Tūrisma un aviācijas nozares izstrādājušas piedāvājumu valdībai, kā atjaunot to darbību  (1)

Nozaru pārstāvji aicina Latvijas valdību ņemt vērā faktus un pētījumus, lai kopīgi pilnveidotu politikas veidotāju un nozaru ekspertu dialogu, ļaujot strādāt uzņēmējiem segmentos, kur ir ieviesti augsti epidemioloģiskās drošības standarti un nezaudēt ekonomikas atjaunošanās iespējas tur, kur tas nav saistāms ar Covid-19 vīrusa izplatību.

"Kā uzticami sadarbības partneri aicinām Latvijas valdību un politikas veidotājus ieklausīties nozaru argumentos, kas pamatoti ar pētījumiem, lai veicinātu tūrisma un aviācijas nozares atjaunošanos pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas valstī. Uzņēmēji apzinās, ka ar Covid-19 saistītie ierobežojumi starptautiskajā uzņēmējdarbības vidē var būt ilglaicīgi. Tādēļ ir nepieciešams ļaut šīm nozarēm strādāt tur, kur tas ir droši un netiek apdraudēta sabiedrības veselība," skaidro Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Esot nepieciešams arī skaidrs rīcības plāns nozarēs, kuras ir starptautiskas un kurās ierobežojumu noteikšanai jāņem vērā ārējie apstākļi, pēc iespējas koordinējot šādus ierobežojumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādu pieeju aicinot pieņemt arī Eiropas aviosabiedrību asociācija (A4E).

Kopumā nozaru pārstāvji izstrādājuši trīs sadarbības virzienus. Pirmais no tiem paredz koordinētu pieeju epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā Baltijā un Eiropā. Tai skaitā esot nepieciešama Latvijas aktīva iesaiste vienota OECD digitālā risinājuma CommonPass vai IATA Travel Pass (vai cita līdzvērtīga tehnoloģiskā risinājuma) ieviešanā, kas veicinātu starptautiski vienotu standartizētu pieeju ceļojumu dokumentiem saistībā ar vakcināciju, antivielu esamību un testēšanas rezultātiem.

Papildus tam esot jānodrošina vienlīdzīgi epidemioloģiskās kontroles pasākumi visos transporta veidos un neatkarīgi no robežšķērsošanas veida. Nozaru pārstāvji arī aicina atbalstīt risinājumus kontrolēta un organizēta tūrisma atbalstam. Tai skaitā atpūtas tūrisma konceptam "Zaļais koridors", kas balstīts uz ceļotāju kontroli un testu veikšanu gan pirms lidojuma uz galamērķi, gan atgriežoties mājās, un tūrisma operatoru atbildību par epidemioloģiski drošas atpūtas nodrošināšanu galamērķī visos tās etapos.

Tāpat nozaru pārstāvji aicina kontrolēti, kā arī, saskaņojot ar nozaru dalībniekiem, atcelt aizliegums lidojumiem uz trešajām valstīm ar augstu tranzīta īpatsvaru, ļaujot būtisko ceļotāju kustību no valstīm, kurās nav konstatētas vīrusa jaunās mutācijas.

"Ir jāuzsver, ka pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā tūrisma un aviācijas nozares ietekme uz vīrusa izplatību valstī ir ļoti zema. "Oxford Research" pētījums liecina, ka, pateicoties efektīviem kontroles, izsekojamības un uzraudzības pasākumiem, aviācijas nozare šobrīd ietekmē vīrusa transmisiju mazāk nekā 1% robežās no kopējā inficēto skaita valstī. Savukārt vīrusa izplatības statistika liecina, ka, nesamērīgi ierobežojot gaisa pārvadājumus, epidemioloģiskā situācija valstī netiek uzlabota, bet tiek zaudētas iespējas ekonomikas atjaunošanai, cilvēku atgriešanai ekonomiskajā un sociālajā apritē. Tāpat tiek mazinātas ārvalstu investīciju iespējas, kas atstās negatīvu ietekmi uz valsts attīstību vēl daudzus gadus pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas," norāda Latvijas aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Otrais sadarbības virziens aicina uz saprotamu risinājumu ieviešanu. Tūrisma un aviācijas nozarē esot jāintegrē valsts noteiktā epidemioloģisko ierobežojumu "luksofora" pieeja. Esot jānosaka skaidri definēti nosacījumi, pie kādiem kumulatīviem saslimstības rādītājiem ierobežojumi mazināmi vai pastiprināmi. Būtiskākais, šiem sliekšņiem esot jābūt samērīgiem ar vispārīgo pieeju Eiropas Savienībā un īpaši samērotiem ar Baltijas valstīm.

Papildus tam nozaru pārstāvji aicina epidemioloģiskās drošības pasākumus Latvijā īstenot tur, kur tie var dot vislielāko pienesumu vīrusa izplatības ierobežošanai. Lēmumiem jābūt balstītiem uz faktiem un pētījumiem. Sabiedrība mērķtiecīgi jāinformē ne tikai par ierobežojumu esamību, bet jāskaidro zinātniski argumentēta šo ierobežojumu ietekme uz vīrusa izplatību.

"Tūrisma un aviācijas nozare kā uzticams valdības un starptautisks sadarbības partneris Covid-19 izplatības mazināšanā nu jau gandrīz gadu ilgušajā ārkārtējā situācijā ir veltījusi visus spēkus un līdzekļus, lai ne tikai izpildītu epidemioloģiskās drošības prasības, bet panāktu, ka gaisa pārvadājumi ir viens no drošākajiem ceļošanas veidiem," uzsver Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācijas prezidente Inga Kavaca.

Nozaru pārstāvji akcentē, ka ierobežojumi, kādi noteikti nozarēm, rada ļoti būtiskus zaudējumus valsts ekonomikai, kas svārstās no 19,4% (tiešie aviācijas nozares zaudējumi) līdz 43% (ņemot vērā tūrisma un saistīto pakalpojumu sektorus) no kopējā IKP krituma.

Tieši tādēļ trešais sadarbības virziens fokusējas uz vairākiem ierosinājumiem samērīgai un pakāpeniskai ekonomikas atjaunošanai. Nozaru pārstāvji aicina veidot īpašas atbalsta programmas un grantu mehānismu tūrisma un aviācijas pakalpojumu darbības atjaunošanai pēc krīzes. Sniedzot valsts atbalstu mazāk nekā citur Eiropas Savienībā, bet vienlaikus nosakot arī nesamērīgākus ierobežojumus, tiekot zaudēta Latvijas ekonomikas konkurētspēja. To jau šobrīd izmantojot Latvijas kaimiņvalstis, kas apgrūtinās Latvijas tūrisma un aviācijas iespējas pilnvērtīgi atjaunot darbību pēc krīzes.

Papildus tam nozaru pārstāvji aicina atjaunot biznesa ceļotāju iespēju ierasties valstī uz termiņu līdz 72 stundām bez pašizolācijas nosacījuma, piemērojot testēšanu. Bez šī vitāli svarīgā soļa tiekot zaudētas iespējas ekonomikas atjaunošanai un investīciju piesaistei, kas esot nesamērīgi, ar maz iespējamiem šo ceļotāju inficēšanās riskiem. Visbeidzot ekonomikas atjaunošanai vitāli svarīgi ir apzināties, ka ierobežojumiem saimnieciskās darbības veikšanā ir jābūt samērīgiem un vienlaicīgiem ar valsts atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.