Finanšu ministrija 2021. gadam samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 3,0%  (2)

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2020. gada jūnijā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, bet 2022. gadam IKP pieaugums prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam. Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes paredz mērenu IKP izaugsmes atsākšanos 2021. gadā 3% apmērā un augstāku IKP sniegumu 2022. gadā 4,5% apmērā. IKP izaugsme 2023. gadā prognozēta 3,2% un 2024. gadā – 2,8% apmērā.

Lai arī 2020. gadā ekonomikas kritums 3,5% apmērā bija mazāks nekā prognozēts, Covid-19 atkārtotā uzliesmojuma un slimības izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ IKP pieaugums 2021. gadā būs zemāks nekā prognozēts pagājušā gada jūnijā. Atjaunotajās prognozēs pieņemts, ka ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties. Prognoze balstās uz Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām.

FM prognozes par ekonomikas attīstību tuvāko divu gadu laikā kopumā ir tuvas Eiropas Komisijas (EK) 11. februārī publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2021. gadā palielināsies par 3,5% un 2022. gadā – par 3,1%. Prognožu atšķirības pa gadiem pamatā saistītas ar nedaudz atšķirīgu skatījumu, cik straujš būs ekonomiskās izaugsmes kritums šā gada pirmajā ceturksnī, kā arī to, ka EK savās 2022. gada prognozēs vēl nav iekļāvusi Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietekmi.

Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp veicinot naftas un pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Mēneša vidējās darba samaksas pieaugums 2021. gadā prognozēts 4,0% līmenī, 2022. gadā tam paātrinoties līdz 5,0% un šādā produktivitātes pieaugumam tuvā līmenī stabilizējoties visā laika posmā līdz 2024. gadam. Bezdarba līmenis, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā, šogad vēl nedaudz paaugstināsies līdz 8,3%, ekonomikas krīzei darba tirgū atspoguļojoties ar nelielu nobīdi. Savukārt 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs, pēc FM prognozēm, atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Negatīvie riski pašlaik saistās galvenokārt ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM konsultējās ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11. februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2021.-2024. gadam. Padome novērtējusi tās kā pieņemamas augstas nenoteiktības un lejupvērstu risku apstākļos, vienlaikus vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija izstrādātas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam un pieņemtas 2020. gada jūnijā, reālā IKP izaugsmes prognoze 2021. gadam ir samazināta par -2,1 procentpunktiem, tādējādi atspoguļojot ekonomikas atlabšanas aizkavēšanos līdz 2022. gadam, kuram prognoze ir uzlabota par 1,4 procentpunktiem.

Padome apstiprinājusi atjaunotās prognozes, izprotot pastāvošo augsto nenoteiktību gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. Padome aicinājusi Finanšu ministriju pielietot elastīgu pieeju ekonomikas prognozēšanā, vērojot aktuālās norises ekonomikā un nepieciešamības gadījumā koriģējot prognozes. Kā norāda padome, pašreizējā situācijā paredzams, ka ekonomikas atkopšanās būs ilgstoša un nevienmērīga nozaru griezumā. Covid-19 krīze ir ietekmējusi ekonomiku strukturāli, izmainot arī ekonomikas potenciālu. Nenoteiktība ārējos tirgos turpinās ietekmēt eksporta perspektīvas un ekonomisko noskaņojumu. Pēc pašreizējām FM aplēsēm, tūrisma nozare un ar to saistītie uzņēmumi varētu sasniegt 2019. gada līmeni ne ātrāk kā 2024. gadā. Negatīvās demogrāfiskās tendences – iedzīvotāju novecošana un iespējamais atkārtotais iedzīvotāju emigrācijas vilnis turpmākajos gados kļūs par vienu no ekonomikas attīstības noteicošajiem faktoriem, radot spriedzi gan darba tirgū, gan produktivitātes nodrošināšanā.

Padome aicinājusi objektīvi novērtēt pastāvošos riskus un kā nozīmīgākos no tiem atzīmējusi šādus:

Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes tiks izmantotas par pamatu Latvijas stabilitātes programmas izstrādei 2021.-2024. gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2021. gada aprīlī. Padomes izvērtējumam un apstiprinājumam FM sagatavotās prognozes tiek nodotas kopš 2016. gada divas reizes gadā – izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.