Inflācija ir tepat aiz stūra  (44)

"Gadam sākoties, mēneša griezumā vidējo patēriņa cenu līmeni uz augšu virzīja transporta izmaksas ietekmējošās degvielas cenas. Salīdzinot ar decembri, tās palielinājās par 4,6%, taču degviela joprojām bija par 12,6% lētāka nekā pagājušā gada janvārī. Degvielas cenu Latvijā ietekmē pasaules naftas cena, kas janvārī kāpa Saūda Arābijas paziņojuma par ražošanas apjomu samazināšanu dēļ," teic "Swedbank ekonomiste Laura Orleāne.

"Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām un ar pieprasījuma samazināšanos Covid-19 ierobežojumu ietekmē bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 5%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,3 procentpunktiem," atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

"Šis varētu būt viens no pēdējiem mēnešiem tuvākajā laikā, kad Latvijā ir vērojama deflācija, un jau martā vai aprīlī inflācija Latvijā atkal kļūs pozitīva. Tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas un pasaules ekonomikas pagaidām vēl daļēju atkopšanos no Covid-19 sākotnējās krīzes pērnā gada pavasarī, un dažādu resursu cenu kāpumu pasaulē," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Latvijas patērētāji janvārī vēl baudīja deflāciju. Taču inflācija jau ir tepat aiz stūra, tā varētu atgriezties kādu mēnesi ātrāk, nekā gaidījām pērnā gada nogalē. Pasaules ekonomikā ar joni ir aizgājis process, ko dēvē par reflāciju – strauji aug ilgtermiņa procentu likmes, izejvielu cenas, kāpj inflācijas gaidas," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā norāda, ka aktuālākie Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pēdējos mēnešos ir stabilizējušās pēc samazinājuma pērnā gada novembrī. Inflācijas gaidas šā gada janvārī pietuvojās vidējam pērnā gada līmenim, tomēr joprojām būtiski atpaliek no tā līmeņa, kurš bija pirms Covid-19 krīzes. Tas liecina, ka straujas patēriņa cenu izmaiņas tuvākajos mēnešos nav sagaidāmas. Deflācija Latvijā saglabāsies arī šā gada februārī un martā, bet, sākot ar otro ceturksni, sagaidāms mērens patēriņa cenu pieaugums. Tas ir saistīts ar to, ka pērn aprīlī pandēmija ieviesa būtiskas korekcijas patēriņa cenu dinamikā, līdz ar to tās ietekme saglabāsies arī šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, pazūdot bāzes efektiem un ņemot vērā, ka pārtikas un naftas cenas pasaules biržās palielinās, sasniedzot augstāko līmeni kopš pandēmijas sākuma, palielināsies arī patēriņa cenu līmenis Latvijā, bet galvenokārt šā gada otrajā pusē. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas prognozēm, patēriņa cenas šogad palielināsies par 1,4%.

"Vēl tuvākos mēnešus gada inflācija saglabāsies negatīva, bet pamazām pieņemsies spēkā, uz gada beigām pārlecot arī 2% robežai. Tās temps galvenokārt izrietēs no ekonomikas spējas tikt galā ar pandēmiju. Jo veiksmīgāk tas notiks, jo pārliecinošāka kļūs inflācija. Ja gada otrajā pusē sāks vājināties cerības uz ekonomikas atjaunošanos, noplaks arī inflācijas spars," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4%. Precēm tas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem – par 0,3 %.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī cenu kāpums bija līdzīgs pēdējos gados vērotajam. To galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai un pārtikai, kā arī nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā.

Lielākā palielinošā ietekme janvārī bija cenu kāpumam degvielai, kam cena pieauga par 4,7% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,25 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja iepriekšējā gada pēdējos mēnešos vērotais pasaules naftas cenu pieaugums. Pasaules naftas cenām janvārī turpinājās straujš kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 10%. To veicināja optimisms par globālās ekonomikas atveseļošanos un vakcināciju pret Covid-19, kā arī OPEC un tās sabiedroto lēmums samazināt naftas ieguvi.

