2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANMP) projektu". Tajā paredzēts, ka 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Tāpat šobrīd tiek saskaņota ES struktūrfondu programma SAM 5.1.1., kas paredz 112 miljonu eiro novirzīšanu tādam pašam mērķim. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms tātad būtu 194 miljoni eiro. Šo summu paredzēts novirzīt, lai organizētu konkursu pašvaldību, nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā. Saistībā ar minēto ieceri šīs vēstules iesniedzēji – Latvijā esošo industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori, kā arī NĪAA – vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem riskiem. Tie ir saistīti gan ar tautsaimniecības attīstību kopumā, gan godīgas konkurences nodrošināšanu, gan arī risku izšķērdēt un nelietderīgi izmantot publiskās personas mantu.
"Jau šobrīd pašvaldību īstenotie industriālo parku būvniecības objekti kropļo konkurenci. Vienkārši sakot, pašvaldības būvē divreiz dārgāk un iznomā piecreiz lētāk, nekā privātie attīstītāji. Normāla tirgus prakse ir tāda – lieli investīciju projekti reāli tiek attīstīti tad, ja attīstītājam jau ir zināms potenciālais nomnieks, ar kuru ir noslēgts vai nu nomas līgums vai vismaz priekšlīgums nodomu protokola vai citā formā. Un pirms investīcijām tiek veikta tirgus izpēte, lai gūtu pietiekamu pārliecību, ka konkrētais objekts attiecīgajai nozarei pārskatāmā nākotnē patiešām būs nepieciešams. Taču ANMP un SAM 5.1.1. projekts attiecībā uz industriālo parku un teritoriju attīstīšanu paredz pieeju – galvenais ir uzbūvēt ēkas, neskatoties uz to, vai pēc tām ir reāls pieprasījums. Piedāvājam mainīt šo pieeju, par galveno principu uzstādot – industriālajiem parkiem jākalpo reālām nomnieku vajadzībām un tie jāveido, maksimāli iesaistot privāto sektoru," norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
NĪAA skaidro, ka ANMP projekts paredz – lai pretendētu uz finansējuma saņemšanu, pašvaldībai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai uz projekta iesniegšanas brīdi jāprasa komersantu apliecinājums par interesi, kas pamato konkrētas izbūvējamās publiskās infrastruktūras nepieciešamību. Taču reālā situācija atšķiras no tā, kas ir rakstīts uz papīra. Iespējams, eksistē arī veiksmīgi īstenoti projekti. Tomēr ir virkne projektu, kurus pašvaldības īstenojušas par jau līdz šim pieejamiem ES fondu līdzekļiem, papildus investējot naudu no pašvaldības budžeta, kas tiek it kā būvēti uzņēmēju vajadzībām, bet tiem ilgstoši neizdodas atrast nomniekus. Tātad – vispār neizdodas atrast pielietojumu. Otrs variants – objekti tiek iznomāti par nomas maksām, kas ir būtiski zemākas par nomas maksām tirgū. Piemēram, esošo jaunu telpu nomas maksas ir, sākot no četriem eiro par kvadrātmetru mēnesī. Vēstulē iekļautie piemēri liecina, ka lielākajā daļā gadījumu pašvaldību realizētajos objektos nomas maksa ir daži desmiti centu par kvadrātmetru mēnesī. Tādā veidā, izmantojot publiskos resursus, notiek konkurences kropļošana tirgū, kur jau darbojas privātie uzņēmumi.
NĪAA aicina pārstrādāt ANMP un SAM 5.1.1. projektu, lai garantētais finansējums tiktu piešķirts konkursa kārtībā izvēlētu industriālo parku un teritoriju attīstīšanai, organizējot atklātus konkursus profesionālu privāto attīstītāju – iznomātāju un operatoru – starpā.