darbinieki
Foto: Shutterstock
2020.gada beigās visvairāk aktuālo vakanču bija šādās nozarēs: būvniecība (41% brīvo darba vietu), apstrādes rūpniecība (12%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (10%), transports un uzglabāšana (10%), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (6%), liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

2020. gada beigās vispieprasītākās bija tādas profesijās kā palīgstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs, santehniķis, mūrnieks, elektriķis, betonētājs, būvnieks, atslēdznieks, metinātājs, būvstrādnieks. Pieprasītāko augstas kvalifikācijas profesiju vidū programmētāji, tulkotāji, tehniskie speciālisti, pirmsskolas izglītības skolotāji, projekta vadītāji, medicīnas māsas, informācijas sistēmu testētāji un citi, informē NVA.

Ja 2020.gada datus salīdzina ar 2019.gada datiem, tad visbūtiskāk brīvo darba vietu skaits bija samazinājies tādās nozarēs kā ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (-81%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (-57%), elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (-48%). Savukārt vakanču skaita pieaugums bija novērojams finanšu un apdrošināšanas darbības (+46%), valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātā sociālās apdrošināšanas (+9%) nozarēs.

Savukārt vislielākais darba piedāvājumu īpatsvars speciālistiem ar algām virs 1000 eiro bija tādās nozarēs kā finanšu un apdrošināšanas darbības, būvniecība, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Vismazāk brīvo darba vietu bija tūrisma un viesnīcu jomā, 2020.gada beigās šajā darbības jomā NVA datu bāzē bija tikai 7 darba piedāvājumi.

Covid-19 pandēmijas krīze visbūtiskāk ir skārusi tādas jomas kā tūrisms, pasažieru pārvadājumi, izmitināšana, ēdināšana, kultūra, māksla.

Ja vērtē situāciju tūrisma un viesmīlības nozarē, kas ir ļoti cietusi no Covid-19 krīzes, tad, salīdzinot ar situāciju uz 2020.gada marta sākumu, pirms Covid-19 izplatības apdraudējuma, to NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuru pēdējā nodarbošanās bija tūrisma un viesmīlības nozares profesijās, 2020. gada beigās divkāršojās. Lielākais tūrisma un viesmīlības nozares bezdarbnieku pieaugums 2020. gadā bija vērojams Rīgā, mazākais - Latgalē.

Vislielākais jaunreģistrēto nozares bezdarbnieku skaits bija tādās profesijās kā pavārs, viesmīlis, bārmenis, istabenis, viesnīcas administrators. Salīdzinot ar gada sākumu, būtiski palielinājies to bezdarbnieku skaits, kuri pirms bezdarba perioda bija strādājuši tādās profesijās kā ceļojumu konsultants, viesmīlības pakalpojumu speciālists, tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks. Taču no tiem bezdarbniekiem, kuri 2020. gadā bija zaudējuši darbu tūrisma un viesmīlības jomā, 1,2 tūkstoši pērn atrada jaunu darbu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!