Skaistumkopšanas nozares asociācija: ja valdība liegs strādāt līdz aprīlim, tad dīkstāves pabalsts jāpalielina līdz 1200 eiro  (223)

Nozares darbības slēgšanas mērķis novembrī bija samazināt inficēšanās gadījumu skaitu, bet šobrīd gan sabiedrība, gan valdība redz, ka šis mērķis nav sasniegts, viņa sacīja, tādēļ nozare valdībai piedāvā valdībai divas iespējas. Viena no tām ir rītdienas Ministru kabineta sēdē atzīt, ka līdzšinējais lēmums sevi nav attaisnojis, un atļaut nozarei strādāt, ievērojot stingrus epidemioloģiskos nosacījumus.

Savukārt, ja Ministru prezidents uzskata, ka jāļauj strādāt tikai dažiem nozares pārstāvjiem, tad pārējiem nozares pārstāvjiem dīkstāves pabalsts jāmaina no 500 līdz 1200 eiro, lai ļautu segt izdevumus par pamatvajadzībām, un papildu piešķirt 100 eiro par katru apgādībā esošu bērnu, sacīja Ulberte.

Lielākā daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo dīkstāves pabalstā patlaban saņem 500 eiro, un nozares pārstāvjiem ir pilnībā aizliegts strādāt, kā arī nav iespējas pretendēt uz citu atbalstu, viņa sacīja.

"Kāpēc nepieciešams lielāks atbalsts? Pamatvajadzību segšanai mēnesī nepieciešams vismaz 500 eiro, taču nozares pārstāvjiem ir arī specifiski izdevumi, piemēram, komerctelpu īres maksa 250-350 eiro mēnesī, līzings 300-600 eiro apmērā, tāpat arī izmaksas par kosmētikas un palīgmateriālu iegādi, tā rezultātā nepieciešams daudz lielāks atbalsts," sacīja Ulberte.

"Nepārtraukti tiek veidotas darba grupas, kas mēģina atgriezties pie vienām un tām pašām problēmām, atkārtoti izstrādāt drošas apkalpošanas kritērijus un noteikumus, kaut arī tie ir izstrādāti pavasarī, sacīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone, piebilstot, ka cer uz Ekonomikas ministrijas sapratni.

"Šobrīd pieņemtie noteikumi ir pretrunīgi, neviennozīmīgi un nevienlīdzīgi un nav balstīti ne uz ekonomiskiem aspektiem, ne uz epidemiologu ieteikumiem, jo ja tie strādātu, tad saslimstība nevis pieaugtu, bet samazinātos," viņa piebilda.

Valdība bieži vien balstās uz Vāciju un citu valstu pieredzi, bet piemēram, Igaunijā nav aizliegti skaistumkopšanas pakalpojumi. Lietuvā tos aizliedza sniegt tikai no 21. decembra, bet tagad tie atkal ir atļauti, sacīja Reinsone.

"Runājot par skaistumkopšanu, nemitīgi tiek runāts par pakalpojumu, taču nedrīkst aizmirst, ka tā ir vesela industrija, kas apkalpo šo nozaru – kosmētisko līdzekļu tirgotāji, vairumtirgotāji, dažādu palīgmateriālu tirgotāji, medicīnas ierīces pakalpojumu nodrošināšanai," sacīja Reinsone, piebilstot, ka patlaban tirgus daļēji tiek kropļots, jo MK noteikumos teikts, ka aizliegti skaistumkopšanas pakalpojumi neatkarīgi no tā, kur tie tiek sniegti, taču patlaban tos sniedz ārstniecības iestādēs.

"Tās apiet noteikumus un turpina sniegt šos pakalpojumus, dēvējot tos dažādos vārdos. Šādi tiek pārkāpta konkurence un tādējādi arī brīdī, kad atgriezīsimies darbā, konkurence būs mainījusies," sacīja Reinsone.