Uz Ārvalstu investoru padomes jautājumiem pētījuma ietvaros par investoru turpmākajiem plāniem, gandrīz 68% ārvalstu investoru atbildējuši, ka tie plāno palielināt investīciju apjomu, bet 27% snieguši noraidošu atbildi. Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, šī gada pirmajā mēnesī ārvalstnieku ieguldījumu uzkrātais apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 16,57 miljoniem eiro. Uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms pērn palielinājies 49 pašvaldībās, 13 pašvaldībās izmaiņas ieguldījumu apjomā nav notikušas, savukārt pārējās ārvalstnieku ieguldījumu apjoms samazinājies, tostarp Aglonas novadā gada beigās nebija vairs neviena uzņēmuma ar ārvalstu ieguldījumu pamatkapitālā.
Visstraujākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums reģistrēts Limbažu novadā. 2019. gada beigās Limbažu novada teritorijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 2,57 miljonus eiro, savukārt 2020. gada beigās to summa palielinājusies līdz 11,64 miljoniem eiro, kas ir pieaugums par 353,67%, neskatoties uz to, ka, piemēram, novembrī no SIA "Schillhorn" pamatkapitāla izņemti 76,50 tūkstoši eiro.
Straujo ārvalstu ieguldījumu Limbažu novada uzņēmumu pamatkapitālos 2020. gadā nodrošinājis SIA "Meža salas Tourism Projects" pamatkapitāla palielināšana. 2013. gadā uzņēmums reģistrēts ar viena lata pamatkapitālu, kas pāris mēnešus vēlāk palielināts līdz 2000 latiem, kas 2014. gadā pārkonvertēti uz 2845 eiro. Līdz pagājušā gada jūlijam SIA "Meža salas Tourism Projects" vienīgais īpašnieks bija SIA "Meža salas", kurs darbība šī gada sākumā izbeigta, savukārt 2020. gada jūlijā par "Meža salas Tourism Projects" jauno kapitāldaļu turētāju kļuva igauņu uzņēmums "OU Trade Evolution", kas Limbažu novadā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījis 8,62 miljonus eiro.
Otrs lielākais pamatkapitāla pieaugums Limbažu novadā 2020. gadā reģistrēts kūdras ieguves uzņēmumam SIA "Aho", kura pamatkapitālu lietuviešu "UAB Rekyva" palielinājis no 2,8 tūkstošiem eiro līdz 502,81 tūkstotim eiro. Caur minēto lietuviešu kompāniju par "Aho" patiesajiem labuma guvējiem reģistrētas divas personas no Vācijas – Artus Martens (Artur Martens) un Johans Martens (Johann Martens).
Top 5 pašvaldības, kurās 2020. gadā visievērojamāk palielinājies uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos:
- Limbažu novads: +353,67%;
- Baldones novads: +107,41%;
- Kārsavas novads: +68,93%;
- Alsungas novads: +67,53%;
- Cesvaines novads: +56,58%.
Lai gan starp visām Latvijas pašvaldībām Baldones novads atrodas 87. pozīcijā līdzās Raunas un Jaunpils novadiem, pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma pieauguma tas pērn ierindojies augstajā otrajā vietā. Baldones novada uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki 2020. gada beigās bija ieguldījuši 129,43 tūkstošus eiro, kas ir par 107,41% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielās izmaiņas saistītas galvenokārt ar viena uzņēmuma – tējas un kafijas pārstrādes nozarē strādājošā SIA "Solid Coffee" – izmaiņām dalībnieku un to ieguldījumu sastāvā.
Ar negatīvu tendenci uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjomā 2020. gads iezīmējies 54 pašvaldībās. Līdzās jau pieminētajam Aglonas novadam, kurā līdzšinējā ieguldījumu summa sarukusi līdz nullei eiro, būtisks kritums reģistrēts vēl vairākos novados, tostarp, Carnikavas un Ventspils novados.
Tiesa, izpētot iemeslu straujajam ārvalstu ieguldījumu kritumam Carnikavas novadā, jāsecina, ka tas nav saistīts ne ar uzņēmuma likvidēšana, ne investora aiziešanu no Latvijas. Vēl 2019. gadā Carnikavas novada uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 4,76 miljonus eiro, bet pērn šī summa sarukusi līdz 204,12 tūkstošiem eiro. Tas saistīts ar AS "SMW Group" akcionāru maiņu. Līdz šim kā "SMW Group", kura pamatkapitāls ir 4,63 miljoni eiro, lielākais akcionārs bija reģistrēts igauņu "MagnesiumCom OU" (98,16%), bet pērn par šo daļu turētāju reģistrēts Marks Lisņanskis, kurš arī iepriekš bija norādīts kā Carnikavas novadā reģistrētā "SMW Group" patiesais labuma guvējs.
