Ekonomisti: uz Atveseļošanas un noturības mehānismu nevajadzētu likt pārmērīgas cerības  (29)

Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija (FM) iesniegusi pirmreizējai izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, kā arī uzsāka plāna projekta sabiedrisko apspriešanu, tādējādi darbs turpinās. Uzņēmēji jau iepriekš norādījuši uz vairākiem trūkumiem plānā, kas nākotnē var traucēt sasniegt plānotos mērķus.

"Runājot vispārīgi, ir skaidrs, ka Latvija papildus 1,6 miljardus eiro tērētu citādi, ja tā pilnībā būtu mūsu pašu izvēle, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, pieļaujot, tik liela daļa jeb 37% visdrīzāk netiktu veltīta klimata politikai.

Pēc viņa teiktā, katras atsevišķas valsts ietekme uz šo situāciju ir samērā neliela, tāpēc tās katra atsevišķi nedarītu daudz. Tieši tāpēc pastāv tādas organizācijas kā Eiropas Savienība, lai šo valstu rīcības koordinācijas problēmu risinātu, saka eksperts.

Klimata politikas pasākumiem var būt pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku, bet tas vairākumā gadījumu nebūs galvenais rezultāts, saka eksperts, piebilstot, ka galvenais CO2 emisiju avots Latvijā ir naftas produkti. Šīs emisijas var samazināt, pārejot uz elektrisko transportu. Brīdī, kad pasaules vadošie mašīnbūves uzņēmumi šo tehnoloģiju attīstībai tērē desmitiem miljardu dolāru, nebūtu gudri šajā brīdī sākt izgudrot divriteni no jauna. Nav šaubu, ka klimata problēmas tiks risinātas arī ar Latvijā radītām tehnoloģijām, piemēram, vairāki mūsu uzņēmumi ir ļoti spēcīgi biomasas sadedzināšanas iekārtu ražošanā. Arī tēriņi infrastruktūras uzlabošanā, kā arī ēku siltināšanā daļēji nogulsnēsies Latvijas iedzīvotāju kabatās. Programmā paredzētie līdzekļi biometāna ražošanai var labvēlīgi ietekmēt lauksaimniecības attīstību.

Nākamā lielākā sadaļa, kam jāvelta ANM resursi, ir digitālā transformācija. "Arī šeit rodas jautājums, vai Latvija pati izvēlētos tik daudz tērēt šim mērķim. Un man rodas jautājums par spēju tik daudz saprātīgi ieguldīt šāda mērķa realizēšanai īsā laikā. Zinot, kā ir gājis ar lielu IT projektu īstenošanu valsts pārvaldē, tās digitālajai transformācijai atvēlētie 159 miljoni eiro rada bažīgas pārdomas. Svarīgs mērķis, bet ir bažas par izpildījumu," satraucas eksperts.

"Iespējams, ka vēlme tērēt 41 miljonu eiro digitālo prasmju attīstībai ir pamatota. Starptautiskie pētījumi uzrāda salīdzinoši zemu digitālo prasmju līmeni Latvijā. Taču te ir jāsaprot, kas aiz tā stāv – empīriski mērījumi vai aptaujās pausts Latvijas iedzīvotāju un ekspertu pašnovērtējums, kas mēdz būt neadekvāti zems. Ir svarīgi zināt savus sasniegumus uz citu valstu fona un savus trūkumus, taču nevajag atbalstīt starptautisko organizāciju lobētos projektus, kuriem mēdz būt ļoti vāja empīriskā bāze. Ja prasmes tiešām ir zemas, jājautā, kāpēc cilvēki tās paši nav apguvuši. Varbūt viņu saimnieciskā darbība ir tāda, ka šādām prasmēm pagaidām nav pielietojuma? Varbūt digitālo prasmju trūkums nav problēmas sakne, bet gan simptoms," pieļauj Strautiņš.

Ieguldījumi, kuriem varētu būt vislielākā tūlītējā ietekme uz ekonomikas attīstību un sabiedrības labklājību atrodami "nevienlīdzības mazināšanas" sadaļā, uzskata "Luminor" eksperts.

"Nav šaubu, ka 102 miljoni eiro reģionālajiem ceļiem ļoti noderēs, to uzlabošanai varētu saprātīgi iztērēt daudz lielāku summu. Protams, ir rūpīgi jāvērtē, vai ANM naudas apgūšanas periodā ceļu būves nozarei pietiks jaudas. Ja saprātīgi iegulda naudu industriālajos parkos – izpēta pieprasījumu, tie nekonkurē ar privāto piedāvājumu vietās, kur tas jau ir spēcīgs, šie ieguldījumi var sniegt izcilu atdevi reģionu attīstībai. Tāpēc atbalstu 83 miljonu eiro tērēšanu šim mērķim. Sociālajai iekļaušanai un pārkvalifikācijai atvēlēti 102 miljoni eiro. Te jau man rodas vairāk jautājumu. Nav šaubu, ka vajadzība pēc šādiem pakalpojumiem būs. Piemēram, šobrīd strauji attīstās rūpniecība vietās, kur iepriekš ilgstoši bijis darbavietu trūkums. Tātad ir vajadzība pēc strādniekiem un ir arī cilvēki, kuri zaudējuši iemaņas. Taču pārkvalifikācija jau līdz šim ir bijusi dāsni finansēta un ir daudz dzirdēts par vājiem kursiem un cilvēkiem, kuru dzīvesveids ir nebeidzama šo kursu apmeklēšana," analizē eksperts.

