Delfi foto misc. - 77715
Foto: Pixabay

"Ja valdība apstiprinās, ka no pirmdienas veikalos, kur no visa preču sortimenta 70% ir pārtika, drīkstēs tirgot arī visas pārējās preces, tas nozīmēs zaļo gaismu lielveikalu tīkliem, bet spļāvienu sejā mazajiem veikaliem, tostarp vietējiem ražotājiem – apģērbu, suvenīru un citu preču pārdevējiem," norāda Biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore Iveta Liniņa.

Viņa skaidro, ka optimālākais risinājums būtu atļauja visiem veikaliem tirgot visas preces, taču organizējot pircēju plūsmu, piemēram, nosakot konkrētus laikus dažādām vecuma grupām.

"Vienīgais, ko gribas pateikt, redzot šādas idejas, ir tas, ka ļoti žēl mazo un vidējo uzņēmēju, pašmāju ražotāju un amatnieku, kuri diemžēl joprojām nedrīkst tirgoties, kamēr tīklu lielveikali, kuri arī līdz šim neizjuta lielu ieņēmumu samazinājumu (pretēji mazajiem), turpinās darboties un, iespējams, izmantos situāciju savā labā. Atliek vien brīnīties, kam ienākusi prātā šāda ideja, kas būtībā ir absolūta konkurences kropļošana," komentē augstskolas pārstāve.

Viņa arī norāda, ka veikali centīsies paplašināt nepārtikas preču klāstu. "Ne visi lielveikali līdz šim apzinīgi ievērojuši drošības prasības un, iespējams, turpinās šo praksi. Turklāt viens no tīklu veikaliem jau tagad sācis celt cenas, tāpēc pieļauju, ka šim piemēram varētu sekot arī citi. Tāpat pastāv iespēja, ka šie veikali centīsies paplašināt nepārtikas preču klāstu, ja reiz tās ir atļauts pārdot. Turklāt – ekskluzīvi viņiem," uzskata Liniņa.

Ņemot vērā patērētāju paradumus, viņa pieļauj, ka liela daļa pirmdien aktīvi dosies pirkt pannas, kancelejas preces un citas lietas, kas lielajos veikalos būs kļuvušas pieejamas. "Ļoti ceru, ka veikali būs gatavi cilvēku plūsmām un darīs visu iespējamo, lai nenotiktu drūzmēšanās. Turklāt – ne tikai veikalā, bet arī pie tā. Patiesībā tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem – vai un kā veikali kontrolēs to, kas notiks stāvvietās un pie ieejas? Negribētos nonākt līdz situācijai, kad pie veikala jānorīko dežurējošs policists," komentē profesore.

Vienlaikus viņa piebilst: "Protams, pie situācijas nav vainojami veikalu īpašnieki, jo nepilnīgi paveikts mājasdarbs ir arī sabiedrības informēšanas jomā. Ne visi skatās vakara ziņas, ne visi skatās TV programmas latviešu valodā un ne visi seko līdzi informācijai sociālajos medijos. Daudzas kundzes Rīgas mikrorajonos veikalos nav apturamas, lai gan pašas ir riska grupā, tāpēc, iespējams, veikaliem vajadzētu ieviest konkrētus iepirkšanās laikus senioriem, strādājošajiem u.tml., lai sadalītu plūsmu un pasargātu riska grupā esošos, kuri reizēm ir vieni no nevērīgākajiem pret ierobežojumiem."

Liniņa arī aicina būt piesardzīgiem ar izteikumiem publiskajā telpā.

"Nenoliedzami, visi tirgotāji šobrīd ir neapskaužamā situācijā, tomēr arī veikalu vadītājiem un uzņēmējiem, kas darbojas šajā jomā, iesaku būt piesardzīgiem ar izteikumiem publiskajā telpā. Protams, mēs visi vēlamies strādāt un darīt to pilnā apjomā, bet tajā pašā laikā no Covid-19 ir cietušas neskaitāmas ģimenes. Agresīvi izteikumi plašsaziņas līdzekļos var būtiski ietekmēt veikala vai uzņēmuma reputāciju nākotnē," viņa brīdina.

Kā vēstīts, Ministru kabinets piektdien atbalstījis no pirmdienas, 8. februāra, noteikt stingrākus nosacījumus klātienes tirdzniecībai, vienlaikus vēl notiek diskusijas par preču sortimenta ierobežojumu atcelšanu pārtikas un higiēnas preču veikalos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!