Ekonomisti: tuvāko mēnešu laikā cenas turpinās mēreni pieaugt  (35)

Jau ziņots, ka 2021. gada februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,9%.

"Patēriņa cenu kāpums Latvijā pēdējos mēnešos pārsvarā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas cenu kāpumu, savukārt iekšējo ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī cenu kāpumu pagaidām bremzē Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie fiziskās distancēšanās pasākumi," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. To rezultātā pakalpojumu cenas Latvijā februārī palielinājās tikai par 0,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir lēnākais pakalpojumu cenu kāpums Latvijā kopš 2016. gada.

Februārī straujāku cenu kāpumu ietekmēja cenu pieaugums degvielai, kam bija arī lielākā palielinošā ietekme uz kopējo patēriņa cenu līmeni, skaidro Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere. Degvielai cena pieauga par 5,1% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja pēdējos mēnešos vērotais straujais pasaules naftas cenu pieaugums, uzsver eksperte.

Tuvākajos mēnešos redzēsim ieilgušā deflācijas posma noslēgumu arī Latvijā. To nodrošinās gan tas, ka salīdzināsim šī gada cenas ar pērnajā pavasarī vīrusa dēļ novēroto zemo vidēja cenu līmeni, gan atsevišķi vietējie un globālie cenas ietekmējošie notikumi, prognozē "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

Pēdējos gados februārim bija raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas, bet šogad pieaugums ir nedaudz straujāks.

Šogad februārī straujāku cenu kāpumu ietekmēja cenu pieaugums degvielai, kam bija arī lielākā palielinošā ietekme uz kopējo patēriņa cenu līmeni. Degvielai cena pieauga par 5,1% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja pēdējos mēnešos vērotais straujais pasaules naftas cenu pieaugums. Pasaules naftas cenām februārī turpinājās straujš kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 13%, sasniedzot augstāko līmeni kopš iepriekšējā gada janvāra. To veicināja OPEC un tās sabiedroto lēmums samazināt naftas ieguvi, vakcinācija pret Covid-19, kā arī ziemas aukstuma uzplūdi Teksasā, samazinot naftas ieguvi šajā reģionā.

Liela palielinošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē februārī bija pārtikai, kam cenas pieauga par 0,7% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau devīto mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Februārī, salīdzinot ar janvāri, tās pieauga par 2,4%. Cenas arī februārī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm pēc ražošanas samazināšanās galvenajās ražotājvalstīs un spēcīgā importa pieprasījuma no Āzijas, kā arī jēlnaftas cenu kāpums, novirzot vairāk produkcijas biodegvielas ražošanai.

Lielākā pazeminošā ietekme februārī saistībā ar pieprasījuma samazināšanos Covid-19 ierobežojumu ietekmē bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem. Apģērbiem un apaviem cenas samazinājās par 1,4%, kas bija straujākais kritums šajā mēnesī pēdējo piecu gadu laikā un kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,1 procentpunktu.

Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.

2021. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas samazinājās par 0,2%. Gada vidējā inflācija bija -0,2 procenti.

Šogad vidējā gada inflācija varētu būt ap 1-1,5%, kas būs augstāka par 2020. gadā vēroto. Turpmākajos mēnešos patēriņa cenas strauji nepieaugs, saglabājoties zemam pieprasījumam saistībā ar pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Pandēmijai atkāpjoties, patēriņa cenas stabilizēsies. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības.

Februāris, visticamāk, ir pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kad Latvija vēl bija vērojama patēriņa cenu deflācija, un martā Latvijā atkal atgriezīsies inflācija. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, februārī patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,2% salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri, savukārt salīdzinājumā ar janvāri cenas Latvijā pieauga par 0,4%. Patēriņa cenu kāpums Latvijā pēdējos mēnešos pārsvarā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas cenu kāpumu, savukārt iekšējo ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī cenu kāpumu pagaidām bremzē Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie fiziskās distancēšanās pasākumi. To rezultātā pakalpojumu cenas Latvijā februārī palielinājās tikai par 0,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir lēnākais pakalpojumu cenu kāpums Latvijā kopš 2016. gada.

Visnozīmīgākais faktors patēriņu cenu pieaugumā Latvijā šobrīd ir naftas cenu kāpums pasaulē. Kopš pērnā gada aprīļa naftas cenas ir augušas no nedaudz vairāk kā 20 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 70 ASV dolāriem šobrīd un faktiski ir atgriezušās pirms pandēmijas līmenī. Tā rezultātā februārī degvielas cenas Latvijā palielinājās par 5,1%, savukārt kopš novembra degvielas cenu Latvijā ir kāpušas par 13,4%. Šī gada otrajā pusē naftas cenu pieaugums, visticamāk, atspoguļosies arī augstākos siltumenerģijas tarifos. Tikmēr nedaudz pārsteidzoši februārī pārtikas cenas Latvijā samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, lai arī neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē dolāru izteiksmē kopš 2020. gada maija ir augušas par 27,5%. Tas liek domāt, ka tuvākajos mēnešos arī pārtikas cenas Latvijā varētu palielināties.