Pēc viņa teiktā, īpašus komentārus šajā brīdī neprasa iecere 182 miljonus eiro tērēt veselībai. Pandēmija ir parādījusi, ka lielākā daļa slimnīcu infrastruktūras nespēj garantēt augstu epidemioloģiskās drošības līmeni.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas sadaļas nosaukums ir ļoti daudzsološs, uzskata Strautiņš. Pusi no atvēlētajiem 165 miljoniem eiro plānots veltīt augstskolu pārvaldes reformai un cilvēkresursiem, kas šķiet saprātīgi un atbilst jau sen zināmām prioritātēm. Otru pusi - inovāciju un privāto investīciju R&D veicināšanai (Klasteru programmai), kas acīmredzot turpinātu jau iepriekš ar ES fondu atbalstu īstenotus pasākumus. Šī klasteru programma ir ļoti sarežģīts process, kuru pilnībā varbūt spēj izprast tikai procesā iesaistītie, bet esmu dzirdējis viedokli no šajā jomā zinošiem uzņēmējiem, ka šo procesu vajadzētu turpināt.

"Man nerodas arī lieli iebildumi pret lielajiem tēriņiem likuma varas stiprināšanai (33 miljoni eiro). Vājā tiesību aizsardzības sistēma ir viens no ekonomiskās ietekmes ziņā lielākajiem valsts pārvaldes trūkumiem," saka eksperts.

"Visbeidzot, nevajadzētu uz ANM likt pārmērīgas cerības. Nereti ANM tiek uztverts kā iespēja atrisināt teju visas Latvijas problēmas. Tā nebūs. Pirmkārt, tā ir Eiropas programma un lielā mērā atspoguļo Eiropas kopējos mērķus. Otrkārt, mēs vairs neesam tik vāja un bezpalīdzīga valsts, kas bez ārēja atbalsta neko nespēj izdarīt. Lai saprastu kontekstu - ieguldījumi pamatkapitālā Latvijā ik gadus ir vairāk nekā 20% no IKP, tātad vairāk nekā seši miljardi eiro, apmēram četras reizes vairāk par vairākos gados apgūstamajiem ANM resursiem. Neaizmirsīsim arī par nākamo septiņu gadu ES finanšu cikla budžetu, kas būs diezgan dāsns," norāda Strautiņš.

"Mans sākotnējais viedoklis ir diezgan neitrāls, taču ir grūti dot ļoti detalizētu vērtējumu. Plāns kopumā pagaidām ir vispārīgs un tā panākumi lielā mērā būs atkarīgi no konkrēto projektu izvēles, kā arī savlaicīgas īstenošanas," saka bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. "Manuprāt, plānā lielu pārsteigumu nav un tas lielā mērā izskatās pēc esošo ES fondu programmu turpinājuma. Tas nozīmē resorisku pieeju finansējumu sadalot starp ministrijām, kā rezultātā projektu kvalitāte un to spēja sasniegt ES noteiktos mērķus būtiski atšķiras. Piemēram, ēku siltināšana samazina emisijas un uzlabo Latvijas tirdzniecības bilanci, kas veicina izaugsmi, savukārt līdzšinējā pieredze ar digitalizācijas projektiem valsts pārvaldē liek būt ļoti piesardzīgam par pozitīvu atdevi no šāda veida projektiem jaunajā plānā," norāda Āboliņš.

"Galvenais jautājums ir vai šis plāns palīdzēs Latvijā atkopties no Covid-19 krīzes un mazināt tās ilgtermiņa sekas ekonomikā? Tiešā veidā krīzes visvairāk skartajām pakalpojumu nozarēm protams šis plāns nepalīdzēs, jo lielākā daļa līdzekļu ir paredzēti valsts kapacitātes stiprināšanai un dažāda veida infrastruktūras būvniecībai. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai šīs investīcijas veicinātu ekonomikas digitālo un zaļo transformāciju, kas palielinātu mūsu ekonomikas produktivitāti un izaugsmes potenciālu," saka eksperts.

"Šajā plānā ir daudzi labi un valstī vajadzīgi projektu, taču vai tie kopumā nodrošinās Latvijas ekonomikas transformāciju? Manuprāt, nē. Šis plāns tomēr vairāk ir valsts investīciju robu lāpīšana un atsevišķos gadījumos līdzekļu avots valsts pamatfunkciju īstenošanai, kur rezultatīvie rādītāji ir pievilkti ES ekonomikas atjaunošanas plāna mērķiem. Tādēļ ir svarīgi, lai šī plāna ietvaros vēl būtu iespējama diskusija ar sociālajiem partneriem, ekspertiem un sabiedrību par efektīvākajiem šo investīciju izlietojuma virzieniem, jo tos noteikti var uzlabot," norāda Āboliņš.