Palielinoša ietekme janvārī bija arī ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 0,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Straujākais kāpums bija vērojams dabasgāzei saistībā ar tarifu paaugstināšanu no šī gada 1. janvāra un atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana.

Pārtikai janvārī cenas pieauga par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem augļiem un dārzeņiem un cenu kritumam gaļai. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau astoto mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, tās pieauga par 4,3%, kas bija straujākais cenu kāpums mēneša laikā kopš 2014. gada jūlija. Cenas janvārī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram, ko noteica vājākas ražas izredzes ES, Krievijā un Taizemē un sausāki nekā parasti laika apstākļi Dienvidamerikā, kā arī jēlnaftas cenu kāpums. Cenas būtiski pieauga arī graudaugiem, īpaši kukurūzai, ko noteica spēcīgais pasaules pieprasījums, īpaši no Ķīnas, eksporta reģistrācijas pagaidu apturēšana Argentīnā un samazinātie krājumi ASV, kā arī bažas par Krievijas pārdošanas apjomu samazināšanos no 2021. gada marta, kad dubultosies kviešu eksporta nodoklis.

Vērā ņemams cenas pieaugums bija arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 4,4%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām un ar pieprasījuma samazināšanos Covid-19 ierobežojumu ietekmē bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 5%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,3 procentpunktiem.

2021. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%. Gada vidējā inflācija bija nulle procenti.

Šogad vidējā gada inflācija varētu būt ap 1-1,2%, kas būs augstāka par 2020. gadā vēroto. Turpmākajos mēnešos patēriņa cenas turpinās samazināties, saglabājoties zemam pieprasījumam saistībā ar pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Pandēmijai atkāpjoties, patēriņa cenas stabilizēsies. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības.

Janvārī Latvijā turpinājās neliela patēriņu cenu deflācija un salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis gan varētu būt viens no pēdējiem mēnešiem tuvākajā laikā, kad Latvijā ir vērojama deflācija, un jau martā vai aprīlī inflācija Latvijā atkal kļūs pozitīva. Tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas un pasaules ekonomikas pagaidām vēl daļēju atkopšanos no Covid-19 sākotnējās krīzes pērnā gada pavasarī, un dažādu resursu cenu kāpumu pasaulē.

Janvārī patēriņu cenās Latvijā lieli pārsteigumu nav redzami. Sezonālu faktoru ietekmē par 0,4% salīdzinājumā ar decembri pieauga pārtikas cenas, savukārt sezonālo izpārdošanu rezultātā par 5% samazinājās apģērbu un apavu cenas. Vienlaikus pasaulē turpina augt naftas cenas un to jūtam arī pie mums. Janvārī jau otro mēnesi pēc kārtas dārgākas kļuva arī degvielas cenas Latvijā, kas salīdzinājumā ar decembri palielinājās par 4,8%. Savukārt darba tirgū un ekonomikā kopumā atkopšanās joprojām ir nepilnīga, un ekonomisko aktivitāti bremzē ir daudzi fiziskās distancēšanās ierobežojumi, kas nepieciešami Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tādēļ iekšējā inflācija joprojām ir ļoti mērena un janvārī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri.

Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā kļūs straujāka un tas pamatā būs saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš 2020. gada pavasara pārtikas cenas pasaulē ir palielinājušās par aptuveni 20%, naftas par 40%, un atsevišķi metālu cenas par vairāk nekā 50 %. Vienlaikus patēriņa struktūras maiņa no pakalpojumiem uz precēm, kā arī ražošanas pārrāvumi pērnā gada pavasarī ir radījuši cenu spiedienus arī pasaules transporta un ražošanas sistēmās. To jau tuvākajos mēnešos redzēsim arī Latvijā, un, pēc manām prognozēm, patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt 1,5-2,0% robežās.

