EM otrdienas sēdei bija iesniegusi priekšlikumu, kādā veidā atļaut no nākamās nedēļas atsākt atsevišķu skaistumkopšanas jomu darbību, taču, ņemot vērā, ka ieilga diskusijas par citiem jautājumiem, otrdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pārcēla šī jautājuma izskatīšanu uz ceturtdienu.
EM priekšlikumos nozares pakalpojumi novērtēti, balstoties uz riska līmeņiem un plānots, ka saskaņā ar tiem pakāpeniski tiks atļauta nozares darbība.
Sākot ar 22. februāri EM rosina atļaut sekojošus pakalpojumus ar zemu un vidēji zemu risku – pedikīrs, manikīrs, pirts, sāls istabas, peldbaseinus, solārijus, friziera pakalpojumus, masāžas pakalpojumus (izņemot sejas masāžu), ķermeņa kopšanas pakalpojumus (estētiskās ķermeņa procedūras, vaksāciju, aparātu tehnoloģijas, SPA rituālus un līdzīgus pakalpojumus), pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, kā arī skropstu pieaudzēšanu, skropstu un uzacu apstrādi.
Savukārt, sākot ar 8. martu, plānots atļaut pakalpojumus ar vidēji augstu risku – skaistumkopšanas pakalpojumus kosmetoloģijā, kā arī mikropigmentāciju.
Nozarei noteikti dažādi principi drošai pakalpojumu sniegšanai.
EM dati liecina, ka kopējais frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijā sasniedz 6476, un to apgrozījums kopā veido 49,4 miljonus eiro.
Nozares īpatsvars ekonomikā veido 0,15%, un nozarē nodarbinātas 8715 personas.
Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumus (pirts un masāžu) Latvijā veic 883 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums sasniedz 11,7 miljonus eiro. Nozarē kopā nodarbinātas 1373 personas.
Atbalstam līdz janvāra beigām saņemti 557 frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, kā arī fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumi par kopējo summu 1,264 miljoni eiro. No tiem atbalsts izmaksāts 153 pieteikumiem, kopējai summai sasniedzot 437,78 tūkstošus eiro. Kopumā atteikts atbalsts 156 iesniegumiem 78,11 tūkstošu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
