Uzņēmēji aicina valdību nekavēties ar atbalsta programmu ieviešanu

Vēstuli ar aicinājumu rīkoties uzņēmēju organizācijas nosūtījušas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Organizācijas vēstulē uzsver, ka Latvijas tautsaimniecība piedzīvo vienu no dziļākajām krīzēm pēdējo desmit gadu laikā, tāpēc ir nepieciešams izmantot visus jau šobrīd pieejamos līdzekļus nekavējošām investīcijām tautsaimniecības atbalstam un attīstībai.

Šajos mainīgajos apstākļos visas Eiropas Savienības valstis meklē veidus, kā atbalstīt uzņēmumus, nodrošinot darba vietu saglabāšanu un ekonomisko izaugsmi. Organizācijas atgādina, ka Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu, kas palīdzētu novērst Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas. Plāna mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku. Arī Latvijā atbildīgās ministrijas ir sagatavojušas Latvijas Atveseļošanas un noturības plānu, ko paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā un iesniegt Eiropas Komisijā.

Uzņēmējus pārstāvošās organizācijas tomēr pauž satraukumu, ka Latvijā sagatavotajā plānā uzņēmējdarbības atbalstam paredzēts novirzīt tikai 18% no kopējā finansējuma. Uzņēmēji uzsver, ka tas nesasniegs Eiropas Savienības noteikto mērķi – mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi, veicināt inovācijas un pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku. "Mūsuprāt, būtu jāpārskata sagatavotās prioritātes tā, lai lielākā daļa no finansējuma tiktu novirzīta uzņēmējdarbības atbalstam, krīzes pārvarēšanai un konkurētspējas palielināšanai," teikts vēstulē.

Organizācijas arī pauž neapmierinātību ar lēnajiem plāna ieviešanas tempiem. Uzņēmējiem ir virkne augstas gatavības projektu, kas virzīti uz ekonomikas transformāciju un produktivitātes celšanu, jaunu, inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu, importa aizstāšanu un konkurētspējas veicināšanu, kuru paātrināta ieviešana veicinātu ātrāku krīzes pārvarēšanu.

Tāpat vēstulē norādīts, ka eksportējošo ražošanas nozaru asociācijas 2020. gada nogalē ir konsultējušās ar Eiropas Komisiju par uzstādījumiem valsts atbalstam Eiropas atveseļošanas plāna ietvaros, un ir saņemta atbilde, ka nacionālajām valdībām tiks dota augstas pakāpes brīvība noteikt laika un līdzekļu sadalījuma prioritātes.

Lai Latvija pilnvērtīgi un savlaicīgi izmantotu krīzes pārvarēšanai pieejamo atbalstu, uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzskata, ka valdībai nekavējoties ir jāizstrādā un jāapstiprina Industriālās inovācijas, Jaunu produktu attīstības, Digitālās transformācijas un Energoefektivitātes paaugstināšanas uzņēmējdarbībā atbalsta programmas. Tas ir jādara vēl pirms programmu apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Vēlams ar 2021. gada otro pusgadu jāuzsāk šo programmu īstenošana un līdzekļu novirzīšana uzņēmējiem.

Tāpat jāparedz krīzes laikā jau veikto investīciju un uzsākto projektu attiecināšana atbalsta programmu finansēšanai, pirms programmu un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas.

Aicinājumu valdībai parakstījis Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAKIFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes locekle Ligita Turnere, Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis.