Asociācija: notiek nekontrolēta Latvijas iedzīvotāju došanās uz kaimiņvalstu lidostām  (21)

Asociācijā skaidro, ka atgriešanās notiek pa sauszemes robežu, kur nav 100% visu ieceļojošo kontroles. Tādējādi neesot iespējams ne apzināt precīzu šādu iedzīvotāju skaitu, ne izsekot viņu uzvedībai pēc atgriešanās Latvijā.

Saskaņā ar tūrisma uzņēmumu aplēsēm katru nedēļu vismaz 500-600 cilvēki izmantojot pakalpojumus no kaimiņvalstu lidostām. Šobrīd ir veikti pasūtījumi vēl vismaz 1500 klientiem, un rezervāciju skaits augot. Daļa pērk ceļojumus tieši ārvalstīs, kamēr tie Latvijā nav pieejami.

Šo pašu pakalpojumu nodrošināšana caur Rīgas lidostu, kopā ar nozares izstrādātu kontrolētas un organizētas ceļošanas protokolu ļautu samazināt līdz minimumam iespējamo nekontrolētas robežšķērsošanas plūsmu pār sauszemes robežām, nodrošinātu "Covidpass.lv" izmantošanu, ļautu sekot pašizolācijas ievērošanai pēc atgriešanās Latvijā, uzsver ALTA.

Asociācijā pauž pārliecību, ka Latvijā strādājošiem operatoriem, atsakoties sniegt pakalpojumu – organizētos čarteru ceļojumus uz trešajām valstīm, Latvijas valsts piederīgie tāpat turpinās iegādāties šo pakalpojumu no uzņēmumiem Lietuvā vai Igaunijā, kas nenodrošina ne atgriešanos Latvijā ar negatīvu testu, ne iespēju kontrolēt pašizolācijas ievērošanu, jo ne Lietuvā, ne Igaunijā, atgriežoties no ārzemēm, Latvijas valsts piederīgajiem nav obligāta prasība uzrādīt negatīvu Covid -19 testu.

Esot jāņem vērā arī ekonomiskais efekts – situācija Rīgas lidostā, kas zaudē savas līdera pozīcijas Baltijā, un Latvijas uzņēmumi, kuri nonāk nevienlīdzīgā konkurencē Baltijas reģionā.

Ministru kabinets ceturtdien vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, ziņo aģentūra LETA. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) vēlējās ceturtdienas valdības sēdes dienaskārtībā iekļaut jautājumu, kas atļautu gan regulārus, gan neregulārus lidojumus uz trešajām valstīm. Tomēr šī jautājuma izskatīšanai iebilda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš aicināja ministrus valdības sēdēs neiekļaut jautājumus, kas neatbilst Operatīvajā vadības grupā lemtajam.