Ekonomisti: situācija darba tirgū kļūst saspīlētāka  (60)

Darbaspēka apsekojuma rezultāti rāda, ka Latvijas sabiedrība un darba tirgus labi spējuši pielāgoties pandēmijai. Tās radītās pārmaiņas ekonomikā un dzīvesveidā ir dramatiskas, taču bezdarba pieaugums bijis mērens, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kopumā gan darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām, atzīst bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

No straujāka bezdarba līmeņa kāpuma līdz šim palīdzējusi izvairīties gan daļēja ierobežojumu mīkstināšana vasaras periodā, gan spēcīgāka ekonomiskā aktivitāte ražojošajās nozarēs gada izskaņā. Sava loma nodarbinātības uzurēšanā bijusi arī valsts atbalsta pasākumiem dīkstāves, algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu veidā, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale.

Jau ziņots, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,1%, kas ir par 1,8 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,1% un 9,1%).

2020. gadā Latvijā bija nodarbināti 893,0 tūkstoši jeb 64,2 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn nodarbinātības līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 17,0 tūkstošiem.

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums.

Darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Ekonomikā lielākais izaicinājums šobrīd protams ir Covid-19 un tā izplatības ierobežošanai nepieciešamie fiziskās distancēšanās pasākumi. Pēdējās nedēļās ir būtiski palielināts valsts atbalsts ekonomikai, taču ir skaidrs, ka bezdarba atgriešanās iepriekšējā līmenī Latvijā būs iespējama tikai pēc pandēmijas beigām. Lai tas notiktu, ir svarīgi saglabāt ienākumus cilvēkiem, kuri šobrīd nedrīkst strādāt. Atbalsts ģimenēm un papildus investīcijas būvniecības jomā, protams, krīzes skartajām pakalpojumu nozarēm tiešā veidā nepalīdzēs, tomēr tas noteikti veicinās pieprasījuma atkopšanos, kolīdz pakalpojumu nozaru darbību atļaus epidemioloģiskā situācija. Tas savukārt nozīmē, ka šobrīd ir kritiski svarīgi kāpināt vakcinācijas tempus, lai gada otrajā pusē nebūtu atkal jāaptur daudzu nozaru darbība. Ja tas izdosies, tad bezdarbs Latvijā šogad varētu samazināties līdz 7,5 % un nākamgad noslīdēt zem 7 %.

Darbaspēka apsekojuma rezultāti rāda, ka Latvijas sabiedrība un darba tirgus labi spējuši pielāgoties pandēmijai. Tās radītās pārmaiņas ekonomikā un dzīvesveidā ir dramatiskas, taču bezdarba pieaugums bijis mērens.

Pērn vidēji tas bija 8,1%, salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugot mazāk nekā par diviem procentpunktiem (pp). To var dēvēt par krīzi, bet ne ļoti dziļu. Turklāt algas turpināja augt, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits pret 2019. gadu – samazinājās.

Pandēmijas pirmā viļņa ietekme sasniedza kulmināciju 2. ceturksnī, kad darba meklētāju īpatsvara kāpums gada griezumā bija 2,2 pp, bet 4. ceturksnī tas bija 1,9pp. Augstākais bezdarba līmenis pērn bija 8,6 % (2. ceturksnis), gada beigās tas bija samazinājies līdz 7,9 %. Diemžēl šī gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis varētu būt pārsniedzis 9 %. Tieši šis ir pandēmijas smagākais brīdis. Rūpniecībai klājas labi, bet ierobežojumu skarto pakalpojumu nozaru daļa ekonomikā ir lielāka, šie ierobežojumi ir stingrāki un ilgstošāki nekā pavasarī.

