Latvijas uzņēmēji mēģina pielāgoties esošai situācijai, tomēr pamatots ir jautājums, vai esošie ierobežojumi ir efektīvi. Tirdzniecības ierobežojumi ir veiksmīgi ierobežojuši tirdzniecību, taču Covid-19 saslimstības rādītāji Latvijā ir uzlabojušies tikai nedaudz. Tas liek domāt, ka Latvijas pašreizējie ierobežojumi cīņai ar Covid-19 ir ekonomiski dārgi un ne pārāk efektīvi, vērtē ekonomisti. Jāatgādina, ka Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2020. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 29,3 miljardi eiro.
"Iekšzemes kopprodukts 2020. gada 4. ceturksnī bija kā zemeslode, kurai viena puslode ir saules apspīdēta, bet otra slīgst naksnīgā tumsā. Preču sektoru pandēmijas 2. vilnis ir ietekmējis krietni mazāk, un daļa preču ražotāju ražo pat vairāk nekā pirms gada. Savukārt pakalpojumu sektoru ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir skāruši spēcīgi un skarbi. Protams, viens bez otra šie sektori nevar iztikt, jo preces ir ne vien jāsaražo, bet arī jāreklamē, jāpārdod, jāizvadā. Tātad ir arī pakalpojumu sniedzēji, kuri ir nodarbināti vairāk nekā jebkad. Tāpat ir preces, kuras šobrīd ir maz pieprasītas – vai kāds šosezon iegādājās jaunu balles tērpu?! Tomēr vidējā temperatūra slimnīcā rāda, ka preču sektors ir gana veselīgs, bet pakalpojumiem ir pneimonija un tie labākajā gadījumā ir pieslēgti pie valdības atbalsta instrumentu elpināšanas," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka visbūtiskākā atšķirība Latvijas ekonomikā šobrīd salīdzinājumā ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pavasarī ir tas, ka ekonomiskā aktivitāte ir samazinājusies tikai nozarēs, kuru darbība ir ierobežota epidemioloģisku apsvērumu dēļ. Latvijas rūpniecībā un eksportā 2020. gada nogale ir bijusi veiksmīga un, neskatoties uz Covid-19 otro vilni, rudens mēnešos Latvijā ir sasniegti ražošanas, kā arī eksporta rekordi. Īstermiņa indikatori liek domāt, ka šis gads rūpniecībā ir sācies labi.