Veiksme no mums novērsusies jeb pašreizējie ierobežojumi ir dārgi un ne pārāk efektīvi  (123)

"Iekšzemes kopprodukts 2020. gada 4. ceturksnī bija kā zemeslode, kurai viena puslode ir saules apspīdēta, bet otra slīgst naksnīgā tumsā. Preču sektoru pandēmijas 2. vilnis ir ietekmējis krietni mazāk, un daļa preču ražotāju ražo pat vairāk nekā pirms gada. Savukārt pakalpojumu sektoru ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir skāruši spēcīgi un skarbi. Protams, viens bez otra šie sektori nevar iztikt, jo preces ir ne vien jāsaražo, bet arī jāreklamē, jāpārdod, jāizvadā. Tātad ir arī pakalpojumu sniedzēji, kuri ir nodarbināti vairāk nekā jebkad. Tāpat ir preces, kuras šobrīd ir maz pieprasītas – vai kāds šosezon iegādājās jaunu balles tērpu?! Tomēr vidējā temperatūra slimnīcā rāda, ka preču sektors ir gana veselīgs, bet pakalpojumiem ir pneimonija un tie labākajā gadījumā ir pieslēgti pie valdības atbalsta instrumentu elpināšanas," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka visbūtiskākā atšķirība Latvijas ekonomikā šobrīd salīdzinājumā ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pavasarī ir tas, ka ekonomiskā aktivitāte ir samazinājusies tikai nozarēs, kuru darbība ir ierobežota epidemioloģisku apsvērumu dēļ. Latvijas rūpniecībā un eksportā 2020. gada nogale ir bijusi veiksmīga un, neskatoties uz Covid-19 otro vilni, rudens mēnešos Latvijā ir sasniegti ražošanas, kā arī eksporta rekordi. Īstermiņa indikatori liek domāt, ka šis gads rūpniecībā ir sācies labi.

"Pēc pagājušā gada spriežot, investīcijām, šķiet, vīrusi nelīp. Tās 2020. gadā turējušās stabili (0,2%), un ceturtajā ceturksnī redzams kāpums. Te liela nozīme būvniecības nozarei, kur palīdzēja valsts iepludinātie papildu līdzekļi. Būvniecība 2020. gadā augusi par 2,6%, kas ir straujākais pieaugums nozaru vidū. Arī eksports uzrādīja salīdzinoši labu rezultātu. Pēc ļoti straujā krituma pirmā viļņa laikā, eksports gada otrajā pusē pozitīvi pārsteidza, gadā kopumā esot vien 2,7% zem iepriekšējā gada līmeņa. Tas, neskatoties uz to, ka pakalpojumu eksporta pusē pēc krituma otrajā ceturksnī būtisku uzlabojumu neredzējām. Situāciju izglāba preču eksports, kur, cita starpā pateicoties rekordražām un veiksmīgam gadam kokrūpniecībā, pat uz visas Eiropas fona esam pirmrindnieki," atzīmē "Swedbank" vecākā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

"Ekonomiskās aktivitātes samazinājumu vairumā nozaru primāri noteica ierobežojumu ieviešana cīņai ar Covid-19. Atšķirībā no krituma tranzīta sektorā, kur turpinājās jau iepriekšējā gadā uzņemtā tendence. Atskatoties uz 2020. gadu, tad tas ir pagājis izbīļa un mainīga noskaņojuma zīmē. No nosacītas bezrūpības gada sākumā, vērojot notikumus Ķīnā, ekonomika nonāca teju paralīzes stāvoklī, tad piedzīvojot strauju augšāmcelšanos un jaunu nokdaunu gada beigās. Taču gala beigās ekonomika ir sarukusi apmērā, kas tika prognozēts aizsākoties Covid-19 krīzei, kad šķita, ka vīruss ir ātri pārejoša parādība," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Diemžēl šobrīd, 2021. gada sākumā, ekonomika sper vēl vienu soli uz leju, lai sabiedrība varētu sevi sargāt no koronavīrusa draudiem. Ja vien neīstenosies kāds īpaši tumšs scenārijs, tad jau 2. ceturksnī sāksies ceļš augšup. Tas sāksies kā saspiestas atsperes iztaisnošanās – patēriņa un eksporta atjaunošanās pandēmijas pārvarēšanas periodā, kas turpināsies kā sabiedriskā un privātā sektora investīciju bums, kas ilgs vairākus gadus, un var pacelt Latvijas ekonomiku kvalitatīvi augstākā līmenī," prognozē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Iekšzemes kopprodukts 2020. gada 4. ceturksnī bija kā zemeslode, kurai viena puslode ir saules apspīdēta, bet otra slīgst naksnīgā tumsā. Preču sektoru pandēmijas 2. vilnis ir ietekmējis krietni mazāk, un daļa preču ražotāju ražo pat vairāk nekā pirms gada. Savukārt pakalpojumu sektoru ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir skāruši spēcīgi un skarbi.

