Parakstīts līgums par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi lidostā "Rīga", aktīvi būvdarbi sāksies šā gada maijā, informē "Eiropas Dzelzceļa līnijas" pārstāvji.
"Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi veiks starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky" AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms – "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.
"Līguma parakstīšana par būvdarbu veikšanu ir pozitīvs signāls ekonomikas stimulēšanai, nākamo piecu gadu laikā radot simtiem jaunu darba vietu un sekmējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Veiktie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus nostiprināt Rīgas kā Baltijas aviācijas mezgla pozīcijas. Tādā veidā tiks nodrošināta ērta satiksme starp Rīgu un Latvijas reģioniem. Arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem Rīgas lidosta būs tuvāk nekā pašlaik," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
"Tiks sākta otra nozīmīgākā "Rail Baltica" posma Latvijā izbūve. "Rail Baltica" abu starptautisko un reģionālo staciju un infrastruktūras izbūve būs vērienīgākās būves nākamajos gados. Projekta izbūves rezultātā pēc pieciem gadiem sabiedrība iegūs modernu un daudzfunkcionālu satiksmes kompleksu, kas būs savienots ar lidostas pasažieru jauno termināli. Jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai. Būvprojekts ir apjomīgs, komplicēts un pietiekoši sarežģīts. Tā sagatavošanā tika iesaistītas 32 institūcijas un liela daļa darba paveikta izaicinošos – pandēmijas – apstākļos," saka "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā - uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšēdētājs Kaspars Vingris
"Kopuzņēmums "B.S.L. Infra", ko veido viens no vadošajiem Eiropas būvniecības uzņēmumiem dzelzceļa un infrastruktūras objektu būvniecībā – Austrijas uzņēmums "Swietelsky" AG, kā arī vienas no vadošajām Latvijas būvniecības kompānijām CBF SIA "Binders" un AS "LNK Industries", apvieno nepieciešamās kompetences un resursus, lai īstenotu visas projektā iekļautās pozīcijas – ēku, tiltu, ceļu un dzelzceļu kvalitatīvu būvniecību nolīgtajā izpildes termiņā," saka personu apvienības "B.S.L. Infra" pilnvarotais pārstāvis Juris Frīdmanis.
Būvniecības darbi ir sadalīti piecos, secīgos, posmos, atbilstoši piešķirtajam finansējumam, un tie ir pabeidzami 2025. gada decembrī. Kopējā līguma summa ir 236 961 150 eiro (bez PVN).
Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Jaunās stacijas ēkas pirmajā jeb zemes līmenī tiks izveidota ērta pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos. "Zaļais koridors" pasažieriem - platība brīvai pasažieru kustībai gan no lidostas termināļa, gan uz to, kuri lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošiem pasažieriem. Stacijas 2. stāvā - ērtas, plašas un gaišas pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet 3. stāvā būs ātrvilciena un ekspreša (shuttle) no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli. Stacijas apkārtnē - jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas.
Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana.
Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, "Rail Baltica" dzelzceļš un stacija lidostā "Rīga" tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda estakāde ir unikāla, jo līdz šim Latvijā nekas līdzīgs nav realizēts. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības "PROSIV" ("Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija)) – projektu.
Jau ziņots, ka "Eiropas Dzelzceļa līnijas" 2019. novembrī izsludināja starptautisku konkursu divās kārtās, lai atrastu būvniekus "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai. Objekts ir ļoti komplicēts, tāpēc potenciālajiem būvniekiem tika izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības: pieredze publisko ēku, dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos. Lai kvalificētos konkursa nosacījumiem, pretendenti veidoja starptautiskas apvienības, apvienojot Latvijas un ārvalstu būvniecības speciālistu labāko kompetenci, un uz pirmo konkursa kārtu tika saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem. Otrajā kārtā pērn septembrī tehnisko un finanšu piedāvājumu iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem par uzvarētāju decembrī tika noteikts uzvarētājs – personu apvienība "B.S.L. Infra".
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji - "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un "RB Rail" AS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
