Ekonomisti par eksportu: daži 'šaurie pudeļu kakli' var bremzēt rūpniecības atkopšanos  (9)

"Pateicoties Eiropas, ASV un citu valstu valdību slavējamiem, bet zināmā mērā bezcerīgiem pūliņiem, Latvijas eksports decembrī gada griezumā auga par 12,5 %. Imports pieauga pavisam nedaudz, par 0,9 %, atspoguļojot gan mūsu ražotājiem labvēlīgas cenu izmaiņas nākotnē, gan citu valdību lielākos ieguldījumus ekonomikas sildīšanā," atzīmē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrija norāda, ka preču eksporta izaugsme pērnā gada decembrī bija fiksēta visās lielākajās preču grupās. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja elektroierīces un elektroiekārtas, to eksportam palielinoties par 34,6% jeb 38 miljoniem eiro. Šeit gan jāatzīmē, ka šo preču eksporta grupu labvēlīgi ietekmēja reeksporta apjoma pieaugums, jo strauji pieauguma tempi bija fiksēti telefonu aprātu, monitoru un projektoru eksportā. Uz to norāda arī importa dati, jo visām iepriekš minētajām precēm bija fiksēts līdzvērtīgs importa pieaugums. Šajā preču grupā fiksēts arī straujākais eksporta kāpums 2020. gadā kopumā, tādējādi nodrošinot 2,1 procentpunktu kopējā preču eksporta izaugsmē. Būtisku devumu eksporta kāpumā gan decembrī, gan 2020. gadā kopumā nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 6,4% salīdzinājumā ar pērnā gada decembri, kamēr gada vidējais pieaugums veidoja 5,9%. 2020. gada decembrī būtisku devumu eksporta pieaugumā nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 22,5% jeb 35 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, ko labvēlīgi ietekmēja kokskaidu plātņu un citu kokmateriālu eksporta pieaugums. Vairāk nekā divas trešdaļas no koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieauguma nodrošināja eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti. Koksnes un koka izstrādājumu eksports strauji palielinājās tieši 2020. gada nogalē. Tomēr jāatzīmē, ka 2020. gadā kopumā koksnes un koka izstrādājumu eksports samazinājies par 2,9%.

"Pagājušais gads preču eksportētājiem nudien nav bijis viegls. Vīrusa pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmē tika traucētas piegādes, sadārdzinājās transporta izmaksas un atsevišķām preču grupām saruka pieprasījums. Dažādu starptautisko institūciju novērtējums rāda, ka globālā preču tirdzniecība ir piedzīvojusi vienu no sliktākajiem gadiem datu vākšanas vēsturē un samazinājusies par nepilniem 10%. Latvijas preču eksportētājiem ir izdevies tikt galā ar pandēmijas izaicinājumiem daudz labāk nekā pasaules tirdzniecībai kopumā. Tas ir stāsts gan par veiksmi, gan par labvēlīgo preču struktūru, gan arī par spēju pielāgoties," uzskata "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Par augošu globālu pieprasījumu šobrīd liecina gan naftas, gan dažādu izejvielu cenu kāpums pasaules biržās. Turklāt rūpniecības atkopšanās pērnā gada nogalē pasaulē ir bijusi tik strauja, ka daudzas nozares saskaras ar izejmateriālu trūkumu, piemēram, autobūvei trūkst nepieciešamās detaļas. Vienlaikus pasaulē ir vērojams būtisks transporta izmaksu pieaugums, it īpaši jūras konteineru pārvadājumiem. Šie globālās ražošanas sistēmas šaurie pudeles kakli varētu nedaudz piebremzēt rūpniecības atkopšanos, kā arī veicināt cenu kāpumu atsevišķos preču segmentos, taču Latvijas eksporta potenciālu tam būtiski nevajadzētu ietekmēt," prognozē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pēdējos mēnešos Latviju ir skāris Covid-19 otrais vilnis, kā rezultātā tirdzniecības un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir apturēta vai būtiski ierobežota, savukārt ekonomikā kopumā šī gada sākumā atkal ir sagaidāms IKP kritums. Tomēr situācija starp dažādām tautsaimniecības nozarēm ir ievērojami atšķirīga, un rūpniecībā, kā arī eksportā, pērnā gada nogalē turpinājās spēcīgs pieaugums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, decembrī Latvijas preču eksports pieauga par 12,5% salīdzinājumā ar 2019. gada decembrī, savukārt 2020. gadā kopumā Latvijas preču eksports pieauga par 1,7%, pirmo reizi pārsniedzot 13 miljardus eiro. Tā ir laba ziņa, jo straujais eksporta pieaugums šobrīd lielā mērā palīdz mazināt Covid-19 otrā viļņa radītos zaudējumus Latvijas ekonomikā.