Protams, viens bez otra šie sektori nevar iztikt, jo preces ir ne vien jāsaražo, bet arī jāreklamē, jāpārdod, jāizvadā. Tātad ir arī pakalpojumu sniedzēji, kuri ir nodarbināti vairāk nekā jebkad (skat. rindas pie pasta un citiem pasūtījumu piegādātāju centriem). Tāpat ir preces, kuras šobrīd ir maz pieprasītas – vai kāds šosezon iegādājās jaunu balles tērpu?! Tomēr vidējā temperatūra slimnīcā (lasīt – preču un pakalpojumu ēku korpusos) rāda, ka preču sektors ir gana veselīgs, bet pakalpojumiem ir pneimonija un tie labākajā gadījumā ir pieslēgti pie valdības atbalsta instrumentu elpināšanas.

Arī pieprasījuma pusē redzama valstī ieviesto ierobežojumu un ienākumu sarukuma ietekme, kā arī augstā nenoteiktība, kas bremzēja patēriņa un investīciju lēmumus. Līdzīgi kā pandēmijas sākumā pavasarī arī 2020. gada 4. ceturksnī visnozīmīgāk saruka patēriņš, ko būtiski ietekmēja vīrusa ierobežošanai ieviestie pasākumi. Tie izraisīja tēriņu neiespējamību, galvenokārt pakalpojumu jomā, tajā skaitā ceļošanai, kultūras, sporta un cita veida pasākumiem.

Investīciju aktivitāte 2020. gada nogalē un visā gadā kopumā ir bijusi kūtra. Privātā sektora investori augstas nenoteiktības apstākļos bija piesardzīgi, un daļa investoru atlika ieguldījumu plānus. Savukārt valdības investīcijas balstīja tās lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu infrastruktūras uzlabošanai un citi atbalsta veidi, tomēr projektu iedzīvināšana ne vienmēr ir izdevusies.

Ārējo pieprasījumu neapšaubāmi ietekmēja arī epidemioloģiskās problēmas pasaulē. Latvijas galveno partnervalstu sekmes krīzes pārvarēšanā bija mainīgas, tomēr kopumā to ekonomiskā aktivitāte bija noturīgāka uz kopējā pasaules fona. Preču eksportu galvenokārt stiprināja kokrūpniecība un lauksaimniecība ar rekordaugsto graudaugu ražu, kā arī pieprasījums pēc pārtikas precēm. Pakalpojumu eksportā, lielākoties ieviesto ierobežojumu dēļ, vissmagāk cieta braucienu eksports un transporta pakalpojumi, ko nekompensēja būvniecības un biznesa pakalpojumu pieaugums.

Kā izskatās nākotne? Lai gan ierobežojumi nedaudz tiek mazināti, tomēr kopumā gads ir sācies no lielu izaicinājumu pozīcijas un nekādu grandiozu izaugsmi tuvākajā laikā nav pamats gaidīt. Gada otrajā pusē daudz kas varētu būt atkarīgs no vakcinācijas procesa, tā efektivitātes, kā šī dinamika izskatīsies salīdzinājumā ar citām valstīm. Ir vēl viens interesants jautājums, kas būtiski var ietekmēt tautsaimniecības izaugsmes tempus: cik un kā tiks tērēti ierobežojumu laikā ietaupītie līdzekļi – piesardzības uzkrājumi un neiespējamā patēriņa radītais ietaupījums. Katrā ziņā izaicinājumu pilns būs arī šis gads.