Varētu teikt, ka darba tirgū notiekošais bija vīriešu krīze. Starpība starp bezdarba līmeni pieauga no 1,8 līdz 2,0 procentpunktiem (pērn bezdarba līmenis sievietēm un vīriešiem bija attiecīgi 7,1 % un 9,1 %). Iespējams, tāpēc, ka vīrieši vairāk veic darbus, kurus nevar veikt attālināti. Cits iespējams iemesls – sieviešu lielais īpatsvars tādās daudzskaitlīgās sabiedriskā sektora profesijās kā skolotāji. Iezīmējas arī nelielas atšķirības reģionu starpā, šajā gadījumā informācijas avots gan ir reģistrētā bezdarba, nevis darbaspēka apsekojuma dati. Straujāk par vidējo bezdarbs auga Rīgā, kur to izskaidro krīze tūrismā, kā arī Latgalē, kur vaina varētu būt tranzīta apsīkums. Savukārt par vidējo mazāks kāpums bija lauksaimniecības zemē Zemgalē un Kurzemē, kur strauji attīstās rūpniecība.

Šis gads gan dabā, gan darba tirgū ir sācies ar aukstumu. Taču turpmākajos ceturkšņos situācija strauji mainīsies. Ja cīņā ar pandēmiju būs nopietnas neveiksmes, piemēram, tāpēc, ka attīstīsies pret vakcīnām noturīgi varianti, tas nenozīmē, ka ekonomikā būs mūžīga krīze. Ja vakcīnas kaut kādu iemeslu dēļ nestrādās perfekti, tad risinājums nebūs mūžīgi ierobežojumi. Risinājums būs samierināšanās ar to, ka infekcijas slimības ir kļuvušas par lielāku draudu nekā bijām pieraduši. 18. gadsimtā nebija Covid, bet tad bija bakas, holera, tīfs, masalas un daudzas citas šobrīd retas infekciju slimības. Taču cilvēki vienalga gāja uz tirgiem un operu. Ļoti daudzas cilvēku izvēles ikdienā liecina, ka risku samazināšana nav vienīgais apsvērums, viņi sabalansē dažādas vēlmes. Tas ir galējs piemērs, taču ir cilvēki, kuri kāpj Karakoruma kalnu virsotnē K2, kaut ir zināms, ka neatgriežas katrs ceturtais. Cilvēku vairākums mūžīgi neakceptēs to, ka valsts pret viņiem izturas kā aukle.

Par laimi, galvenais scenārijs ir nevis samierināšanās ar koronavīrusu kā nenovēršamu dzīves fonu, bet tā izskaušana vai vismaz pārvēršana par maznozīmīgu risku ar jau esošo vakcīnu un to modifikāciju palīdzību, kā arī jaunām ārstēšanas metodēm, par kurām regulāri ziņo zinātnieki. Izpratne par to, ka šāds atrisinājums ir, iespējams, palīdzēs nodrošināt, ka tiek ievēroti ierobežojumi, kas visumā šķiet pamatoti, kaut arī ir diskutabli lēmumi, kas veicina pircēju plūsmas koncentrēšanos atsevišķos veikalos.

Rūpniecība strauji attīstās jau šobrīd, pakalpojumu nozares strauji rausies augšup, kad mazināsies ierobežojumi, jo pieprasījums būs ļoti spēcīgs. Mājsaimniecību noguldījumi ir rekordlīmenī, pērnā gada laikā to apjoms auga par gandrīz vienu miljardu eiro. Latvijas Banka vēsta, ka valsts budžeta deficīts šogad var tuvoties 10 %, kas skan vienlaikus biedējoši un cerīgi. Pieprasījums eksporta tirgos trauksies augšup kā raķete, piemēram, nopietni uztveramos avotos parādās prognozes par ASV IKP pieaugumu vairāk nekā par 6 %. Tātad situācija darba tirgū var mainīties ārkārtīgi strauji. Tāpēc domas arvien biežāk viesojas laikā pēc pandēmijas, kaut arī tās pēdējais un dramatiskākais cēliens Latvijā vēl varētu būt priekšā.

