Turpinot pērn uzsākto dārzeņu audzēšanas, fasēšanas procesa un infrastruktūras modernizāciju, "Mārupes Siltumnīcas" šogad plāno investēt automatizācijas līniju ieviešanā, kuras pērn ar pandēmiju saistīto neskaidrību dēļ tika pārceltas uz vēlāku laiku.
Izmantojot bankas "Citadele" finansējumu, kopējās investīcijas sasniedz 1,2 miljonus eiro pērn un 1,1 miljonu eiro šogad.
"Mārupes Siltumnīcas" attīstības plānus pandēmija nav mainījusi, tomēr pērn pieņemts lēmums par gadu pārcelt automatizācijas līniju ieviešanu, ņemot vērā pandēmijas izraisīto nenoteiktību ar iekārtu piegādes termiņiem.
Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti, kā arī uzlabotu darbinieku darba apstākļus, ieguldot ap 700 tūkstošus eiro, šogad plānots ieviest piesvēršanas līnijas un gurķu iepakošanas līnijas automatizācijas iekārtas. Iecerēts arī uzstādīt recirkulācijas sistēmu, tādējādi samazinot patērēto mēslojuma un izmantotā ūdens apjomu.
Pērn "Mārupes Siltumnīcas" investēja biodrošības sistēmā, darbinieku un tehnisko telpu modernizēšanā un jaunas noliktavas būvniecībā. Uzņēmuma siltumnīcās uzstādīta higiēnas stacija, kā arī jauna klimata sistēma ražošanai platībā un kastu mazgāšanas mašīna.
"Neskatoties uz piesardzību gada pirmajā pusē, uzņēmumi arī šo pandēmijas laiku izmanto izaugsmei un biznesa attīstībai. Pandēmijas sākumā lielākais pieprasījums bija apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, savukārt otrajā pusē jau ilgtermiņa investīcijām un ražošanai - lai palielinātu apjomus, uzlabotu produktivitāti, radītu jaunos produktus," komentē "Citadeles" korporatīvās pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis Vaidas Žagūnis
"Izaudzētos dārzeņus mēs pārdodam galvenokārt veikaliem. Un, spriežot pēc tirdzniecības apjomiem, vietējie dārzeņi pērn bija ļoti pieprasīti, dodot tiem priekšroku biežāk nekā citus gadus – 2020. gadā "Mārupes Siltumnīcas" pārdeva 3600 tonnas gurķu un 1400 tonnas tomātu, uzņēmuma apgrozījumam sasniedzot 11,3 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, pieprasījums pēc mūsu gurķiem un tomātiem ir audzis. Līdz ar robežu slēgšanu pirmās ārkārtējās situācijas laikā mazinājās arī iespēja citu valstu produkciju uzdot par vietējo, un tas gan parādīja šīs problēmas apjomus, gan arī palielināja pārdošanas apjomus vietējiem ražotājiem," stāsta Kravale.