2020. gadā Latvijas IKP saruka par 3,6%. Ekonomiskās aktivitātes samazinājumu vairumā nozaru primāri noteica ierobežojumu ieviešana cīņai ar Covid-19. Atšķirībā no krituma tranzīta sektorā, kur turpinājās jau iepriekšējā gadā uzņemtā tendence. Atskatoties uz 2020. gadu, tad tas ir pagājis izbīļa un mainīga noskaņojuma zīmē. No nosacītas bezrūpības gada sākumā, vērojot notikumus Ķīnā, ekonomika nonāca teju paralīzes stāvoklī, tad piedzīvojot strauju augšāmcelšanos un jaunu nokdaunu gada beigās. Taču gala beigās ekonomika ir sarukusi apmērā, kas tika prognozēts aizsākoties Covid-19 krīzei, kad šķita, ka vīruss ir ātri pārejoša parādība. To ir izdevies panākt krīzes rakstura dēļ, tas ir, mazāka atkarība no tūrisma sektora un zemāku saslimstību pirmā viļņa laikā. Tādejādi Latvijai ir klājies ievērojami labāk nekā lielākajai daļai eirozonas valstu, kas ir pārsteidzoša atšķirība salīdzinājumā ar globālo finanšu krīzi. Valstu stimulēšanas pasākumi un noturīgais eksports ir bremzējis IKP kritumu. Arī apstrādes rūpniecība uzrādīja labu noturību pret raisītajiem izaicinājumiem. Atgūšanos atbalstīja globālās plūsmas un labvēlīgie apstākļu preču patēriņam, kas signalizē, ka rūpniecībā tuvākajā laikā izaugsme turpināsies.

Taču veiksme no mums šobrīd ir novērsusies. Ja globāli prognozēs stiprinās pozitīvisms un saslimstība mazinās, gads Latvijā ir iesācies ļoti vāji un pirmajā ceturksnī ekonomika piedzīvos atkārtotu kritumu. Par to liecina visai ievērojamais kritums maksājumu apjomos un skaitā, ko apliecina arī mazumtirdzniecības kritums janvārī par 8,9%. Tālāk ekonomikai ir iespēja piedzīvot spēcīgu atdzīvošanos, ko nodrošinātu ierobežojumu atvieglošana un vakcinācija. Tomēr cerības aptumšo infekcijas izplatība un ierobežojumu saglabāšana vai pat atjaunošana.

Gada pirmajā pusē situāciju vakcinācija daudz ietekmēt nespēs, bet ļoti svarīgi būs aktīvi turpināt vasaras mēnešos, lai sagatavotos rudens ziemas periodam, kad riski atkal palielināsies. Par spīti nenoteiktībai algu pieaugums turpinās uzlabot pirktspēju un stiprinās atveseļošanos. Jābilst, ka IKP rādītājs nav universāls rādītājs. Krīze ir radījusi plaisu noteiktu nozaru un attiecīgi to pārstāvošo iedzīvotāju vidū. Tā tuvākajā laikā saglabāsies un sāks zust vien ar situācijas normalizēšanos. No tā izriet, ka atbalsta pasākumi būs nepieciešami vēl pārskatāmā nākotnē. Aktivitātes atslābums gada sākumā nozīmē, ka bezdarbs atkal pakāpsies. Arvien lielāka pārliecība ir par 2022. gadu, kad apgriezienus uzņems Eiropas atjaunošanās fondu ieplūde, nostabilizēsies pārliecība un saruks vīrusa ietekme, kā rezultātā izaugsme paātrināsies. Daudzas nozares spēj pārorientēties un atrast izaugsmes iespējas, arī globālo stimulu ietekmes dēļ, līdz ar to arī šā gada izaugsmes iespējas nevērtētu pārlieku zemu. Tādēļ izaugsmes prognoze šim gadam joprojām ir 3,9%. Tomēr, jo ilgāk būsim vīrusa ēnā, jo blāvākas kļūs šā gada ekonomikas perspektīvas.

Ekonomikas lejupslīde Latvijā 2020. gadā ir bijusi ievērojami mazāka nekā tika prognozēts krīzes sākumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2020. gadā Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, savukārt pērnā gada pēdējā ceturksnī IKP Latvijā samazinājās tikai par 1,6% salīdzinājumā ar 2019. gada nogali. Šis gads ekonomikā gan atkal ir sācies ar ekonomiskās aktivitātes kritumu, jo Covid-19 izplatības ierobežošana ietekmēja daudzu pakalpojumu nozaru un tirdzniecības darbību. Tomēr Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku būs mazāka nekā pirmajā vilnī, un šogad kopumā Latvijas ekonomikā joprojām ir gaidāms aptuveni 3% pieaugums.