Lielais eksporta kāpums decembrī lielā mērā ir sasniegts, pateicoties apjomīgam graudu, koka izstrādājumu, ķīmijas un farmācijas produktu, kā arī elektroiekārtu eksporta pieaugumam. Salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, graudaugu eksports pērnā gada decembrī ir audzis par 25,1%, kas ir saistīts gan ar pērnā gada labo graudu ražu Latvijā, gan graudaugu cenu kāpumu pasaules tirgos. Tikmēr elektroiekārtu eksports decembrī palielinājās par 34,6%, savukārt Latvijas koka izstrādājums eksports decembrī pieauga par 22,4%. Koku izstrādājumu eksporta pieaugums gan, visticamāk, vismaz daļēji varētu būt saistīts ar papildu krājumu veidošanu pirms Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas vienotā tirgus pērnā gada beigās, un tuvākajos mēnešos pieauguma tempi varētu mazināties.

Manuprāt, šobrīd ir labi priekšnosacījumi tālākam Latvijas eksporta pieaugumam šī gada pirmajā pusē, kas palīdzētu mazināt arī Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Pasaules tirdzniecība ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī, un ražotāju noskaņojums pasaulē ir pozitīvs, kā arī aug jauno eksporta pasūtījumu apjoms. Lai arī uzņēmēju kopējais noskaņojums pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, Latvijā tas ir ievērojami labāks nekā 2020. gada pavasarī. Un, atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa, noskaņojums ir pasliktinājies tikai ierobežojumu tieši skartajās pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs, savukārt būvnieku un ražotāju noskaņojums nav būtiski mainījies. Arī elektroenerģijas augošais patēriņš janvārī liek domāt, ka rūpniecībā gads ir sācies pozitīvi.

Par augošu globālu pieprasījumu šobrīd liecina gan naftas, gan dažādu izejvielu cenu kāpums pasaules biržās. Turklāt rūpniecības atkopšanās pērnā gada nogalē pasaulē ir bijusi tik strauja, ka daudzas nozares saskaras ar izejmateriālu trūkumu, piemēram, autobūvei trūkst nepieciešamās detaļas. Vienlaikus pasaulē ir vērojams būtisks transporta izmaksu pieaugums, it īpaši jūras konteineru pārvadājumiem. Šie globālās ražošanas sistēmas šaurie pudeles kakli varētu nedaudz piebremzēt rūpniecības atkopšanos, kā arī veicināt cenu kāpumu atsevišķos preču segmentos, taču Latvijas eksporta potenciālu tam būtiski nevajadzētu ietekmēt.

Līdzīgi kā apstrādes rūpniecība arī preču eksports Latvijā aug par spīti globālajai krīzei. CSP dati rāda, ka preču eksporta vērtība decembrī palielinājās par iespaidīgiem 12,5%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Gandrīz tikpat lielisku sniegumu preču eksports rāda jau kopš septembra. Spēcīgā izaugsme gada pēdējos četros mēnešos ir ļāvusi Latvijas preču eksportam arī visu gadu noslēgt ar plusiem – 2020. gadā kāpums par 1,7%. Tas ir pat par kripatu labāk nekā 2019. gadā, kas gan arī nebija tas labākais gads mūsu eksportētājiem.

Decembrī gluži kā rudens mēnešos galvenie vilcējspēki bija elektropreces (+35%), koksne un tās produkti (+23%), kā arī augu valsts produkti – graudaugi (+25%). Decembrī vēl varam izcelt arī labo farmācijas produktu un metālizstrādājumu eksportu. Elektropreces auga praktiski visu pagājušo gadu (2020. gadā +20%), un tām palīdz pieprasījums pēc dažādiem digitāliem risinājumiem, tai skaitā tādiem, kas atvieglo darba veikšanu no mājām. Šajā preču grupā gan ir būtiska daļa re-eksporta, t.i. preces netiek ražotas šeit, bet tās importē Latvijā un vēlāk atkal izved jeb re-eksportē vairumtirdzniecības nozare. Tomēr redzam, ka arī mūsu datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji ir 2020. gadā ir kāpinājuši sava eksporta vērtību par desmito daļu. Koksnes izstrādājumu veiksmes stāstu gada nogalē ir sekmējušas britu uzņēmēju bailes no "Brexit". Šo produktu eksports uz Apvienoto Karalisti decembrī auga par 126% un sasniedza jaunu rekordu. Gadā kopumā gan koksnes kopējais eksports ir nedaudz sarucis (-3%). Savukārt ražīgais augu valsts produktu eksports, kas arī 2020. gadā kopumā auga par nedaudz vairāk nekā piekto daļu, nebūtu bijis iespējams bez graudaugu un rapša audzēšanai labvēlīgajiem laikapstākļiem.

