"Problēmas ir ar darbaspēka pieejamību, jo Latvijā ne tikai trūkst augstas kvalifikācijas speciālistu, bet arī grūti atrast mazkvalificētu darbaspēku," norādīja Lapiņš.
Viņš skaidroja, ka "Hanzas maiznīcas" lēmums nākamajā gadā likvidēt maizes ceptuvi Rīgā un pārcelt ražošanu no Latvijas uz Igauniju un Lietuvu var kļūt par "satraucošu precedentu, kas izgaismo uzņēmējdarbības vides problēmas Latvijā".
"Baltijas valstis cīnās par investīcijām, un mūsu kaimiņi mums ir priekšā. Piemēram, Lietuvas jaunā valdība cenšas pozicionēt savu valsti par investīcijām pievilcīgāko Baltijā, īstenot agresīvu investīciju piesaistes stratēģiju, cenšoties investīciju plūsmu, kas ienāk Baltijas valstīs, novirzīt uz Lietuvu. Latvijai nav ambiciozas stratēģijas," uzsvēra Lapiņš.
"HKScan Latvia" pārdošanas direktors atzina, ka ir svarīgi, lai šis brīdinājuma signāls nepaliek bez ievērības, jo ir nepieciešams saprast, ka starptautiskajām kompānijām loģistika 300 kilometru rādiusā nav problēma un ražošana agrāk vai vēlāk tiks izvietota tajā Baltijas valstī, kurā būs vislabvēlīgākie nosacījumi.
"Es aicinu valdību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un citas institūcijas, kas atbild par investīciju piesaisti, šo "Hanzas maiznīcas" brīdinājumu uztvert nopietni, nevis izlikties, ka tas ir tikai izņēmuma gadījums, kā tas tika darīts laikā, kad Latvijā ražošanu likvidēja, piemēram, "Aldaris"," uzsvēra Lapiņš.
Viņš prognozēja, ka pretējā gadījumā pēc dažiem gadiem Latvija nonāks situācijā, kur pārtiku lielākoties ražos Lietuvā un Igaunijā, bet Latvija paliks tikai kā noieta tirgus.
"Latvijā pārtikas ražošanas pašpietiekamība strauji samazinās, un apgādes ar pārtiku drošība var sasniegt kritisku līmeni," piebilda Lapiņš.
Jau ziņots, ka līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim plānots slēgt "Hanzas maiznīcas" ceptuvi Rīgā, ražošanu pārceļot uz Lietuvu un Igauniju un pārmaiņu rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.
AS "Hanzas maiznīca" vadītājs Uģis Mihņevičs informēja, ka Zviedrijas koncerns "Lantmännen Unibake" nolēmis reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, lai veiksmīgāk pielāgotos patērētāju paradumiem un pieprasījuma izmaiņām. Koncernā ietilpst četras svaigās maizes ceptuves Baltijas reģionā.
Vienlaikus "Lantmännen Unibake" valdes priekšsēdētājs Baltijā Aso Lankotss norādīja, ka maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas, tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, uzņēmumam ir nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. "Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem "Lantmännen Unibake" tirgiem," viņš piebilda.
Pēc uzņēmumā vēstītā, "Lantmännen Unibake" turpinās veikt komercdarbību Latvijā, apkalpojot klientus un maizes produktu patērētājus tāpat kā līdz šim.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "HKScan Latvia" apgrozījums 2019. gadā bija 43,414 miljoni eiro, kas ir par 12,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 394 342 eiro pretēji peļņai 1,071 miljonu eiro apmērā gadu iepriekš.
"HKScan Latvia" ir dibināts 1992. gadā, un kopš 1998. gada kompānija ietilpst "HKScan" grupā. Kompānijas pamatkapitāls ir 2,214 miljoni eiro. "HKScan" ir viena no lielākajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļvalstīs un ietver gaļas pārstrādes uzņēmumus Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Baltijas valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
