Vidzemes uzņēmēji: pandēmijas ēnā palikušas vairākas ieilgušas uzņēmējdarbības problēmas

Kā informē LTRK, diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauduši bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēruši reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem. Tas raisot bažas, vai valdības pārstāvji, lemjot par jauniem ierobežojumiem vai to pagarināšanu, ir domājuši par cilvēkiem ārpus Rīgas, kuru iespējas izmantot, piemēram, e-komercijas pakalpojumus, ir ierobežotākas nekā galvaspilsētas iedzīvotājiem.

Sarunas gaitā lielākoties pārrunātas tādas uzņēmējdarbības vides problēmas, kuru risinājumi jau gadiem iestrēguši valdības gaiteņos un kas skar ne tikai reģionālos uzņēmējus. Vairāki uzņēmēji pauduši uztraukumu par kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas saistītas ar tādām ieilgušām problēmām kā iedzīvotāju emigrācija, kā arī zemais audzēkņu skaits profesionālajās izglītības iestādēs.

Viena no sarunas tēmām bijusi arī birokrātija, un puses bijušas vienisprātis, ka šis slogs arvien aug. Sarunas laikā kā piemērs minēti likuma grozījumi, kas paredz, ka no šī gada 1.aprīļa ikvienam tirgotājam, tai skaitā pašnodarbinātai personai, kas mēnesī ar tirgošanos tirgū nopelna pārsimts eiro, būs nepieciešams kases aparāts. "Viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā birokrātija koncentrējas uz kvantitāti, nevis kvalitāti – mūsu valstī ir procentuāli daudz ierēdņu, kas saņem vidēju vai zemu atalgojumu, un viņi nav ieinteresēti veidot dialogu ar uzņēmējiem," uzskata Rostovskis.

Tāpat sarunā pieminēta VID EDS sistēma, par kuru uzņēmēji pauduši viedokli, ka arvien gaida tās uzlabojumus, jo, iespējams, tā ir vienkārša valsts pārvaldes darbiniekiem, bet nav pietiekami orientēta uz lietotājiem-uzņēmējiem.

Ieildzis jautājums esot arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale starp pašvaldībām, kur darbinieks deklarējies, bet kur – strādā. Rostovskis informējis, ka gan pirms reģionālās reformas, gan pēc tās ir vairākkārt aktualizējis šo tematu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, un esot vienisprātis ar uzņēmējiem, ka nodokļu pārdalē nepieciešama lielāka korelācija starp to, kur darbinieks dzīvo un kur strādā. Lai pašvaldība varētu uzturēt un atbalstīt biznesa vidi un infrastruktūru, tai būtu jāsaņem atbalsts nodokļu maksājumu formā.

Tikšanās laikā ar Rostovski Vidzmes uzņēmējus pārstāvējuši: SIA "Valpro" valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings, AS "Valmieras stikla šķiedra" valdes loceklis Ģirts Vēveris, SIA "VRPB" valdes priekšsēdētājs Jurģis Ābele, SIA "LVKV" valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis, "VAKS" kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, SIA "Avoti SWF" valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš, SIA "AK 12" valdes priekšsēdētājs Helmuts Štrauhs, SIA "Valtanks" valdes priekšsēdētājs Ronalds Rusmanis, SIA "Cēsu tirgus" valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš, SIA "Pepi RER" valdes priekšsēdētājs Imants Šteins, SIA "Metāla alianse" valdes priekšsēdētājs Gatis Builis, kā arī SIA "VTU Valmiera" valdes loceklis Aigars Vītols.