Stājas spēkā enerģētiskās nabadzības definīcija  (1)

Atbilstoši likumam ar enerģētisko nabadzību saprotami tādi mājsaimniecību iedzīvotāju apstākļi, kad ne tikai ir grūtības mājoklī uzturēt atbilstošu temperatūru, bet arī gadījumus, kad lietotājam ir grūtības norēķināties par energoapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem vai faktiski tos izmantot, ja iestājies kāds no noteiktajiem kritērijiem - zemi ienākumi, augstas energopakalpojumu izmaksas, zema mājokļa energoefektivitāte. Enerģētiskās nabadzības pazīme ir, ja mājoklī iestājies vismaz viens no minētajiem apstākļiem, nevis obligāts to kopums.

Enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību identificēšanas gadījumā kā galvenā pazīme kalpo ģimenes jeb personas ienākumu līmeņa novērtēšana un atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes jeb personas statusam, vienlaikus šai ģimenei jeb personai saņemot dzīvokļa pabalstu vai sociālā mājokļa iedzīvotāja statusu.

Enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība, kura atbilst vismaz vienam no kritērijiem - tā ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību un saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai, vai arī tā īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli atbilstoši likumam par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā vai likumam par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām.

Likumā iekļauta prasība, ka valstij vai pašvaldībai, īstenojot energoefektivitātes politikas pasākumus, tie prioritārā kārtā jāīsteno enerģētiskās nabadzības skartajās mājsaimniecībās. Minētā prasība nodrošinās, ka uzlabosies to ēku, kurās atrodas enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības, siltumnoturība, iekārtu un telpu energoefektivitāte un līdz ar to samazināsies rēķini par apkuri un energoapgādes komersantu pakalpojumiem

Līdz šim Latvijā atbalsts enerģētiskās nabadzības skartajām mājsaimniecībām ir galvenokārt pieejams pašvaldību nodrošinātās sociālās palīdzības ietvaros. Pašvaldībām nepieciešamības gadījumā jānodrošina garantētais minimālais ienākumu līmenis visām personām mājsaimniecībā, turklāt tās nodrošina dzīvokļa pabalstu (atšķirīgs apmērs un nosacījumi katrā pašvaldībā) mājsaimniecībām, tādējādi sniedzot atbalstu izmaksu par apkuri segšanai.

Savukārt Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra regulas prasībām izstrādāti enerģētiskās nabadzības samazināšanas mērķi.

Elektroenerģijas tirgus likumā līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu ieviests aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma regulējums, kas paredz sniegt aizsargātajiem lietotājiem no valsts budžeta šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju, lai noteiktu loku elektroenerģijas lietotāju aizsargātu no elektroenerģijas cenas pieauguma, kas tieši var atstāt ietekmi uz šo personu maksātspēju un ietekmēt viņu vispārējo sociālo stāvokli.

Pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem, 2020.gada janvārī Latvijas pašvaldībās bija reģistrētas 26 374 trūcīgas personas jeb 1,4% no visiem iedzīvotājiem Latvijā, bet 2019.gada janvārī - 31 613 trūcīgas personas jeb 1,6% no visiem iedzīvotājiem. Kopumā 2019.gadā vidēji mēnesī personu skaits, kurām bija piešķirts trūcīgas personas statuss, bija 28 570, bet kopumā atbilstība trūcīgas ģimenes jeb personas statusam 2019.gadā bija noteikta 45 400 unikālajām personām (provizoriskie dati).

Atbilstoši Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem datiem 2020.gada janvārī Latvijas pašvaldībās bija reģistrētas 39 198 maznodrošinātās personas jeb 2% no visiem iedzīvotājiem, bet 2019.gada janvārī - 43 155 maznodrošinātas personas jeb 2,2% no visiem iedzīvotājiem. Kopumā 2019.gadā vidēji mēnesī personu skaits, kurām bija piešķirts maznodrošinātās personas statuss, bija 41 131, bet kopumā atbilstība maznodrošinātās ģimenes jeb personas statusam 2019.gadā bija noteikta 50 300 unikālajām personām (provizoriskie dati).

Tomēr, lai nodalītu trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes jeb personas, kas var norēķināties par mājokli un energoapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem, taču tām ir vajadzīga palīdzība, piemēram, veselības aprūpes izdevumu vai izglītības izdevumu segšanai, par enerģētiskās nabadzības skartu mājsaimniecību tiks noteikta tāda, kurā dzīvojošajiem gan ir noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes jeb personas statusam, gan piešķirts dzīvokļa pabalsts.

Minēts, ka kontekstā ar atbalsta pasākumiem enerģētiskās nabadzības vai tās risku mazināšanā būtiski ir paredzēt veidu, kā monitorēt atbalsta pasākumu ietekmi. Nosakot mājsaimniecības, kurās dzīvo trūcīgās, maznodrošinātās personas, kas vienlaikus saņem pašvaldības piešķirtu dzīvokļa pabalstu, un sociālajos mājokļos dzīvojošas personas par enerģētiskās nabadzības skartām, iespējams statistiski tās apzināt, izmantojot administratīvos reģistrus un nepalielinot izmaksas un administratīvo slogu mērķgrupas identificēšanai, reģistrēšanai un uzskaitei, tāpat iespējams apzināt izmaksas, kas šādu personu mājokļos jāattiecina no mājsaimniecības budžeta siltuma un citu energoapgādes komersantu sniegto pakalpojumu izmaksu segšanai. Tādējādi, ieviešot pasākumus enerģētiskās nabadzības mazināšanai, konkrētajās mājsaimniecībās būtu iespējams apzināt to ietekmi un veikt analīzi par šo pasākumu efektivitāti.