Covid-19 pandēmijas rezultātā Latvijas ekonomika šobrīd nedarbojas ar pilnu potenciālu. Daudzu pakalpojumu, kā arī tirdzniecības nozaru darbība ir apturēta vai ierobežota, un bezdarbs Latvijā ir tuvu 9%. Tas šobrīd bremzē gan algu, gan cenu kāpumu Latvijā. Vienlaikus ienākumu kritums pēdējos mēnešos ir ievērojami mazāks nekā patēriņa kritums, jo dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas daļēji kompensē zaudētos ienākumus, savukārt valdības apstiprinātie vienreizējie pabalsti bērniem un pensionāriem tuvākajos mēnešos palielinās Latvijas iedzīvotāju ienākumus par aptuveni 300 miljoniem eiro. Tā rezultātā Latvijas bankās turpina strauji augt iedzīvotāju uzkrājumi un domājams, ka būtiska daļa no tiem varētu atgriezties patēriņā, tiklīdz tas būs iespējams. Tas, savukārt, varētu veicināt arī straujāku pakalpojumu cenu kāpumu šī gada otrajā pusē. It īpaši, ja pakalpojumu nozaru darbību joprojām ierobežos dažādas epidemioloģiskās prasības. Tas liek domāt, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās palielināties, un inflācija šogad varētu būt tuvu 2%.

Februārī vēl joprojām novērojām deflāciju, taču vidējā cenu līmeņa pieaugumu, visticamāk, sagaidīsim jau pavisam drīz. Pagājušajā mēnesī cenas pieaugušas par 0,4%, salīdzinot ar šī gada janvāri. Vidējais cenu līmenis turpina saglabāties zem pagājušajā gadā novērotā – salīdzinot ar 2020. gada februāri, vērojams cenu kritums 0,2% apmērā. Gada griezumā vidējā inflācija precēm saglabājas zem nulles atzīmes - 0,7% kritums, kamēr pakalpojumos reģistrēts 0,9% pieaugums. Februārī netika novēroti lieli pārsteigumi inflāciju virzošajos faktoros – tie seko sezonālām tendencēm un pasaules resursu cenu kāpumam.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, februārī vidējo patēriņa cenu līmeni Latvijā uz augšu virzīja pārtikas cenas, kas seko pasaulē novērotajām tendencēm un sezonālām izmaiņām. Pārtikas cenas pieaugušas par 0,9%, salīdzinot ar janvāri, kamēr gada griezumā redzams 0,4% kritums.

Arī degvielas cenu kāpuma turpināšanās būtiski ietekmēja februāra inflācijas rādītāju. Turpinot sekot pasaules naftas cenām, mēneša griezumā degvielas cenas pieauga par 5,1%. Gada griezumā joprojām kritums, taču, ja iepriekš tas bija mērāms ar divciparu skaitļiem, tad šobrīd degvielas cenas ir vien 4,6% zem pagājušā gada līmeņa. Pasaules naftas cenas visu februāri pārsniedza 60 dolāru par barelu atzīmi – noturoties tajā cenu līmenī, ko varēja novērot pagājušā gada martā - pirms pandēmijas sākuma.

Galvenā inflāciju ierobežojošā preču kategorija februārī, salīdzinot ar janvāri, bija apģērbs un apavi. Cenu kritums šajā preču kategorijā novērojams sezonālo atlaižu rezultātā, taču jāpiemin, ka, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus, informāciju par aptuveni 40% no cenām šajā kategorijā nācies aizstāt ar novērtējumu.

Būtiski cenu līmeni uz leju vilka arī ar mājokli saistītās izmaksas, kas sarukušas gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu, gan mazākā mērā – arī ar janvāri. Lai gan siltumenerģijas cenas pret janvāri augušas, tā joprojām ir lētāka nekā pirms gada. Gada griezumā samazinājusies arī mājokļa īres maksa, dabasgāzes un arī elektroenerģijas cena.

Kamēr Latvijā vēl gada griezumā deflācija, eiro zonā jau kopš gada sākuma vērojama inflācija. To lielā mērā noteica pagājušajā gadā krīzes dēļ samazinātā Vācijas PVN atgriešanās iepriekšējā līmenī. Vislielāko kāpumu februārī eirozonā piedzīvoja pārtikas preču cenas un pakalpojumu cenu līmenis.