Decembrī preču grupas, kurās joprojām bija mīnusi bija mazākumā – aptuveni divas piektdaļas. Kopējo eksporta izaugsmi visvairāk ierobežoja kritums rapša, tabakas izstrādājumu un aviotransporta eksportā. Gadā kopumā straujākais samazinājums bija vērojams naftas produktu (-17%) un transportlīdzekļu (-17%) eksportā, kur lielāko daļu veido re-eksports.

Kopumā gan jāsaka, ka pagājušais gads preču eksportētājiem nudien nav bijis viegls. Vīrusa pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmē tika traucētas piegādes, sadārdzinājās transporta izmaksas un atsevišķām preču grupām saruka pieprasījums. Dažādu starptautisko institūciju novērtējums rāda, ka globālā preču tirdzniecība ir piedzīvojusi vienu no sliktākajiem gadiem datu vākšanas vēsturē un samazinājusies par nepilniem 10%. Latvijas preču eksportētājiem ir izdevies tikt galā ar pandēmijas izaicinājumiem daudz labāk nekā pasaules tirdzniecībai kopumā. Tas ir stāsts gan par veiksmi, gan par labvēlīgo preču struktūru, gan arī par spēju pielāgoties.

Tiek gaidīts, ka šī gada laikā pasaules ekonomika atgūsies no pandēmijas un pasaules tirdzniecība augs. Tas dažiem Latvijas ražotājiem radīs jaunas iespējas paplašināt savu tvērumu ārvalstu tirgos, bet citiem – atgūt zaudēto. Lai gan vakcīnas rada pamatu optimismam, risku joprojām ir daudz, un tie visi galvenokārt saistīti ar bēdīgi slaveno vīrusu, ar kuru pasaule vēl ne tuvu nav tikusi galā.

Visām citām dzīves netaisnībām Latvijā ir pievienojusies milzīga nevienlīdzība starp preču eksporta uzņēmumiem un tiem, kuru darbība pandēmijas dēļ ir stipri sašaurināta vai pat pārtraukta. Lielais kontrasts ļauj teikt, ka Latvijā nav visaptveroša ekonomiskā krīze, vien grūtības atsevišķās nozarēs, diemžēl to saraksts gan kļūst arvien garāks.

Varētu teikt, ka tādas nozares kā kokapstrāde, elektronika, ķīmija un farmācija, arī lauksaimniecība un vēl citas preču nozares šobrīd ir ekonomikas saules pusē. Tām ir vienlaikus viegli un ļoti grūti. Nav grūti pārdot, bet ir grūti saražot gan tāpēc, ka jāievēro drošības pasākumi, gan tāpēc, ka ir sarežģīti, dažkārt pat neiespējami, vajadzīgajā daudzumā nopirkt komponentes. Avots, kas uz šo ekonomikas pusi raida saules starus, ir Latvijas, bet jo īpaši citu valstu valdību ekonomikas atbalsta pasākumi. Valdības cenšas panākt, lai to ekonomiku saules un ēnas pušu vidējā temperatūra būtu daudzmaz normāla. Tā kā vienā pusē viss ir sastindzis ledū un nekustīgs, saules puse tiek karsēta un pat pārkarsēta. Ekonomika ir kā tirgotāju aizbildņa Merkura vārdā nosauktā planēta, kura negriežas ap savu asi.

Pateicoties Eiropas, ASV un citu valstu valdību slavējamiem, bet zināmā mērā bezcerīgiem pūliņiem, Latvijas eksports decembrī gada griezumā auga par 12,5 %. Imports pieauga pavisam nedaudz, par 0,9 %, atspoguļojot gan mūsu ražotājiem labvēlīgas cenu izmaiņas nākotnē, gan citu valdību lielākos ieguldījumus ekonomikas sildīšanā. Saskaņā ar izlīdzinātajiem datiem eksports pret pērno decembri pieauga par 7%, jo šogad kalendārs nebija tik dāsns pret Ziemassvētku svinētājiem kā pērn. Taču daudzviet uz vairāk nekā pilnu laiku strādājošajiem ražotājiem neizlīdzinātie dati labāk izsaka notiekošā būtību.