Visbūtiskākā atšķirība Latvijas ekonomikā šobrīd salīdzinājumā ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pavasarī ir tas, ka ekonomiskā aktivitāte ir samazinājusies tikai nozarēs, kuru darbība ir ierobežota epidemioloģisku apsvērumu dēļ. Latvijas rūpniecībā un eksportā 2020. gada nogale ir bijusi veiksmīga un, neskatoties uz Covid-19 otro vilni, rudens mēnešos Latvijā ir sasniegti ražošanas, kā arī eksporta rekordi. Īstermiņa indikatori liek domāt, ka šis gads rūpniecībā ir sācies labi. Janvārī elektroenerģijas patēriņš ir saglabājies stabils un Latvijas ražotāju noskaņojums nav mainījies. Arī ārējais pieprasījums saglabājas spēcīgs, ko pamatā virza divi faktori – patēriņa struktūras maiņa ir būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc dažādām precēm, un globālā ražošanas sistēmas pārrāvums pērnā gada sākumā ir ievērojami samazinājis preču krājumu līmeni. Vismaz šī gada pirmajā pusē tas nodrošinās rūpniecības pieaugumu arī Latvijā.

Vienlaikus tirdzniecības un daudzu pakalpojumu nozaru darbība šobrīd ir būtiski ierobežota, un šajās nozarēs gads sācies ar ievērojamu kritumu. Protams uzņēmēji mēģina pielāgoties šai situācijai un, spriežot pēc "Citadeles" klientu kredītkaršu apgrozījuma datiem, kopējais patēriņš ir nedaudz lielāks nekā 2020. gada pavasarī. Tomēr, manuprāt, ir pamatots jautājums, vai esošie ierobežojumi ir efektīvi. Janvārī Lietuvā mazumtirdzniecības apjomi samazinājās par 4% salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri, savukārt Latvijā kritums sasniedza 8,9%. Tirdzniecības ierobežojumi ir veiksmīgi ierobežojuši tirdzniecību, taču Covid-19 saslimstības rādītāji Latvijā ir uzlabojušies tikai nedaudz. Tikmēr Lietuvā Covid-19 saslimstības ierobežošanā ir panākts būtisks progress. Tas liek domāt, ka Latvijas pašreizējie ierobežojumi cīņai ar Covid-19 ir ekonomiski dārgi un ne pārāk efektīvi.

Lai arī šis gads ekonomikā ir sācies vāji, tomēr kopumā šogad Latvijā ir gaidāma izaugsme. Situācija darba tirgū joprojām ir labāka nekā Covid-19 pirmajā vilnī. Vienlaikus strauji aug iedzīvotāju uzkrājumi bankās, lai arī nevienlīdzīgā veidā, un pērn Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir audzis par aptuveni 900 miljoniem eiro. Papildus tam, pēdējo nedēļu laikā Latvijas valdība ir būtiski palielinājusi ekonomikas atbalsta pasākumus, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu ienākumus tiem, kuri nedrīkst strādāt. Protams, risku ekonomikā joprojām ir daudz, un šobrīd pats svarīgākais ir kāpināt vakcinācijas tempu, un, ja tas izdodas, tad gada otrajā pusē varam pamatoti cerēt uz strauju ekonomikas un patēriņa atkopšanos.

Iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā kritis par 3,6%. To lielā mērā noteica vīrusa pirmajā vilnī piedzīvotā "bedre" patēriņā. Kopumā jāatgādina – lai gan laiki nav no vieglākajiem, viss nemaz nav tik slikti. Piemēram, pēdējā laika labie eksporta rādītāji liecina – daudzi uzņēmumi pagājušo gadu var saukt pat par veiksmīgu.

Vīrusa otrā viļņa laikā 2020. gada pēdējā ceturksnī IKP audzis par 1,1% pret 2020. gada 3. ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Gada noslēdzošajā ceturksnī ekonomika vēl bija 1,5% (neizlīdzināti dati) zem pirmskrīzes līmeņa – neliels novērtējuma pasliktinājums, salīdzinājumā ar ātrā novērtējuma datiem. Gan investīciju, gan valdības patēriņa, gan eksporta un arī importa apjomi gada nogalē bija jau virs pirmskrīzes līmeņa. Vienīgais nesekmīgais joprojām bija privātais patēriņš.

Mājsaimniecību patēriņš vīrusa gadā kopumā cieta smagi – kritums par 10%. Kritums privātajā patēriņā bija lielā mērā pakalpojumu pusē, un atspoguļojas arī gada neveiksminieku nozarēs – izmitināšanā un ēdināšanā, kā arī mākslā un izklaidē. Izmitināšanas nozarē apjomi samazinājušies uz pusi, kamēr ēdināšanā – par trešo daļu. Savukārt mākslā un izklaidē 2020. gadā pievienotā vērtība bijusi par 27% zemāka nekā iepriekšējā gadā.

