Darbaspēka izmaksas var novest pie vietējo īpašnieku uzņēmumu lomas samazināšanās  (129)

"Situācija ievērojami atšķiras no iepriekšējās finanšu krīzes 2008. gadā, kuras laikā vidējā darba samaksa samazinājās. Privātajā sektorā atalgojuma pieaugums saglabājās noturīgāks, jo Covid-19 radītais šoks ekonomikai vismaz sākotnēji bija vērtējams kā īslaicīgāks, ļaujot meklēt citas alternatīvas atalgojuma samazināšanai. Arī valsts atbalstam bijusi pozitīva ietekme, vismaz daļēji kompensējot zaudējumus īslaicīga apgrozījuma krituma periodā. Savukārt sabiedriskajā sektorā situācija atšķiras ar to, ka iepriekšējās krīzes laikā nebija iespējams aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, tāpēc notika valsts budžeta konsolidācija. Tās rezultātā tika mazinātas algas šajā sektorā strādājošajiem, kas nav raksturīgs Covid-19 krīzei," skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale.

"Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos. Uz vietas stāvēja elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares alga. Par spīti būtiskajam aktivitātes kritumam darba samaksa mākslā, izklaidē un atpūtā pamanījās augt par 1%. Tirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas pakalpojumos, finanšu pakalpojumos, nekustamo īpašumu biznesā un valsts pārvaldē algu pieaugums svārstījās ap 3-4%. Visstraujāk – par 10-15% – algas auga veselības aprūpē, profesionālo un zinātnisko pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniedzējiem. Pārējās nozarēs strādājošajiem vidējā alga par pilnas slodzes darbu kāpa par 6-8%," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.