Īstermiņa ciklisks inflācijas pieaugums pēc ekonomikas un resursu cenu krituma 2020. gadā šobrīd ir loģisks, un pārejošs inflācijas pieaugums bija vērojams arī pēc 2008.-2009. gada finanšu krīzes. Taču aktuāls ir jautājums, vai tam sekos ilgstošāka inflācijas pieaugums, vai arī globālajā ekonomikā turpināsies jau ierastais zemas inflācijas periods? Bažas par iespējamu cenu kāpumu ilgākā periodā noteikti rada apjomīgie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi. To rezultāta ASV naudas piedāvājums pērn audzis par aptuveni 25 %, kas ir straujākais pieaugums kopš otrā pasaules kara, savukārt eirozonā naudas piedāvājums audzis aptuveni 10 %, kas ir straujākas kāpums kopš 2008. gada.

Taču arī pēc 2008.-2009. gada krīzes rekordzemas procentu likmes, centrālo banku finanšu aktīvu iegādes un apjomīgie fiskālie deficīti radīja bažas par inflāciju, kas nepiepildījās. Arī inflāciju ietekmējošie strukturālie faktori, piemēram, rietumu sabiedrību novecošanās un zemā dzimstība, kā arī ražošanas sistēmu globalizācija, Covid-19 krīzes ietekmē nav mainījušies. Tas liek būt piesardzīgām prognozējot strauju inflācijas kāpumu šoreiz, taču straujākas inflācijas iespējamību tuvākajos gados mēs noteikti nevaram izslēgt.

Janvārī gada inflācija bija -0,5%. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,5%. Šādu inflācijas atrašanos mīnusos joprojām diktē enerģijas cenu kritums. Tomēr janvāra cenu izmaiņas mēneša laikā norāda, ka inflācijas spiediens spēcinās – mēneša laikā cenu līmenis palielinājās par 0,4%, precēm palielinoties par 0,4%, pakalpojumiem par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam degvielai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Janvāris atnācis ar cenu kāpumu, kaut ņemot vērā īpatnējos apstākļus daudzu segmentu cenu izmaiņu noteikšana ir apgrūtinoša. Tomēr primārie virzieni ir skaidri – gaidāma pārtikas un enerģijas cenu sadārdzināšanās.

Naftas cena turpina pieaugt. OPEC+ grupas dalībnieki ziņoja, ka ir piekrituši turpināt mēģinājumus novērst naftas ražošanas pārpalikumu, kas bija iemesls naftas cenu kritumam. "Brent" naftas cena šobrīd ir pārsniegusi 61 ASV dolāru par barelu un punktu, kas tika sasniegts pērn februārī pirms sākās cenas sabrukums. Tas primāri ir Saūda Arābijas nopelns, jo tā iestājas par augstākām cenām, lai samazinātu milzīgo budžeta deficītu. Tajā pašā laikā, pieaugot cenai, palielinās stimuls citiem ražotājiem audzēt ražošanu, kas uzliek robežu potenciālajam cenas kāpumam. Tomēr šķiet, ka sadarbība ilgs vismaz līdz brīdim, kad pasaules atveseļošanās nostiprināsies.

Pasaulē pārtikas cenas janvārī palielinājās astoto mēnesi pēc kārtas, ko virzīja labības, augu eļļu un cukura cenu pieaugums. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss janvārī aizsniedza 113,3 punktus, kas ir 4,3% pieaugums salīdzinājumā ar decembri un augstākais līmenis kopš 2014. gada jūlija. Pakalpojumos turēsies ierastais cenu kāpums un līdz ar ierobežojumu mazināšanu, cenu spiediens kļūs pamanāmāks. Visticamāk, ka dārgāki turpinās kļūt arī veselības pakalpojumi. Preču cenas, kas līdz šim bremzēja inflāciju, pieteiksies atbalstam. Parādīsies izteiktāka ārējo faktoru ietekme, jo atsevišķās valstīs novērojama inflācijas gaidu pieaugums. Ilgstošie ierobežojumi un sarežģījumi piegādes ķēdēs rada papildus inflācijas spiediena risku. Iespējams, ka dažus mēnešus inflāciju bremzēs noteiktu preču segmentu uzkrājumu izpārdošana, kā piemēram, apģērbi un apavi. Vēl tuvākos mēnešus gada inflācija saglabāsies negatīva, bet pamazām pieņemsies spēkā, uz gada beigām pārlecot arī 2% robežai. Tās temps galvenokārt izrietēs no ekonomikas spējas tikt galā ar pandēmiju. Jo veiksmīgāk tas notiks, jo pārliecinošāka kļūs inflācija. Ja gada otrajā pusē sāks vājināties cerības uz ekonomikas atjaunošanos, noplaks arī inflācijas spars.

