Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm pieauga par 14%, bet dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.
"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," raksturo "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
"Aizvadīto gadu Latvijas mājokļu tirgū varam iedalīt vairākos posmos. Pavasarī, izsludinot pirmo ārkārtas situāciju vīrusa dēļ, bija jūtama pircēju un pārdevēju piesardzība. Gan vieni, gan otri gaidīja ievērojamu cenu kritumu, tomēr tas nenotika un jau vasaras sākumā tirgus aktivitāte sāka pietuvināties iepriekšējā gada līmenim. 2020. gadā bija raksturīgi, ka, iegādājoties māju, dzīvoklis Rīgā tika nevis pārdots, lai segtu pirmo iemaksu bankā, bet gan izīrēts, lai ienākumus izmantotu kredīta segšanai, kas attiecīgi ietekmēja arī piedāvājumu skaitu Rīgā. Gandrīz 70% "Latio" darījumu ar Rīgas centra dzīvokļiem bija šādi. Tas kopumā jūtami samazināja piedāvājumu skaitu, ietekmējot arī kopējo darījumu statistiku. Pērn arvien vairāk pieredzējām, ka pircēji ļoti skrupulozi izvērtē cenas attiecību pret kvalitāti un apdares līmeni. Aizvien biežāk pircēji izvēlas dzīvokļus jaunajos projektos, tādēļ pakāpeniski turpina pieaugt jauno projektu popularitāte un samazinās sērijveida dzīvokļu tirgus īpatsvars, kas saistīts ar sabiedrības pirktspējas uzlabošanos un vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus," novērojusi "Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.
Darījumu skaits ar dzīvokļiem, līdz ar pirmā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī, strauji samazinājās (aprīlī - 48%, salīdzinot ar 2019.g.). 2020. gada 3. ceturksnī darījumu skaits bija vien par 2% mazāks nekā pirms gada. Salīdzinot datus par pirmajiem 11 mēnešiem, darījumu skaits ar dzīvokļiem Latvijā 2020. gadā samazinājās par 13%.
Ja vien pircēju rocība ļāva, priekšroka tika dota dzīvokļiem jaunajos projektos. 2020. gadā jauno projektu dzīvokļu darījumu skaits Rīgā pirmreizējā tirgū bija par 8% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt, darījumu skaits ar sērijveida un nerenovētiem pirmskara laika dzīvokļiem – samazinājās. Nedaudz samazinājās arī darījumu skaits ar jaunajiem dzīvokļiem otrreizējā tirgū, tomēr to drīzāk ietekmēja piedāvājumu trūkums. No darījumiem jaunajos projektos 49% notika celtniecības procesā esošās jaunbūvēs, kamēr 18% - renovētās pirmskara laika ēkās. Vidējās kvadrātmetra cenas pirmreizējā tirgū jaunajos projektos Rīgas mikrorajonos svārstījās no 1580 līdz 1900 eiro/m2, saglabājot pieauguma tendenci, secinājuši eksperti.
Pircēji visbiežāk izvēlas dzīvokļus ar pilnu iekšējo apdari, santehniku un iebūvēto virtuves tehniku. Pircējs ir kļuvis daudz izglītotāks un būtiski izvērtē arī projekta energoefektivitātes rādītājus, izmantotos materiālus - ne tikai būvniecībā, bet arī dzīvokļa apdarē. Ieguvēji noteikti ir tie projektu attīstītāji, kuri spēj piedāvāt kvalitāti par klientu rocībai atbilstošo cenu.
Lai arī interese par dzīvokļiem jaunajos projektos aug, klientu pieprasījumu daļēji var apmierināt tikai Rīgas un Pierīgas apkārtnēs. Reģionos joprojām šādu projektu trūkst, jo, izvērtējot reģionālo iedzīvotāju maksātspēju, jauno projektu izmaksas joprojām ir pārāk lielas.
Ekskluzīvo dzīvokļu segmentā joprojām visaktīvāk par nekustamajiem īpašumiem interesējas nerezidenti, tomēr darījuma noslēgšanu ietekmē vīrusa radītie pārvietošanās ierobežojumi. Interese ir, bet joprojām tiek gaidīts, kad beigsies ierobežojumi, lai novērtētu īpašumus klātienē.