2021. gadā nodarbinātības kāpumu Latvijā radīs apspiestā patēriņa atbrīvošanās no valgiem, bet 2022. gadā stafeti pārņems milzīgs investīciju bums, kas turpināsies vairākus gadus. Turklāt varētu aktivizēties ne tikai sabiedriskā, bet arī privātā sektora naudas plūsmas, pateicoties mājokļu tirgus sasilšanai. Tad arvien aktuālākā kļūs imigrācijas tēma. Ap to brīdi arī ienākumu līmenis Latvijā jau var vairāk nekā divkārt pārsniegs pasaules vidējo, kas Igaunijā un Lietuvā jau ir noticis. Kļūsim konkurētspējīgāki cīņā par pasaules talantiem­ – kaut joprojām salīdzinoši vāji Eiropā.

Ļoti aktīva būs arī iekšējā migrācija, jo ne šī gada patēriņa, ne sekojošais investīciju spurts vēl automātiski nenodrošinās pilnu nodarbinātību visā Latvijā. Varētu teikt, ka nodarbinātības problēma Latvijā ir atrisināta (izslēdzot pandēmijas efektus) Rīgas aglomerācijā, Valmieras-Cēsu-Smiltenes reģionā. Pilnai nodarbinātība strauji tuvojas arī Liepāja un tās apkārtne. It kā laba situācija ir arī Ventspilī, bet ir bažas, kā to ietekmēs tranzīta krīze, kas darba tirgū var izpausties ar aizkavēšanos.

Ir arī citi apvidi, kur reģistrētā bezdarba līmenis it kā ir zems, taču šādās vietās mēdz būt mazs darbavietu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, kas varētu liecināt par slēptu bezdarbu, slēptu nodarbinātību vai to, ka darbaspējīgie no šīm vietām aizbraukuši, bet varētu daļēji atgriezīsies, ja būs iespēja. Domājot stratēģiski, nodarbinātības problēmu reģionos risinās rūpniecības attīstība. Tieši šī nozare ir galvenā naudas pelnītāja lielākajai daļai apvidu ārpus galvaspilsētas, jo tā spēj radīt daudz darbavietu cilvēkiem ar ļoti dažādu zināšanu un prasmju līmeni.

Covid-19 ietekmējis ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu, piespiežot mainīt atpūtas plānus, mudinot plānot iepirkumus vai motivējot apgūt tehnoloģiju saziņas sniegtās iespējas. Vienlaikus iedzīvotāju iespējas saglabāt darbu nav bijušas vienlīdzīgas. Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai ieviestie ierobežojumi smagāk skāra pakalpojumu nozares, kurās darbību nācās uz laiku apturēt vai būtiski pārstrukturēt. Tikmēr preces ražojošajās nozarēs ietekme bijusi mazāk jūtama. Tas atspoguļojies arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajos 2020. gada nodarbinātības rādītājos.

Kopumā bez darba pērn palikuši 17 tūkstoši iedzīvotāju, bezdarba līmenim pakāpjoties līdz 8,1%.

Lielākais nodarbināto skaita kritums bijis tādās pakalpojumu nozarēs kā tirdzniecība, transports, būvniecība, māksla un izklaide, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Tomēr ir arī pakalpojumu nozares, kurās nodarbinātība augusi, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sektorā, jo turpina augt pieprasījums pēc mūsdienīgiem un drošiem digitāliem risinājumiem, iedzīvotājiem arvien biežāk izmantojot attālinātā darba iespējas, kā arī tirdzniecībai pārorientējoties uz tiešsaisti

Nodarbināto vidū lielas atšķirības vērojamas arī profesiju grupu griezumā. Krīzes ietekmē visbiežāk darbu zaudēja mazāk kvalificētie darbinieki, tai skaitā, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Tāpat uzņēmumi biežāk šķīrušies no darbiniekiem bez iepriekšējās darba pieredzes. Šāds solis no uzņēmēju puses ir saprotams. Mazinoties pieprasījumam pēc uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem, šie darbinieki ir mazāk nepieciešami. Tikmēr augsti kvalificēti speciālisti nereti ir vitāli svarīgi uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai.

