Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norādīja, ka pērn rudens bijis ļoti labvēlīgs, lai ziemāji labi sagatavotos ziemai, savukārt sniegs, kas šoziem bija visā valsts teritorijā, pasargāja ziemājus no zemajām temperatūrām.
"Strauja kušana ir labāka ziemājiem nekā pakāpeniska. Sējumi bez sniega slikti jūtas, ja pa dienu ir plusos, bet naktī mīnusos," piebilda Balodis.
Viņš, komentējot prognozes par aukstuma iespējamo atgriešanos, minēja, ka sējumiem nebūtu labi, ja veidotos lielas un ilgi nežūstošas ūdens peļķes, kas pašreiz uz sējumiem vērojamas gana daudz. Turklāt, ūdens peļķēm sasalstot, sējumi zem tām var iet bojā.
"Kopumā bojājumus sējumos vēl tomēr nenovērojam un arī prognozes rāda, ka vairs nebūs mīnus padsmit grādi. Tādēļ skats uz ziemājiem pagaidām ir cerīgs un lauksaimnieku noskaņojums - apņēmīgs," sacīja Balodis.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons apstiprināja, ka ziema sējumiem bijusi labvēlīga, turklāt sniega sega nodrošinājusi tiem normālu temperatūru.
"Sējumi izskatās labi. Vienīgi jāmin, ka ziema vēl nav beigusies un droša sajūta būs vien aprīlī," komentēja Jansons.
"VAKS" valdes priekšsēdētājs prognozēja, ka pavasara darbi lauksaimniecībā visticamāk sāksies marta beigās vai aprīļa sākumā, taču patlaban laikapstākļi ziemas sējumiem bijuši labvēlīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