Latvijas patērētāji janvārī vēl baudīja deflāciju. Taču inflācija jau ir tepat aiz stūra, tā varētu atgriezties kādu mēnesi ātrāk, nekā gaidījām pērnā gada nogalē. Pasaules ekonomikā ar joni ir aizgājis process, ko dēvē par reflāciju – strauji aug ilgtermiņa procentu likmes, izejvielu cenas, kāpj inflācijas gaidas. Pārfrāzējot slaveno rakstnieku Ernestu Hemingveju, pandēmijas radītais deflācijas periods Latvijā beigsies pakāpeniski, bet tad pēkšņi. Drošības pasākumu radītie ierobežojumi ir koncentrējuši ekonomisko aktivitāti nozarēs, kuru veiktspēju ierobežo dažādu "vecmodīgu" fizisko resursu pieejamība, kuru cenas šobrīd attiecīgi aug. Tuvākajos mēnešos inflācijas kāpums būs straujāks par iepriekš gaidīto. "S&P GSCI" izejvielu indekss kopš gada sākuma audzis par 12,3%, bet vairāk nekā puse šī kāpuma notikusi kopš februāra sākuma. "Brent" naftas cena pirmdien pārsniedza 60 dolārus par barelu, tā dolāru izteiksmē šobrīd jau ir dārgāka nekā pirms gada, eiro izteiksmē vēl nedaudz lētāka. Kviešu cena gadiem ilgi svārstījās nedaudz zem 200 eiro par tonnu, bet šogad 19. janvārī tā jau bija 236 eiro, bet šobrīd ir 223 eiro. Daudzkārtīgi augušas konteineru frakta cenas pārvadājumos no Āzijas uz Eiropu. Daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju gan Latvijā, gan citur pasaulē šobrīd nav darba, citi ir pārslogoti.

Trešdien publicētajos inflācijas datos redzamā aina vēl raksturojama kā patērētājiem labvēlīga. Cenu kāpums pret decembri (0,4%) ir nedaudz straujāks par vidējo iepriekšējā desmitgadē, bet cenu līmenis 12 mēnešu griezumā ir samazinājies par 0,5%, tāpat kā pērnā gada beigās. Mēneša griezumā cenu līmeni jau sāk paaugstināt produktu grupas, kuras pērn darbojās pretēji, lielākā augšupvērstā ietekme bija transportam (0,19 procentpunkti) un mājoklim (0,14 pp). Taču gada griezumā aina joprojām tieši pretēja, to lejupvērstā ietekme joprojām bija attiecīgi 0,67 un 0,43 procentpunktus vērta.

Ja janvārī Latvijā viss vēl puslīdz mierīgi, eirozonā jau ir bijis pirmais lielais inflācijas pārsteigums. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, patēriņa cenu kāpums eirozonā janvārī sasniedza augstāko punktu 11 mēnešos jeb 0,9%, izbeidzot piecu mēnešu deflāciju. Ekonomisti bija gaidījuši cenu kāpumu tikai par 0,5%. Pamatinflācija kāpa lēnāk, par 0,2 pp līdz 1,4%, bet šim indikatoram tas ir diezgan krass pieaugums.

Pasaules ekonomikai pārvarot pandēmiju, inflācija augs. Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis. Pandēmija ir radījusi sajukumu piegāžu ķēdēs – dažus produktus vajag vairāk, citus mazāk, mainījušies piegāžu maršruti, tas viss rada milzu grūtības uzņēmumiem. Naftu joprojām patērē mazāk nekā pirms pandēmijas, taču ir samazināta ražošana, radot krājumu samazināšanos. Pasaules ekonomikai ir nojukusi takts, tai nav viena diriģenta, kura paceltajam zizlim visi klausītu. Cenas var augt, pirms pasaule ir izārstēta no koronavīrusa.

