Pusei Baltijas valstu uzņēmumu Covid-19 dēļ krities apgrozījums, taču katram desmitajam to izdevies audzēt  (18)

Lai pārdzīvotu krīzi, mazie un vidējie uzņēmumi visā Baltijā bijuši spiesti pielāgoties un pārkārtot savu darbību, visbiežāk ieviešot papildu drošības prasības, pielāgojot savu naudas plūsmu, attīstot jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī mainot biznesa modeli.

Visbiežāk biznesa modeli nācies pielāgot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā (20%), taču Lietuvā pārmaiņas veikuši 17%, bet Igaunijā – 12%. Salīdzinot ar pandēmijas sākumposmu pērn pavasarī, izmaiņas uzņēmējdarbības modelī plānoja veikt gandrīz puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju, Igaunijā pielāgoties situācijai bija gatavi 38% uzņēmumu, bet Lietuvā – 22%. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem pērn bijis saistīts ar uzņēmuma finanšu jautājumiem, arī aptaujā iezīmējas, ka vidēji katram trešajam nācās pārplānot un pielāgot finanšu plūsmu mainīgajai situācijai. Savukārt vidēji katrs ceturtais Baltijas mazais vai vidējais uzņēmums krīzes laikā sācis piedāvāt jaunus produktus vai pakalpojumus.

"Baltijas uzņēmēji šobrīd, pandēmijas laikā, spēj saglabāt optimismu un joprojām vidēji trešdaļa, Latvijā pat vairāk – 37%, plāno biznesa izaugsmi. No tiem vairāk nekā puse uzņēmumu šajos apstākļos iecerējuši palielināt pārdošanas apjomus, bet tikpat liela daļa attīstīs un pilnveidos savu pakalpojumu vai produktu klāstu. Tas tikai apliecina mūsu uzņēmēju spēju šajā grūtajā un neprognozējamajā laikā ātri reaģēt un pielāgoties jaunām situācijām," stāsta "Luminor" vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

Šogad vislielākās bažas uzņēmējiem rada nenoteiktība un pandēmijas izraisītām sekas. Aptaujas dati rāda, ka gandrīz katram piektajam Baltijas uzņēmējam būtu nepieciešams vairāk nekā gads darbības atjaunošanai, lai pilnībā atlabtu pēc pandēmijas radītās krīzes. Savukārt vidēji katram trešajam MVU Baltijā būs vajadzīgi vismaz 6 līdz 12 mēneši, bet vēl piektdaļai – 3 līdz 6 mēneši. Tomēr trešdaļa uzņēmēju ir pozitīvi noskaņoti, paredzot, ka pilnībā no krīzes varētu atgriezties pie pirms-pandēmijas biznesa rādītājiem 1-3 mēnešu laikā. Pavisam neliela daļa MVU Latvijā (4%), Lietuvā (5%) un Igaunijā (2%) ir pesimistiskāki un uzskata, ka to uzņēmējdarbība, iespējams, nekad nesasniegs pirms pandēmijas rezultātus un apjomus.

Pandēmija un ierobežojumi ir mainījuši arī to, kā uzņēmumi organizē darbu klātienē. Piemēram, Latvijā vairāk nekā puse jeb 51% MVU izvēlējušies savus darba pienākumus veikt daļēji attālināti, bet Lietuvā un Igaunijā šāda iespēja ir bijusi gandrīz diviem no pieciem uzņēmējiem, attiecīgi 38% un 43%. Gandrīz katrs piektais Baltijas uzņēmums turpinājis savu darbību klātienē, jo, visticamāk, to prasa uzņēmuma darbības joma vai sniegto pakalpojumu klāsts, piemēram, klātienes tirdzniecība, ražošana u.c. Tomēr jomās, kur ir iespējams attālināts darbs, 20% MVU Latvijā, 27% - Lietuvā un 17% Igaunijā tas kļuvis par jauno ikdienu.

Palielinoties darbinieku skaitam, kas veic darba pienākumus attālināti, gandrīz puse Baltijas MVU iecerējuši brīvās telpas izmantot, lai, stājoties spēkā stingrākiem distancēšanās noteikumiem, nodrošinātu drošāku darba vidi klātienē strādājošajiem. Savukārt aptuveni piektdaļa uzņēmumu plāno darba telpas atbrīvot pavisam un pāriet uz attālināto darbu.

Luminor bankas aptauja tika veikta 2020./2021. gadu mijā sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 750 Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājus vai finanšu direktorus.