Ministru kabineta sēdē šodien, 5. februārī, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no 8. februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to, nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli, vienlaikus paplašinot preču pieejamību klātienē, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes, sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Papildu drošības prasības, tajā skaitā, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas:
- tirdzniecības vietām (veikaliem),
- tirdzniecības centriem (tirdzniecības platība 1500 m2 un darbojas vismaz 5 tirgotāji vai pakalpojuma sniedzēji),
- tirgiem iekštelpās.
Ekonomikas ministrija aicina iedzīvotājus rūpīgi sekot norādēm pie ieejām tirdzniecības vietās, kā arī iepērkoties vadīties pēc tirgotāju norādījumiem.
Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz šādiem pamatprincipiem:
- visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, tajā skaitā, tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām/izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros;
- pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros;
- mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās;
- pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.
Vienlaikus no 8. februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varēs nodrošināt arī:
- pārtikas veikali, t.i. veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta;
- higiēnas preču veikali, t.i. veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta;
- grāmatnīcas.
Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā šobrīd notiek aptiekās, tajā skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās; pārējās tirdzniecības vietās klātienē tirgojamo preču klāsts ir ierobežots nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos un uzturēšanos veikalos, tirgos.
Tāpat valdība lēma paplašināt klātienē nopērkamo preču klāstu tirdzniecības vietās, kas neietilpst iepriekšminētajās veikalu kategorijās. No 8. februāra klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar:
- stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām;
- substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem;
- elektropreču aksesuāriem (vadiem, pagarinātājiem, lādētājiem);
- līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.
Šobrīd klātienē var iegādāties šādas preču grupas:
- pārtikas preces;
- higiēnas preces;
- pirmās nepieciešamības saimniecības preces;
- mobilo telefonu priekšapmaksas kartes;
- tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus;
- dzīvnieku barību un preces;
- preses izdevumus;
- sabiedriskā transporta biļetes;
- mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus;
- mājražotāju lauksaimniecības produkciju,
- ziedus.
Preču tirdzniecības ierobežojumi attiecas arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana (jeb ielu tirdzniecības organizēšana).
Arī turpmāk netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces distances tirdzniecībā (internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu), tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai, utt. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces (piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana).
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par to, vai atsevišķi veikali patlaban netiek nostādīti izdevīgākās pozīcijās, Vitenbergs sacīja, ka situācija nav tāda, kas apmierina ministriju un komersantus.
"Tomēr, ja skatāmies, kāda prakse ir citās Eiropas Savienības valstīs, tajās patlaban pastāv divi modeļi – ir preču saraksts un primārie veikali, kas strādā, un ir tikai pāris valstis, kurās nav nekādu ierobežojumu, bet šajās valstīs ir daudz mazāki saslimstības rādītāji," skaidro Vitenbergs.
"Mēs gribētu strādāt un atsākt darbu pie koncepta, lai visi tirgotāji, bet, skatoties saslimstības datus, risks šobrīd ir pārāk liels. Situācijai uzlabojoties, varētu atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas," sacīja Vitenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
