Nozare ceļ trauksmi par teritoriju plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas pusgada dīkstāvi

Vēstulē ar lūgumu pārskatīt esošo regulējumu pie premjera Krišjāņa Kariņa (JV), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP), Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Kaspara Rožkalna ir vērsušies Latvijas vadošie nekustamo īpašumu projektu attīstītāji, Ādažu novadu dome, Liepājas pilsētas būvvalde, Stopiņu un Amatas novadu domes, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Aicinājumā tiek uzsvērts, ka ārkārtējā situācija Latvijā ir bijusi jau vismaz sešus mēnešus, un, visticamāk, arī pēc tās atcelšanas 6. aprīlī valstī pastāvēs ierobežojumi klātienes pasākumu organizēšanā, līdz ar to arī publisko apspriešanu organizēšana atbilstoši pašreizējam regulējumam būs apgrūtināta.

Kā liecina Valsts vienotās ģeotelpiskās informācijas portāls, šobrīd iesaldēti ir 46 teritoriju attīstības plānošanas dokumenti, to skaitā gan vietējo pašvaldību teritoriju plānojumi, gan daudzi detalplānojumi un lokālplānojumi.

Vēstulē tiek norādīts, ka spēkā esošais regulējums ir administratīvs šķērslis, kas tiešā veidā kavē simtiem miljoniem eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā, tādējādi kavējot arī jauno darba vietu radīšanu, plānoto preču un pakalpojumu eksportu un citas ieceres, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecību. Pusgada dīkstāve nekustamo īpašumu attīstīšanā radījusi šaubas ne tikai vietējo, bet arī starptautisku investoru neizpratni un šaubas par iesākto projektu attīstību.

Likumdošana paredz, ka lokālplānojumu un detalplānojumu publiskā apspriešana attālināti ir iespējama, ja apspriešana uzsākta pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un sanāksme jau ir tikusi organizēta. Vēstules autori uzskata, ka visas publiskās apspriešanas ir iespējams organizēt attālināti, jo sanāksmju laikā netiek pieņemti konkrēti lēmumi – tiek uzklausīti iedzīvotāji, atbildēts uz jautājumiem.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau tagad tādas svarīgas lietas kā, piemēram, partijas dibināšana, tiesas sēde, zvērināta notāra pakalpojumi notiek attālināti. "Līdz ar to vēl vairāk nav saprotams pamatojums tam, kādēļ neklātienes formā nevarētu organizēt arī vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas pilnu procesu, tai skaitā publiskās apspriešanas sanāksmes," pauž vēstules autori.

Arī citās Baltijas valstīs un Polijā ir veiktas izmaiņas likumā, lai publiskās apspriešanas būtu iespējams organizēt attālināti, un kavēšanās likumdošanu mainīt arī Latvijai būtiski samazina valsts konkurenci starptautiskajā tirgū, uzsver autori.

Plānots, ka ceturtdien, 11. februārī, VARAM organizēs darba sanāksmi, lai diskutētu par iespējamajiem grozījumiem pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas kārtībā, portālu "Delfi" informēja ministrijā.

VARAM atbalsta priekšlikumu noteikt publiskās apspriešanas kārtību ārkārtējās situācijas laikā atkarībā no plānošanas dokumenta veida, pieļaujot to pilnībā vai daļēji organizēt attālināti.

Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas publisko apspriešanu var organizēt neklātienes formā, savukārt lokālplānojuma un detālplānojuma publiskai apspriešanai vismaz divu nedēļu laikā jānotiek klātienē.

VARAM rosina turpmāk ārkārtējās situācijas laikā pilnībā attālināti organizēt arī detālplānojuma publisko apspriešanu. Savukārt, lai rastu visaptverošāko, sabalansētāko un efektīvāko risinājumu lokālplānojuma publiskajās apspriešanas organizēšanai, VARAM uz darba sanāksmi ir aicinājusi tādas organizācijas kā Latvijas Teritoriālplānotāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, "Providus", Latvijas lielo pilsētu asociācijas, kā arī Tiesībsarga biroja un Rīgas apkaimju biedrības pārstāvjus.

Vēstuli, kas februāra sākumā izsūtīta valdības un LIAA pārstāvjiem, līdz šim parakstījuši SIA "P59", SIA "Bonava Latvija", SIA "VPH Latvia", SIA "Apella", SIA "Lidl Latvija", SIA "Domuss", SIA "P32" SIA "Zaļā Saule", Ādažu novada dome, SIA "Grupa 93", SIA "P50", Teritorijas plānotāju asociācija, SIA "Vastint Latvia", Liepājas pilsētas būvvalde, SIA "Arhitektūra un vide", SIA "NP Properties", SIA "Merks", SIA "Galio Development", SIA "Vestabalt", SIA "Pro Kapital Latvia", SIA "Reģionālie projekti", Stopiņu novada dome, un Amatas novada dome, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.