Farmācijas muzeja ēka Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā
Foto: VNĪ/Publicitātes

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā pēc provizoriskiem datiem apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, nopelnot 3,02 miljonus eiro. 2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, portālu “Delfi” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn un arī šobrīd uzņēmums kā prioritāti izvirza iespējamo atbalsta sniegšanu uzņēmuma klientiem Covid-19 ārkārtas situācijas laikā. Līdz ar to arī VNĪ apgrozījums un peļņa ir nedaudz samazinājusies.

Tāpat 2020. gadā veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam, atklāj Griškevičs.

Ņemot vērā Covid-19 saistītā ārkārtas situācijā piešķirtās atlaides un būtiskas izmaiņas ieņēmumu uzskaitē attiecībā uz uzkrājumu plānotajiem remontdarbiem neiekļaušanu neto apgrozījumā, kapitālsabiedrības neto peļņas rādītājs pērn ir 3,02 miljoni eiro (2,18 miljonu eiro samazinājums).

2020. gadā kapitālsabiedrība izstrādājusi nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju 2020.– 2022. gadam. Stratēģijas izstrādes ietvaros izveidots vienots noteikumu kopums rīcībai ar VNĪ pārvaldībā nodotajiem valsts īpašumiem. Tas ļauj īstenot ilgtspējīgus pārvaldības principus, attīstības scenārijus un sniedz skaidru pārskatu par katru nekustamo īpašumu norāda VNĪ.

Kopumā pērn VNĪ pārdevusi 92 īpašumus par 3,5 miljoniem eiro, tostarp 59 vidi degradējošas būves 28 adresēs. Nojauktas četras būves divās adresēs. Deviņām ēkām atjaunotas fasādes, jumti un degradācijas pazīmes novērstas, bet pieci objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām (tostarp biedrībām).

2020. gadā izstrādātas vadlīnijas BIM jeb būves informācijas modelēšanas ieviešanai publiskajos iepirkumos, kā arī uzsākta BIM ieviešana VNĪ iepirkumos. 2021. gadā VNĪ īsteno jau divpadsmit projektus, kas satur BIM komponentes, to vidū ir Rīgas pils Kastelas daļas pārbūve, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana, Lielās ģildes atjaunošanas projekta izstrāde, vēsturiskās ēkas Ventspilī, Kuldīgas ielā 2 atjaunošana un pielāgošana valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām, Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Silene–Pāternieki" modernizācija un citi.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Tiek turpināti tādi nozīmīgi attīstības projekti kā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi, tostarp jaunas piebūves "Nākotnes nams", POUP piemiņas memoriāla izbūve un Strēlnieku laukuma sakārtošanas projekts sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas rekonstrukcija, infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās "Terehova", "Pāternieki" un "Silene", kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projekti sabiedriski nozīmīgās ēkās – Dailes teātra ēkā, Latvijas Leļļu teātra ēkā, Valmieras drāmas teātra ēkā un Latvijas Valsts arhīva ēkā.

Tāpat noslēgumam tuvojas projektēšanas darbi 3 radošo kvartālu attīstībai – prototipēšanas darbnīcu kompleksa izveidei A.Briāna ielā 13, Rīgā, starpdisciplināro kultūras centram Miera ielā 58a un Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju centram Šķirotavas apkaimē, kuriem šogad plānots uzsākt būvniecības darbus. Turpinās arī koncertzāles "Lielā ģilde" atjaunošanas projekta izstrāde, kuru plānots pabeigt 2021. gada nogalē.

Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā.

VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!