Kopaina reģionos nav mainījusies. Latgalē, kur produktivitāte ir zemāka, bezdarba līmenis arī pērn bijis visaugstākais.

Tomēr lielākais nodarbinātības samazinājums vērojams Rīgas plānošanas reģionā (Rīga un Pierīgas reģions), kā arī pilsētās.

Šādu dinamiku noteica attīstītāka pakalpojumu infrastruktūra. Tai nepieciešama iedzīvotāju aprite, ko spēj nodrošināt pilsētas ar lielāku iedzīvotāju skaitu un attīstītu tūrismu. Ierobežojot mobilitāti, šajos reģionos likumsakarīgi ir arī vislielākais aktivitātes kritums.

Kopumā bezdarba līmenis bijis tuvu prognozētajam. No straujāka bezdarba līmeņa kāpuma līdz šim palīdzējusi izvairīties gan daļēja ierobežojumu mīkstināšana vasaras periodā, gan spēcīgāka ekonomiskā aktivitāte ražojošajās nozarēs gada izskaņā. Sava loma nodarbinātības uzturēšanā bijusi arī valsts atbalsta pasākumiem dīkstāves, algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu veidā. Covid-19 krīze vēl nav galā, tāpēc atbalsts krīzes skartajiem iedzīvotājiem ir svarīgs, lai izvairītos no nevienlīdzības pieauguma. Latvijai kā ES dalībvalstij krīzes pārvarēšanai un seku likvidēšanai pieejami ievērojami finanšu resursi, paverot iespējas ne vien izrāpties no Covid-19 radītās bedres, bet arī virzīties uz zaļāku, digitāli attīstītāku valsti ar augstāku labklājības līmeni.

Pandēmijas otrais vilnis gada nogalē ekonomiku un darba tirgu skāra mazāk negatīvi, nekā tika gaidīts. Rezultātā bezdarbs 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 0,5 procentpunktiem līdz 7,9%. Tomēr ne viss ir tik rožaini. Tas, ka darba tirgus ir kļuvis stīvāks, liecina nodarbinātības sarukums. Pērn 4. ceturksnī nodarināto skaits samazinājās par 7,3 tūkstošiem. Acīmredzot situācija darba tirgū ir piespiedusi daudzus uz kādu laiku no tā izstāties un pavērot no malas, sagaidot labākus laikus.

Arī pērn kopumā situācija darba tirgū ir noturējusies pietiekami labi, jo, lai āri bezdarbs pieauga par 1,8 procentpunktiem līdz 8,1%, kāpums ir bijis mazāks, nekā prognozēts. Savu lomu nospēlēja valsts atbalsts, īpaši paplašinātais instrumentu klāsts 2. viļņa laikā. Tas uzņēmējiem deva iespēju elastīgāk reaģēt uz situāciju un nosargāt darba vietas. Tāpat joprojām novērojama visai dominējoša ir cerība, ka izaicinājumi ir pārejoši, kā dēļ, ja pastāv iespēja, darba devēji ar darbinieku atlaišanu nesteidzas.