Kad vakcīnas būs paveikušas lielāko daļu tām uzticētā darba, strauji augs ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātība, tātad veidosies priekšnoteikumi noturīgam cenu kāpumam. Šis it kā veselīgais inflācijas pieaugums var izrādīties diezgan spēcīgs, ņemot vērā to, cik milzīgu stimulu savām ekonomikām ir sniegušas valdības. Gadiem ilgi centrālās bankas ir cīnījušās ar pārāk zemu inflāciju, uzvara šajā cīņā var būt pēkšņa un ne gluži tāda, kādu monetārās politikas veidotāji bija vēlējušies.

2021. gada pirmais mēnesis ir nesis cenu līmeņa pieaugumu 0,4% apmērā, salīdzinot ar pagājušā gada decembri. Taču gada griezumā turpinās deflācija – janvārī cenu līmenis joprojām bija par 0,5% zemāks nekā pirms gada. Pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi veicināja kritumu preču cenās, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājās par 1,4%. Tajā pašā laikā, pakalpojumu cenas pieauga par 1,5%.

Gadam sākoties, mēneša griezumā vidējo patēriņa cenu līmeni uz augšu virzīja transporta izmaksas ietekmējošās degvielas cenas. Salīdzinot ar decembri, tās palielinājās par 4,6%, taču degviela joprojām bija par 12,6% lētāka nekā pagājušā gada janvārī. Degvielas cenu Latvijā ietekmē pasaules naftas cena, kas janvārī kāpa Saūda Arābijas paziņojuma par ražošanas apjomu samazināšanu dēļ.

Janvārī pārmaiņas varēja novērot ar mājokli saistītajās izmaksās – augšupvērstas izmaiņas tika veiktas Latvijas gāzes siltumenerģijas tarifā, kamēr elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente tika samazināta. Izmaiņu rezultātā, salīdzinot ar decembri, ar mājokli saistītās izmaksas pieauga par 0,8%, kamēr gada griezumā cenu līmenis ir par 2,6% zemāks.

Salīdzinot ar decembri, sezonālo izpārdošanu dēļ apģērbu un apavu cenas samazinājušās par 5%, kamēr gada griezumā redzams 1,3% pieaugums. Te gan jāatzīmē, ka ierobežojumu ietekmē apgrūtināta ir arī datu vākšana par cenām. Apģērbu un apavu grupā bija vislielākais imputāciju īpatsvars – trūkstošie dati aizvietoti ar novērtējumu.

Tuvāko mēnešu laikā, visdrīzāk, varēs manīt inflācijas kāpumu mēnešu griezumā. Turpina kāpt pasaules pārtikas cenas, dzirdam par saspīlējumiem piegāžu ķēdēs, kas veicina izmaksu kāpumu. Februāra sākumā, pirmo reizi pēdējā gada laikā, pasaules naftas cenas pārsniedza 60 dolāru par barelu, tādēļ skaidrs, ka arī degvielas cenas Latvijā turpinās kāpt. Gada griezumā, straujāka inflācija būs vērojama pavasarī, kad šī gada cenas tiks salīdzinātas ar zemo cenu līmeni 2020. gada pavasara mēnešos, ko noteica pandēmijas radītais šoks. Tālākajos mēnešos, ierobežojumiem tiekot mazinātiem, cenu kāpumu balstīs arī pieprasījuma vilnis un vēlme realizēt atlikto patēriņu. Pēc "Swedbank" prognozēm vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugums 2021. gadā kopumā sasniegs 1,5%.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Aktuālākie Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pēdējos mēnešos ir stabilizējušās pēc samazinājuma pērnā gada novembrī. Inflācijas gaidas šā gada janvārī pietuvojās vidējam pērnā gada līmenim, tomēr joprojām būtiski atpaliek no tā līmeņa, kurš bija pirms Covid-19 krīzes. Tas liecina, ka straujas patēriņa cenu izmaiņas tuvākajos mēnešos nav sagaidāmas. Deflācija Latvijā saglabāsies arī šā gada februārī un martā, bet, sākot ar otro ceturksni, sagaidāms mērens patēriņa cenu pieaugums. Tas ir saistīts ar to, ka pērn aprīlī pandēmija ieviesa būtiskas korekcijas patēriņa cenu dinamikā, līdz ar to tās ietekme saglabāsies arī šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, pazūdot bāzes efektiem un ņemot vērā, ka pārtikas un naftas cenas pasaules biržās palielinās, sasniedzot augstāko līmeni kopš pandēmijas sākuma, palielināsies arī patēriņa cenu līmenis Latvijā, bet galvenokārt šā gada otrajā pusē. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas prognozēm, patēriņa cenas šogad palielināsies par 1,4%.

