Lauksaimnieki nepiekrīt 82% Atveseļošanās plāna finansējuma izlietojumam publiskajam sektoram  (49)

Lauksaimnieku pārstāvji uzskata, ka projekts vairāk atgādina "budžeta caurumu lāpīšanu" bez skaidra un visaptveroša ekonomiska izvērtējuma par plānoto projekta investīciju atdevi.

Atbilstoši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aplēsēm privātajā sektorā (uzņēmumos, mājsaimniecībās) tiktu ieguldīti 295,6 miljoni eiro jeb 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā – 1,35 miljardi eiro (82%). Tas nozīmē, ka publiskajā sektorā tiktu izlietota lielākā daļa no šī [aizņemtā] finansējuma, kas būtu aptuveni 4,5% no Latvijas IKP, uzsver LOSP un LLKA.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda: "Vislielākais trieciens Covid-19 krīzē ir bijis Latvijas tautsaimniecībai, proti, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lauku tūrismam, ēdinātājiem, pārtikas ražotājiem un citiem, kas, protams, ir atsaucies uz ikvienu iedzīvotāju, zaudējot darbu un ienākumus. Lai mēs spētu atkopties no krīzes, valdībai ir jādara viss, lai jebkurš pieejamais finansējums tiek ieguldīts uzņēmējdarbībā. Nav pieļaujams, ka 82% ANM/RRF finansējuma tiek paredzēti publiskajam sektoram, kas jau krīzes laikā bauda priekšrocības pret privāto sektoru!"

LOSP un LLKA uzskata, ka ANM/RRF plāna finansējuma sadalījums ir nepareizs un tas ir jāmaina. Lai Latvija spētu atveseļoties pēc Covid-19 krīzes, organizācijas aicina valdību pilnveidot ANM/RRF plāna projektu un plānot investīcijas pasākumos, kas sekmē inovācijas, produktivitāti, eksportspēju, vietējo resursu izmantošanu, kas nodrošinātu noturību un izaugsmi, uzņēmējdarbībai atvēlot vismaz 70% iezīmētā ANM/RRF finansējuma. Nav pieņemams, ka plānā ir iekļauti tik lieli uz valsts budžetu attiecināmie izdevumi, kas palielināšot tikai pārvaldības un administratīvās kapacitātes izdevumus.

LOSP un LLKA arī uzskata, ka iesniegtais plāns nepilda būtiskāko ANM mērķi - mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. "Diemžēl, bet mēs pat vēl neesam sasnieguši krīzes attīstības augšējo punktu, tāpēc tās sekas vēl ir pat grūti prognozēt, taču jau tagad redzam, ka laukos ir ievērojami cietis mazo ražotāju, mājražotāju un lauku tūrisma sektors, kas praktiski ir nonācis izdzīvošanas priekšā. Taču arī lielā lauksaimniecības ražošana jau izjūt krīzes sekas. Tajā pašā laikā atveseļošanās plāns neparedz gandrīz neko, kas veicinātu tieši šo ekonomikas atveseļošanās procesu, jo īpaši laukos," pauž Treibergs.

ANM/RRF plāna projektā neesot atrastas norādes par Latvijas nostāju saistībā ar potenciālajiem jauniem ieņēmumu avotiem (nodokļiem, nodevām) un to ietekmi uz Latvijas uzņēmumu, t.sk. lauksaimnieku konkurētspēju un neesot arī atrodams skaidrojums, kā Latvija plāno atdot starptautiskajos tirgos ES aizņemto naudu, kas ir ANM/RRF pamatā.

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons skaidro: "Uzskatām, ka ANM/RRF finansējums ir jāizlieto projektiem, kuri nesīs valsts ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā. Šobrīd izskatās, ka ar šo naudu plānots realizēt valsts pārvaldes projektus, kuriem nepietiek finansējuma no citiem līdzekļiem. Atbalstām arī projektus, kuri nes sabiedrisku labumu, taču tikai biznesa investīcijas inovatīvu projektu realizācijā palīdzēs iziet no ekonomiskās krīzes, kuru radījušas Covid-19 sekas. Tāpēc aicinām valdību izvērtēt šī brīža prioritātes un domāt ilgtermiņā paredzot, ka procentuāli lielākā daļa ANM/RRF finansējuma daļa tomēr tiek novirzīta uzņēmējdarbības veicināšanai."

LOSP un LLKA secina, ka ANM/RRF nav virzīts uz mērķi kā valsts, vietējie uzņēmēji, t.sk. zemnieki un lauku cilvēki varētu nopelnīt, nav investīciju politikas, kas veicinātu nodarbinātību un uzņēmējdarbības attīstību laukos un nav redzami ekonomikas transformācijas praktiskie soļi zaļās ekonomikas virzienā.