Tikmēr Ventspils novadā kritums saistīts ar holdingkompānijas SIA "Puses" likvidāciju. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 11,37 miljoni eiro, un starp tā dalībniekiem bija uzņēmumi Lihtenšteinā, Panamā, Britu Virdžīnu salās, savukārt 16,30% tā kapitāldaļu piederēja Valentīnam Kokalim, bet 20,92% – Uldim Pumpuram. Jānorāda, ka "Puses" nebija norādīti patiesie labuma guvēji. Likvidētajam "Puses" iepriekš bijuši reģistrēti vairāki nodrošinājumi.
Vēl bez Aglonas novada, kurā šobrīd nav reģistrēts neviens uzņēmums ar ārvalstnieku ieguldījumiem pamatkapitālā, šādu uzņēmumu 2020. gada beigās nav bijis arī Baltinavas, Rugāju un Vārkavas novados.
Tikmēr lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars aizvadītā gada beigās bija reģistrēts Babītes novadā, kur no visiem pašvaldības teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu kapitālu piesaistījuši 19% uzņēmumu. Kopumā 2020. gada beigās Babītes novadā bija reģistrēti 1426 uzņēmumi, no tiem 271 ar ārvalstu kapitālu. Jāpiebilst, ka pagājušā gada izskaņā šo uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 59,42 miljonus eiro. Uzkrātā ieguldījumu summa gada laikā palielinājusies par 910,67 tūkstošiem eiro. Starp Babītes novada uzņēmumiem vislielākais ārvalstnieku ieguldījums pamatkapitālā reģistrēts nekustamā īpašuma nozarē strādājošajai SIA "LMH". Šī uzņēmuma pamatkapitāls ir 14,50 miljoni eiro, un šo summu uzņēmumā ieguldījis Kiprā reģistrētais "Albercom Limited". Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Boriss Bobrovnikovs no Lielbritānijas, kura pastāvīgās dzīvesvietas adrese, pēc pēdējiem pieejamajiem datiem, reģistrēta Bahreinā.
Top 5 pašvaldības, kurās uz 2020. gada 31. decembri reģistrēts lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars:
- Babītes novads: 19,00%;
- Rīga: 18,10%;
- Mārupes novads: 14,95%;
- Jūrmala: 14,40%;
- Dagdas novads: 13,99%.
No Babītes novada daudz neatpaliek arī Rīga, kur no visiem uzņēmumiem ar ārvalstu pamatkapitālu ir 18,10% kapitālsabiedrību. Lielākos ieguldījumus Rīgā piesaistījuši monetārās starpniecības nozarē strādājošie uzņēmumi (1,07 miljardi eiro), tāpat arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu (911,19 miljoni eiro) un holdingkompānijas (444,36 miljoni eiro). Savukārt, analizējot ārvalstnieku veiktos ieguldījumus galvaspilsētu uzņēmumu pamatkapitālos pēc to valstspiederības, pirmajās vietās ierindojas Zviedrija (875,76 miljoni eiro), Lietuva (723,29 miljoni eiro) un Vācija (604,81 miljoni eiro).
Starp top 5 pašvaldībām ar augstāko ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvaru ierindojas arī Mārupes novads un Jūrmala, savukārt lielākais pārsteigums ir saraksta piektajā pozīcijā esošais Dagdas novads, kur no visiem reģistrētajiem aktīvajiem uzņēmumiem 2020. gada beigās ar ārvalstu kapitālu bija nepilni 14% uzņēmumu. Gadu iepriekš Dagdas novadā ar ārvalstu kapitālu bijuši vien 5,11% uzņēmumu.
Pērn būtiskās izmaiņas reģistrētas lielā mērā pateicoties Aliksejam Kondracionakam (Aliaksei Kandratsionak) no Baltkrievijas, kurš kļuvis par kapitāldaļu turētāju 25 uzņēmumiem, kuru juridiskās adreses pārceltas no citām Latvijas pašvaldībām uz Dagdas novadu. Kopumā Kondracionakam šobrīd pieder daļas 68 uzņēmumos. Tiesa, iepazīstoties ar šo uzņēmumu darbības rezultātiem, jāsecina, ka vairumam no tiem turpmākā darbība ir uz jautājuma zīmes. Daļai uzņēmumu jau vairākus mēnešus nav aktuālu amatpersonu, vēl daļai reģistrēti nodokļu parādi, savukārt atsevišķu uzņēmumu darbība ir jau izbeigta.
Šobrīd lielākie ieguldījumi Dagdas novadā reģistrēti no Dānijas – 130,36 tūkstoši eiro. No tiem 126,38 tūkstošu eiro lielus līdzekļus dāņu "Dagda ApS" ieguldījis lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Brīvība" pamatkapitālā, līdz ar to arī lauksaimniecības nozare Dagdas novadā ir lielākā pēc piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma. Tai seko sabiedriskā ēdināšana ar 33,44 tūkstošu eiro lieliem ārvalstu ieguldījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