Līdzīgi kā pērnā gada nogalē, kad deflācija Latvijā gada griezumā bija tuvu 0,5%, šā gada janvārī lielāko devumu patēriņa cenu samazinājumā noteica degvielas cenu kritums par 12,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri. Kopš pandēmijas sākuma, naftas cena vairāk nekā dubultojās un 2021. gada janvāra beigās Brent markas jēlnaftas cena sasniedza 56 ASV dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 11 mēnešos. Tomēr sasniegtais cenu līmenis joprojām bija zemāks nekā 2020. gada janvārī, tādējādi gada griezumā degvielas cena Latvijas benzīntankos bija lētāka. Salīdzinājumā ar decembri, šā gada janvārī degvielas cena vidēji pieauga par 4,7%, sekojot energoresursu cenu kāpumam pasaules biržās.

Lai arī energoresursu cena pasaulē palielinās, gāzes un siltumenerģijas cena Latvijā joprojām uzrāda kritumu, kas ir skaidrojams ar šo pakalpojumu tarifu noteikšanas metodoloģiju. Gāzes tarifi tiek pārskatīti tikai divas reizes gadā – janvārī un jūlijā, līdz ar to energoresursu cenu izmaiņas pasaulē ar novēlojumu atspoguļojas Latvijas datos. Arī siltumenerģijas tarifi netiek bieži pārskatīti. Šā gada janvārī gāzes cena bija par 2,7% lētāka, kamēr siltumenerģijas cena samazinājās par 8,9%.

Ārvalstu tūristu skaita būtisks kritums joprojām negatīvi ietekmē to pakalpojumu cenu dinamiku, kas izteikti bija orientēti uz tiem. Izmitināšanas pakalpojumu cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 7,1%. Arī īres tirgu, kurā toni galvenokārt nosaka aktivitāte Rīgā, ietekmēja pandēmijas ierobežojošie pasākumi. Mazāks pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā un Rīgas centrā, ko izīrē galvenokārt ārvalstu viesiem, mazināja mājokļa īres cenu par 3,5%. Mazāku pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem Rīgā ietekmēja ne tikai ārvalstu tūristu plūsmas samazinājums, bet arī zemāks pieprasījums no studentu puses, jo studijas pašreiz notiek attālināti.

Ieviestie ierobežojumi Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ietekmēja ne tikai iebraucošo tūristu skaitu no ārvalstīm, bet ierobežoja arī Latvijas iedzīvotāju iespēju doties uz ārvalstīm. Tādējādi pasažieru aviopārvadājumu cenas arī būtiski samazinājās, šā gada janvārī kritums veidoja 12,6%.

Janvārī alkoholisko dzērienu, cigarešu un atkritumu savākšanas pakalpojumu cena gada griezumā palielinājās attiecīgi par 0,7%, 0,8% un 0,9%. Arī turpmāk 2021. gadā patēriņa cenu pieaugumu nodrošinās arī akcīzes nodokļa likmju palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm no šā gada marta. Savukārt nodokļa likmju pieaugums par atkritumu apglabāšanu no šā gada janvāra palielinās atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas.