'Tallink Grupp' neauditētie neto zaudējumi pērn sasnieguši 108,3 miljonus eiro, un tie radušies ceļojumu ierobežojumu rezultātā, robežu slēgšanas un ārkārtas stāvokļa dēļ globālās Covid-19 pandēmijas ietekmē, informē uzņēmuma pārstāvji.
2019. gada neto peļņa sasniedza 49,7 miljonus eiro.
Grupas neauditētie konsolidētie ieņēmumi 2020. gadā ir 442,9 miljoni eiro, kas ir par 53% mazāk, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (949,1 miljons eiro 2019. gadā). Uzņēmuma neauditētais EBITDA rādītājs 2020. gadā sasniedza 8 miljonus eiro (171,1 miljons eiro 2019. gadā).
"Ņemot vērā uzņēmuma pasažieru skaita samazinājumu par 62%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kā arī pārvadāto kravas vienību skaita samazinājumu par 5,2% un gada laikā veikto braucienu skaita ievērojamu kritumu par 20%, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gada rezultāti, kad veselības un finanšu krīze ir izpostījusi pasauli, nav pārsteidzoši," teikts uzņēmuma paziņojumā.
Kopš 2020. gada marta, kad tika ieviesti un joprojām tiek īstenoti ceļojumu ierobežojumi visās valstīs, ir apturēti vairāki uzņēmuma regulārie ikdienas maršruti (Tallina – Stokholma, Helsinki – Stokholma un Rīga – Stokholma). Tāpat uz īsāku vai ilgāku laika periodu tika apturēta vairāku uzņēmuma viesnīcu un restorānu darbība. Uzņēmums mēģināja uzlabot situāciju un 2020. gada vasarā atvēra dažādus pagaidu maršrutus, kā arī īstenoja vairākus īpašus kruīzus, kur to ļāva optimāla epidemioloģiskā situācija, taču arī šie mēģinājumi tika ierobežoti. 2020. gada rudenī visā uzņēmuma darbības reģionā pakāpeniski tika atjaunoti ceļošanas ierobežojumi.
Neskatoties uz ārkārtīgi izaicinošajiem uzņēmējdarbības apstākļiem, "Tallink Grupp" turpināja veikt ieguldījumus, un to apmērs 2020. gadā veido 100,1 miljonus eiro. Lielākā ieguldījumu daļa tika veikta uzņēmuma flotē, veicot avansa maksājumus par jaunā, uz sašķidrinātas gāzes darbināmā, ātrgaitas kuģa "MyStar" būvniecību. Tāpat uzņēmums īsteno investīciju projektus, lai uzlabotu esošās flotes energoefektivitātes rādītājus un samazinātu emisiju apjomu, kas ir svarīgi uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Lai palielinātu kravas pārvadājuma apjomu, 2020. gadā uzņēmums iegādājās kravas kuģi "Sailor". Kad 2022. gada sākumā Tallina – Helsinki maršrutā sāks kursēt jaunais kuģis "MyStar", starp Igauniju un Somiju tiks izveidots "zaļais tilts".
Lai izpildītu ieguldījumu saistības un nodrošinātu uzņēmuma darbības ilgtspēju, galvenā uzmanība gada griezumā tika veltīta sarunām ar dažādām finanšu institūcijām. Sarunu rezultātā "Tallink Grupp" gadu noslēdza ar kopējo likviditātes nodrošinājumu 147,1 miljona eiro apmērā (128,9 miljoni eiro 2019. gadā). Daļa no centieniem nodrošināt likviditāti 2020. gadā ietvēra arī dividenžu sadales izslēgšanu. Tāpat valde ierosinās neizmaksāt dividendes arī 2021. gadā.
Visnopietnāk šī krīze ir skārusi uzņēmuma darbiniekus. Ņemot vērā uzņēmuma darbības apjoma samazināšanu un steidzamo nepieciešamību sabalansēt ienākumus un izdevumus, uzņēmums gada laikā bija spiests īstenot virkni ar personālu saistītus procesus, tostarp darbinieku atbrīvošanu, pagaidu darba laika un darba samaksas samazināšanu un kolektīvo atlaišanu.
Dažādu procesu rezultātā darbinieku skaits uzņēmuma darbības tirgos gada laikā samazinājās no 7240 2019. gada beigās līdz 4237 darbiniekiem 2020. gada beigās (aptuveni 400 cilvēku šobrīd atrodas bērna kopšanas atvaļinājumos).
"Pēdējo 12 mēnešu laikā katrs "Tallink Grupp" darbinieks ir pielicis milzīgas pūles, lai samazinātu izmaksas, rastu iespējas ieņēmumu plūsmas palielināšanai, atrastu alternatīvas apturētai uzņēmuma pamatdarbībai, nodrošinātu likviditāti un izveidotu papildu drošības buferus, lai uzņēmums paliktu pietiekami spēcīgs un atsāktu pamatdarbību, tiklīdz vīrusa situācija uzlabojas. Mēs esam samaksājuši augstu cenu par pašreizējo stāvokli, un šī cena ir mērojama ar mūsu uzticīgā un lojālā darbaspēka zaudēšanu vairāk kā vienas trešdaļas apmērā. Mēs joprojām ceram, ka kādā brīdī varēsim atgriezt vismaz daļu no atbrīvotiem darbiniekiem un iesaistīt tos turpmākajās aktivitātēs," saka "Tallink Grupp" valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.
"Gaidot, kamēr Covid-19 viesuļvētra rimsies un robežas atkal atvērsies brīvai ceļošanai, mēs turpinām attīstīt tās uzņēmējdarbības jomas, kuras, mūsuprāt, nākotnē dos stratēģiskas priekšrocības un ļaus sadalīt riskus, kā arī sagatavoties pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, vienlaikus pievēršot lielāku uzmanību drošībai un ilgtspējībai, lai pēc gada ilgās šķiršanās vienotu cilvēkus laimīgai un drošai ceļošanai Baltijas jūrā," secina Negene.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