Straujākais eksporta kāpums starp lielajām preču grupām bija koksnes produktu eksportā (+22,9%), atspoguļojot mežu nozares lielisko sniegumu 2020. gada nogalē. Vairāk nekā par piektdaļu audzis mašīnbūves un elektronikas eksports, kas, kā jau Latvijai raksturīgi, atspoguļo arī vairumtirdzniecības un loģistikas biznesa aktivitāti, taču nav šaubu par attiecīgo ražošanas nozaru labajām sekmēm gada nogalē. Pandēmijas ietekmei uz ekonomiku mazinoties, daļai uzņēmumu var būt nepatīkamas izjūtas tāpēc, ka temperatūras kontrasti ekonomikā izlīdzināsies par labu citām nozarēm. Taču tālākā nākotnē šo divu lielāko eksporta balstu lomu vēl vairāk stiprinās ārējā pieprasījuma izmaiņas klimata politikas un dzīvesveida izmaiņu ietekmē.

Pērnā gada nogale preču eksportam bija pārsteidzoši laba, un arī 2021. gads ir daudzsološs, vismaz ienākumu ziņā. Tas joprojām būs grūts no darba organizācijas viedokļa, bet vēl nepieredzētas būs grūtības iepirkumos. Preču eksporta nozares ir "siltas" uz pārējās Latvijas ekonomikas, bet ne uz to ārējo konkurentu fona. Brīdī, kad jau vairāki pasaules autobūves giganti ir apturējušas rūpnīcas procesoru trūkuma dēļ, bail pat iedomāties, kā klājas mūsu ražotājiem.

Eksports pērn auga ne tikai decembrī, bet arī gadā kopumā, tā kopsummai palielinoties par 1,7 % un sasniedzot 13,19 miljardus eiro. Šogad Latvijas eksportētāju galvenais izaicinājums būs sacensības ar laiku – cik ātri viņi spēs palielināt jaudas, apdzīt citus cīņā par komponentu piegādi, piesaistīt darbiniekus no citām nozarēm, kā arī šos darbiniekus paturēt, kad citas nozares gribēs dabūt viņus atpakaļ. Taču par pieprasījuma vājumu nebūs jāuztraucas.

2020. gads Latvijas eksportētājiem bija ļoti izaicinošs, jo ekonomiskās aktivitātes kritums visā pasaulē, robežu slēgšana, izejvielu un starppatēriņa preču piegādes ķēžu traucējumi, nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kas ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem, negatīvi ietekmēja Latvijas preču eksporta attīstību. Tomēr par spīti pandēmijai un citiem negatīvajiem faktoriem Latvijas preču eksporta vērtība 2020. gadā bija lielāka nekā 2019. gadā, palielinoties par 1,7% un tādējādi sasniedzot 13,2 miljardus eiro.

Covid-19 krīzes negatīvā ietekme bija īpaši redzama pandēmijas sākumā, kad pērnā gada aprīlī un maijā Latvijas preču eksporta kritums gada griezumā sasniedza 15%, kas bija straujākais eksporta samazinājums kopš 2009. gada oktobra. Pērnā gada vasarā situācija ar ārējo pieprasījumu stabilizējās, kamēr pozitīvu eksporta izaugsmi izdevās sasniegt tieši gada pēdējos mēnešos. Kopš pērnā gada septembra tika fiksēta strauja un noturīga preču eksporta izaugsme. Pagājušā gada septembrī preču eksporta vērtība gada griezumā palielinājās par 13,7%, oktobrī par 7,7%, novembrī par 9,1% un decembrī par 12,5%, ko veicināja rekordaugsta graudaugu raža, koksnes un koka izstrādājumu eksports, kā arī elektroiekārtu reeksporta kāpums. Pašreizējos pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu gan 2020. gadā kopumā, gan pērnā gada nogalē var vērtēt kā pozitīvu.

2020. gadā kopumā epidemioloģiskā situācija Latvijā bija labāka nekā lielākajai daļai ES valstu, kas ļāva ražojošajiem uzņēmumiem turpināt strādāt. Tādējādi Covid-19 krīze Latvijas preču eksportētājus skāra mazāk salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm. To apliecina arī "Eurostat" dati par preču eksportu ES dalībvalstīs. Pašreiz ir pieejami dati tikai 10 mēnešiem, kuri norāda, ka visām ES valstīm, izņemot Īriju, bija fiksēts preču eksporta kritums salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu. Kamēr Latvijai bija zemākais eksporta kritums starp visām ES dalībvalstīm (tikai 1,2%), pretstatā 10% samazinājumam vidēji ES, kas liecina par Latvijas preču eksporta konkurētspēju. Strauja Latvijas preču eksporta izaugsme pērnā gada nogalē palielināja vidējo gada pieaugumu, līdz ar to var secināt, ka Covid-19 krīze mazāk skāra Latvijas preču eksportētājus salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm.