Savukārt preču patēriņš šajā krīzē nemaz tik slikti nejūtas. Tirdzniecības nozarē gads beidzies salīdzinoši veiksmīgi, un nozare pagājušajā gadā sarukusi pat mazāk (-2,2%) nekā ekonomika kopā. Tirdzniecība daļēji bijusi ieguvēja no tendences mājās sēdošajiem iedzīvotājiem vairāk patērēt preces – īpaši pārtiku, mājsaimniecības elektropreces un farmaceitiskās preces.

Pēc pagājušā gada spriežot, investīcijām, šķiet, vīrusi nelīp. Tās 2020. gadā turējušās stabili (0,2%), un ceturtajā ceturksnī redzams kāpums. Te liela nozīme būvniecības nozarei, kur palīdzēja valsts iepludinātie papildu līdzekļi. Būvniecība 2020. gadā augusi par 2,6%, kas ir straujākais pieaugums nozaru vidū.

Arī eksports uzrādīja salīdzinoši labu rezultātu. Pēc ļoti straujā krituma pirmā viļņa laikā, eksports gada otrajā pusē pozitīvi pārsteidza, gadā kopumā esot vien 2,7% zem iepriekšējā gada līmeņa. Tas, neskatoties uz to, ka pakalpojumu eksporta pusē pēc krituma otrajā ceturksnī būtisku uzlabojumu neredzējām. Situāciju izglāba preču eksports, kur, cita starpā pateicoties rekordražām un veiksmīgam gadam kokrūpniecībā, pat uz visas Eiropas fona esam pirmrindnieki.

2020. gadā izaugsme redzēta publiskajā sektorā – valsts pārvaldē, izglītībā un arī Covid krīzes centrā esošajā veselības nozarē. Veselības aprūpe 4. ceturksnī uzrādījusi strauju pieauguma tempu, un gadā kopumā (+2,4%) vien nedaudz atpaliek no čempiones – būvniecības.

Otrais vilnis turpinās, un pirmajā ceturksnī prognozējam, ka ekonomikas aktivitāte saruks. Par to liecina, piemēram, "Swedbank" karšu dati, kur vērojams ievērojami straujāks kritums pret pagājušo gadu nekā 2020. gada beigās. Lai gan aprīļa tēriņu krituma līmenis janvārī netika sasniegts, skaidrs, ka šis vilnis atstāj lielāku ietekmi, jo ir ievilcies ievērojami ilgāk nekā pavasara īsā krīze. No otras puses, konfidences indikatori otrajā vilnī turas labāk, un februārī pat kopējā ekonomikas noskaņojumā redzēts neliels uzlabojums. Arī ekonomikas dalībnieki spējuši pielāgoties dzīvei vīrusa apstākļos, tādēļ daļa nozaru spēj turēties pretim arī šobrīd.

"Swedbank" prognozēs straujāki pieauguma tempi gaidāmi vasarā, kas nozīmē, ka šogad izaugsmes temps varētu sasniegt 2,8%. Ja otrajā ceturksnī gaidītā pakāpeniskā uzlabojuma vietā redzēsim vēl tālāku esošās situācijas ievilkšanos, vai pat pasliktināšanos, tad šī gada izaugsme varētu būt pat vēl lēnāka.

Pagājušajā gadā Latvijas ekonomika kļuva par 3,6% mazāka nekā pirms gada, un tas bija pirmais IKP kritums desmit gadu laikā. Kopprodukts gada griezumā par 1,5% samazinājās arī 4. ceturksnī, tomēr pret 3. ceturksni pieauga par 1,1%.

Diemžēl šobrīd, 2021. gada sākumā, ekonomika sper vēl vienu soli uz leju, lai sabiedrība varētu sevi sargāt no koronavīrusa draudiem. Ja vien neīstenosies kāds īpaši tumšs scenārijs, tad jau 2. ceturksnī sāksies ceļš augšup. Tas sāksies kā saspiestas atsperes iztaisnošanās – patēriņa un eksporta atjaunošanās pandēmijas pārvarēšanas periodā, kas turpināsies kā sabiedriskā un privātā sektora investīciju bums, kas ilgs vairākus gadus, un var pacelt Latvijas ekonomiku kvalitatīvi augstākā līmenī.

