2020. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 miljoni tonnu, kas ir par 333,9 tūkstošiem tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība – vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019. gadā – 42,6 centneri).
Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara – ražas novākšanai, kas 2020. gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 miljonus tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019. gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkstošiem hektāru jeb 0,7%.
Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – 2,2 miljoni tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019. gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019. gadā).
Ar graudaugiem 2020. gadā apsēti 753,7 tūkstoši hektāru, kas ir par 11,4 tūkstošiem hektāru jeb 1,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.
2020. gadā iepirkts par 22% vairāk graudu, iepirkuma cena kāpusi par 3%
Pērn kopumā iepirkts 3,0 miljoni tonnu graudu – par 536,1 tūkstošiem tonnu jeb 22,0% vairāk nekā gadu iepriekš, un tas ir lielākais iepirkto graudu apjoms. Par 3,4% pieaugusi arī graudu vidējā iepirkuma cena – no 158,24 eiro par tonnu 2019. gadā līdz 163,59 eiro – 2020. gadā.
Pagājušajā gadā 83,0% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2019. gadā – 81,4%), no kuriem 80,2% bija pārtikas kvalitātes (2019. gadā – 85,5%). Samazinājies arī pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā no 82,9% 2019. gadā līdz 74,9% 2020. gadā.
Joprojām galvenie graudu eksporta tirgi ir Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis
Graudu eksports turpina pieaugt. 2020. gadā salīdzinot ar 2019. gadu par 21,4% palielinājies kviešu eksporta apjoms, par 54,2% – auzu eksports, bet rudzu eksporta apjoms pieaudzis nedaudz – tikai par 1,4%. Pērn lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju.
Rapša sēklu kopievākums pieaudzis par 11,3%
2020. gadā rapša sējumu platība bija 145,9 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 5,8 tūkst. hektāru jeb 4,1% vairāk. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 29,0 centneriem 2019. gadā līdz 30,9 centneriem 2020. gadā, kopējā rapša sēklu raža sasniegusi 451,3 tūkstošus tonnu, kas ir par 45,7 tūkstošiem tonnu jeb 11,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākais rapša sēklu kopievākums Latvijas lauksaimniecībā. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu ietekmēja ziemas rapša sējumu platību pieaugums par 9,7% un vidējās ražības no viena hektāra palielināšanās no 31,1 centnera 2019. gadā līdz 32,5 centneriem 2020. gadā jeb 4,5%.
Samazinājusies kartupeļu un dārzeņu vidējā ražība no viena hektāra
2020. gadā kartupeļu kopraža bija 377,5 tūkstoši tonnu, kas ir par 124,3 tūkstošiem tonnu jeb 24,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu stādījumu platība samazinājusies par 4,3 tūkstošiem hektāru jeb 19,3%, bet to vidējā ražība no viena hektāra samazinājusies no 224 centneriem 2019. gadā līdz 208 centneriem 2020. gadā.
Aizvadītajā gadā laika apstākļi nebija labvēlīgi dārzeņu audzēšanai atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 192 centneriem 2019. gadā līdz 177 centneriem pērn. 2020. gadā kopumā izaudzēja 159,1 tūkstošus tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 13,8 tūkstošiem tonnu jeb 8,0% mazāk nekā 2019. gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms pieauga par 12,0 tūkstošiem tonnu jeb 0,8%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