Pieejamie rādītāji par gada sākumu norāda, ka ekonomiskā aktivitāte salīdzinājumā ar gada nogali ir pasliktinājusies, kas nozīmē ka bezdarbs pirmajā ceturksnī atkal pieaugs. Pozitīvākas tendences būs vērojamas otrajā ceturksnī, īpaši, ja gaidāmā ierobežojumu atcelšana neatnesīs jaunu infekcijas uzliesmojumu. Ja no tā izvairīsimies, darba tirgus trešajā ceturksnī atdzīvosies vēl pārliecinošāk. Savukārt tas, kā veiksies šā gada nogalē, izrietēs no vakcinācijas tempa un spējas kontrolēt vīrusa riskus.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū ceturtajā ceturksnī bija vērojams neliels uzlabojums. CSP dati rāda, ka bezdarba līmenis gada pēdējā ceturksnī saruka līdz 7.9% un bija par 0.5 procentpunktiem mazāks nekā trešajā ceturksnī. Pandēmijas gadā kopumā bezdarbs gan pieauga līdz pēdējo trīs gadu augstākajam līmenim un pēc CSP datiem gadā vidēji sasniedza 8.1%. Tomēr tas ievērojami atpalika no iepriekšējās krīzes augstumiem, kad redzējām 17-20%. Situācija šobrīd ir labāka, tādēļ ka valsts atbalsts uzņēmumiem un strādājošajiem mīkstina ierobežojumu triecienu gan ekonomikas aktivitātei kopumā, gan arī darba tirgum.

Neskatoties uz bezdarba līmeņa kritumu ceturtajā ceturksnī, situācija darba tirgū pēdējā laikā kļūst saspīlētāka. Reģistrētajā bezdarbnieku skaitā kritums apstājās novembrī pēc tam, kad tika ieviesti stingrāki vīrusa ierobežošanas pasākumi. Neskatoties uz to, ka kopš decembra sākuma jau vairāk nekā 50 tūkstoši strādājošo ir saņēmuši dīkstāves pabalstu un/vai algu subsīdiju, bezdarbnieku rindas turpina augt, un nu jau vairs ar sezonas darbu noslēgšanos vien šo kāpumu izskaidrot nevar. Ilgstošie ekonomikas aktivitātes ierobežojumi liek vairāk darba devējiem izšķirties par biznesa sašaurināšanu/ slēgšanu un darbinieku atlaišanu.

Ceturtajā ceturksnī nodarbināto skaits turpināja sarukt un bija par 3% jeb aptuveni septiņiem tūkstošiem mazāks nekā gadu iepriekš. Strādājošo rindas, visticamāk, ir kļuvušas plānākas arī šī gada pirmajos mēnešos. NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits janvārī turpināja sarukt, attiecīgi darbu atrast kļuva grūtāk. Turklāt uzņēmumi, it īpaši pakalpojumu un būvniecības nozarēs, aptaujās ir piesardzīgi par jaunu darbinieku pieņemšanu arī tuvāko mēnešu laikā. Gada nogalē nedaudz pieauga to cilvēku skaits, kas darba tirgu ir pametuši, bet tas galvenokārt saistīts ar iešanu pensijā vai mācībām. Labā ziņa ir, ka pagaidām iedzīvotāju skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, nav būtiski audzis.

Šobrīd bezdarbnieku vidū visvairāk jeb trešā daļa cilvēku bez darba ir 6-11 mēnešus. Šiem cilvēkiem bezdarbnieku pabalsts/bezdarbnieku palīdzības pabalsts iet uz beigām. Turklāt pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos tā apmērs ir diezgan mazs. Ņemot vērā lēno vakcinācijas procesu, ar lielākiem vai mazākiem ierobežojumiem mums būs jāsadzīvo vēl kādu laiku. Tāpēc ir jādomā par atbalsta paplašināšanu bezdarbniekiem, kam ierobežojumu māktajā ekonomikā nav iespēju atrast darbu.

Darba tirgus rādītāji pirmajā ceturksnī pasliktināsies, un bezdarbs pietuvosies vai pat pārsniegs pirmā viļņa līmeni. Otrajā ceturksnī sezonālo darbu pieplūdums labvēlīgi ietekmēs darba tirgu. Ja vakcinācijas plānu izdosies īstenot, ekonomikas atkopšanās kļūs straujāka gada otrajā pusē. Tad arī gaidāma darba tirgus situācijas uzlabošanās. Kopumā bezdarba līmenis šogad vidēji būs nedaudz virs 8%.