Taču 2021. gads vēl būs ļoti sarežģīts. Neviens nevar precīzi paredzēt, kad un kā būs iespējams mazināt epidemioloģiskos ierobežojumus. Ir pamats gaidīt, ka jau 2. ceturkšņa laikā sāksies to mazināšana, kas būs pietiekama, lai jūtami veicinātu patēriņu. Gada otrajā pusē pakāpeniski tuvosimies normālai dzīvei, var cerēt, ka rudenī vēl spēkā esošie ierobežojumi, ja tādi būs (piemēram, masu pasākumiem), nebūs saimniecisko dzīvi izšķiroši ietekmējoši.

Līdzās sanitāro risku klātbūtnei ekonomikas attīstību šogad ietekmēs vīrusa komplikācijas biznesa pasaulē. Daudziem pakalpojumu uzņēmumiem ir plānāki banku konti, pasaulē izklīduši darbinieki, zaudēts klientu loks. Taču citi uzņēmumi ir apguvuši jaunas pārdošanas prasmes un tehniskos kanālus, vēl citi ir ieguldījuši jaudu kāpināšanā. Par spīti IKP sarukumam ieguldījumi pamatlīdzekļos pērn pat ir nedaudz auguši. Preču eksports pagājušā gadā pieauga, daudziem uzņēmumiem bija jāsaspringst, lai apmierinātu pieprasījumu. Tātad pandēmija vienlaikus ir bijusi gan kā parazīts, kas atņem spēkus, gan kā ekonomikas treneris.

Covid-19 pārslimojušie cilvēki kādu brīdi jūtas vāji, bet viņu imūnsistēma ir kļuvusi gudrāka. Arī pandēmijas ilglaicīgā ietekme uz ekonomiku būs ļoti daudzšķautņaina. Taču tūlītējā ietekme neapšaubāmi ir negatīva. Ļoti iespējams, ka 2021. gada IKP paliks zem 2019. gada līmeņa, attiecībā pret 2020. gadu pieaugot vien par pāris procentiem, par spīti straujiem uzlabojumiem ceturkšņu griezumā, sākot no 2.ceturkšņa. Taču turpmākajos gados varam cerēt uz ļoti strauju attīstību, kas kādu laiku varētu pārsniegt 6%.

2020. gada nozaru temperatūras karte šobrīd vairs nerada pārsteigumus. Visvairāk, par 38,1% samazinājās pievienotā vērtība izmitināšanā un ēdināšanā, arī mākslas, izklaides un atpūtas nozares zaudēja vairāk nekā ceturtdaļu (26,6%) no darbības apjoma. Par tālāku nākotni šīs nozares var daudz neuztraukties – ceļoties labklājībai, to apgrozījums nākotnē augs vēl straujāk par IKP. Nākamajā visvairāk cietušajā nozarē transportā (-14,9%) daļa zaudējumu būs paliekoša, jo tranzīts iepriekšējā līmenī neatjaunosies. Pārsteidzoša var šķist informācijas un sakaru pakalpojumu lejupslīde par 6,2%, taču jāņem vērā, ka tās apgrozījumu veido arī sakaru pakalpojumi tūristiem. Ievērojami, par 5,7%, saruka pievienotā vērtība arī finanšu pakalpojumos. Citas nozares ir cietušas krietni mazāk vai pat ir augušas. Visstraujāk, par 2,6% auga būvniecība, līdzīgs bija medicīnas un sociālas aprūpes sniegums.

Aplūkojot notikumu gaitu no izlietojuma puses, galvenais ekonomikas gremdētājs pērn bija privātais patēriņš, kas samazinājās par apaļiem 10%. Tam pretēji prognozējami darbojās valsts patēriņš (+2,6%), bet pārsteidzoši – investīcijas (+6,5%), tai skaitā ieguldījumi pamatlīdzekļos pieauga par 0,2%. Eksports samazinājās par 2,7%, taču par šajā jomā strādājošajiem varētu teikt, ka viņi izdarīja visu, kas šajos apstākļos bija iespējams un vēl, kamēr patērētāju negatīvā reakcija varbūt bija pārspīlēta – jo īpaši uz citu Baltijas valstu fona.

Algota darba veicējus pērnā gada drāma ietekmēja ļoti dažādi, taču kopumā viņiem būtu grēks sūdzēties par likteni, bruto algu summa pat pieauga par 1,9%. Kapitāla īpašnieki un pašnodarbinātie bija spiesti samierināties ar ienākumu kritumu apmēram par desmito daļu, to šobrīd var zināt tikai ļoti aptuveni. Tā mēdz notikt ekonomikas lejupslīdes laikos, izaugsmes periodā viņi zaudēto atgūs ar uzviju.