Preču eksporta izaugsme pērnā gada decembrī bija fiksēta visās lielākajās preču grupās. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja elektroierīces un elektroiekārtas, to eksportam palielinoties par 34,6% jeb 38 miljoniem eiro. Šeit gan jāatzīmē, ka šo preču eksporta grupu labvēlīgi ietekmēja reeksporta apjoma pieaugums, jo strauji pieauguma tempi bija fiksēti telefonu aprātu, monitoru un projektoru eksportā. Uz to norāda arī importa dati, jo visām iepriekš minētajām precēm bija fiksēts līdzvērtīgs importa pieaugums. Šajā preču grupā fiksēts arī straujākais eksporta kāpums 2020. gadā kopumā, tādējādi nodrošinot 2,1 procentpunktu kopējā preču eksporta izaugsmē.

Būtisku devumu eksporta kāpumā gan decembrī, gan 2020. gadā kopumā nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 6,4% salīdzinājumā ar pērnā gada decembri, kamēr gada vidējais pieaugums veidoja 5,9%. Šeit visbūtiskākā ietekme bija graudaugu produktu un eļļas augu sēklu (rapša) eksporta pieaugumam, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir palielinājies attiecīgi par 19,3% un 52,3%. Graudaugu un eļļas augu sēklu eksporta kāpumu 2020. gadā veicināja rekordaugstā raža šajās lauksaimniecības kultūrās, kas eksporta datos atspoguļojās tieši rudens mēnešos. Graudaugu eksporta vērtību veicināja arī cenu pieaugums pasaules biržās saistībā ar ierobežoto graudaugu piedāvājumu un augošo pieprasījumu pasaulē kopumā.

2020. gada decembrī būtisku devumu eksporta pieaugumā nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 22,5% jeb 35 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, ko labvēlīgi ietekmēja kokskaidu plātņu un citu kokmateriālu eksporta pieaugums. Vairāk nekā divas trešdaļas no koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieauguma nodrošināja eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti. Koksnes un koka izstrādājumu eksports strauji palielinājās tieši 2020. gada nogalē. Tomēr jāatzīmē, ka 2020. gadā kopumā koksnes un koka izstrādājumu eksports samazinājies par 2,9%.

Koksnes un koka izstrādājumu eksporta kāpums pērnā gada nogalē visticamāk bija saistīts ar to, ka vienošanās par tirdzniecības nosacījumiem, sākot ar 2021. gadu, starp Apvienoto Karalisti un ES bija panākta tikai pērnā gada decembra beigās, un līdz tam brīdim nebija skaidrs, vai būs ieviesti muitas tarifi vai nē. Ņemot vērā to, ka Brexit pārejas periods beidzās 2020. gada nogalē, Apvienotās Karalistes uzņēmumi vēlējās papildināt savas noliktavas, izmantojot tā brīža tirdzniecības nosacījumus. Ņemot vērā, ka tirdzniecības nosacījumi palika nemainīgi, tad, sākot no 2021. gada, Lielbritānijas uzņēmumiem nebūs nepieciešamības steidzamības kārta turpināt papildināt savas noliktavas. Tādējādi 2021. gadā pieprasījumu pēc Latvijas koksnes un koka izstrādājumiem noteiks kopējā ekonomiskā situācija Apvienotājā Karalistē un it īpaši būvniecības nozarē. Jāatzīmē, ka 2020. gadā uz Apvienoto Karalisti bija eksportēts 21,7% no kopējās koksnes un koka izstrādājumu vērtības un tas bija lielākais noieta tirgus šai preču grupai.

Preču eksportu 2020. gada decembrī pozitīvi ietekmēja arī metālu preču un to izstrādājumu, kā arī minerālproduktu eksporta pieaugums, attiecīgi par 19,7% un 1,4%. Tomēr 2020. gadā kopumā šo preču eksporta vērtība bija zemāka nekā iepriekšējā gadā. Minerālproduktu eksports samazinājās par 17,0%, ko noteica elektroenerģijas un gāzes produktu eksporta kritums. Elektroenerģijas eksportu negatīvi ietekmēja gan elektroenerģijas cenu samazinājums, gan elektroenerģijas patēriņa kritums Baltijas valstīs. Savukārt naftas pārstrādes produktu eksporta kritumu ietekmēja naftas cenu kritums pasaules biržās, kā arī zemāks pārvadāto naftas produktu apjoms Latvijas ostās. Metālu un to izstrādājumu eksporta kritums bija nebūtisks, vien 1,3%.