Tuvākajos mēnešos redzēsim ieilgušā deflācijas posma noslēgumu arī Latvijā. To nodrošinās gan tas, ka salīdzināsim šī gada cenas ar pērnajā pavasarī vīrusa dēļ novēroto zemo vidēja cenu līmeni, gan atsevišķi vietējie un globālie cenas ietekmējošie notikumi. Marta sākumā OPEC lēma saglabāt šī brīža ražošanas apjomus, kamēr Saūda Arābija turpinās tos samazināt arī aprīlī. Tā rezultātā gaidāms, ka pasaules naftas cenas turpinās pieaugt, virzot inflāciju augšup arī Latvijā. Pārtikas cenu pieaugumu veicinās pasaules pārtikas cenu kāpums - Apvienoto Nāciju Organizācijas pasaules pārtikas cenu indekss februārī pieauga devīto mēnesi pēc kārtas. Šomēnes darbu atsākušie frizieri un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji veicinās vidējā cenu līmeņa augšupeju. Savukārt, akcīzes nodokļa palielināšanās alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm, kas stājās spēkā 1. martā, izraisīs vidējā cenu līmeņa palielināšanos šajā kategorijā. Pēc "Swedbank" prognozēm vidējais patēriņa cenu līmeņa pieaugums 2021. gadā kopumā sasniegs 1,5%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2021. gada februārī bija par 0,4% augstāks nekā janvārī, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada februāri patēriņa cenas bija zemākas par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi deflācija Latvijā fiksēta septīto mēnesi pēc kārtas un patēriņa cenu ietekmējošie faktori praktiski neizmainījās kopš pandēmijas sākuma. Deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi. Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem korekcijas cenu izmaiņās šā gada februārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi.

Aktuālākie Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji liecina, ka inflācijas gaidas Latvijā šā gada februārī nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kamēr kopējais uzņēmēju un mājsaimniecību sentimenta noskaņojums pat nedaudz uzlabojās. Neskatoties uz to, ka februārī vairākās ES valstīs Covid-19 vīrusa izplatība paātrinājās un situācija Latvijā ar vīrusa izplatību joprojām ir sarežģīta, uzņēmēji pielāgojas pandēmijas apstākļiem, līdz ar to sentimenta noskaņojums nepasliktinās, kā tas bija pandēmijas sākumā.

Straujas patēriņa cenu izmaiņas tuvākajos mēnešos nav gaidāmas. Deflācija Latvijā saglabāsies arī šā gada martā, bet, sākot ar otro ceturksni, sagaidāms mērens patēriņa cenu pieaugums. Tas ir saistīts ar to, ka pērn aprīlī pandēmija ieviesa būtiskas korekcijas patēriņa cenu dinamikā, līdz ar to tās ietekme saglabāsies arī šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, pazūdot bāzes efektiem un ņemot vērā, ka naftas cenas pasaules biržās turpina palielināties, sasniedzot augstāko līmeni kopš pandēmijas sākuma, palielināsies arī patēriņa cenu līmenis Latvijā. Dati par pamatinflāciju Latvijā jeb cenu izmaiņas, kas raksturo ekonomisko attīstību tieši valsts iekšienē, liecina, ka šā gada janvārī un februārī tā bija par 1% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tas liecina, ka būtiskākā ietekme patēriņa cenu samazinājumam ir ārējiem faktoriem, galvenokārt energoresursu cenu kritumam pasaules biržās. Tādējādi ārējo faktoru pazeminošā ietekme pakāpeniski mazinās.

Pēc piecu mēnešu fiksētas deflācijas vidējais patēriņa cenu līmenis eirozonā šā gada janvārī gada griezumā pieauga par 0,9%, un pēc provizoriskiem datiem arī februārī patēriņa cenas gada griezumā palielināsies par 0,9%. Cenu kāpuma atjaunošanās eirozonā ir saistīta ar mazāku ietekmi no energoresursu cenu krituma un straujāku pakalpojumu cenu pieaugumu nekā iepriekšējos mēnešos.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, kad Latvijā bija fiksēta deflācija, februārī lielāko devumu patēriņa cenu kritumā noteica degvielas cenu samazinājums par 4,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi samazinot vidējo patēriņa cenu līmeni par 0,3 procentpunktiem. Kopš pandēmijas sākuma šā gada februārī naftas cenas sasniedza augstāko līmeni un salīdzinājumā ar pērnā gada marta datiem, naftas cena gandrīz trīskāršojusies. Tomēr sasniegtais cenu līmenis joprojām bija zemāks nekā 2020. gada februārī, tādējādi gada griezumā degvielas cena Latvijas benzīntankos joprojām bija lētāka. Marta sākumā "Brent" markas jēlnaftas cena pietuvojās 70 ASV dolāriem par barelu. Visticamāk, jau marta datos par patēriņa cenām degvielas cenu kritums gada griezumā izzudīs.

Lai arī energoresursu cena pasaulē palielinās, gāzes un siltumenerģijas cena Latvijā joprojām uzrāda kritumu, kas ir skaidrojams ar šo pakalpojumu tarifu noteikšanas metodoloģiju. Šā gada februārī gāzes cena bija par 2,7% lētāka, kamēr siltumenerģijas cena – par 8,3%. Gāzes un siltumenerģijas cenu kritums saglabāsies visu šā gada pirmo pusi.

Ieviestie ierobežojumi Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai, kā arī būtisks ārvalstu tūristu plūsmas samazinājums galvenokārt ietekmēja cenu līmeni pakalpojumu sektorā. Tā, pasažieru aviopārvadājumu cenas šā gada februārī samazinājās par 12,5%, izmitināšanas pakalpojumi – par 6,9%, bet mājokļa īres maksa bija lētāka par 6%.