Ražošana turpina atgūties, taču tālākais izaugsmes temps neskaidrs

Jau ziņots, ka 2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

"Janvārī apstrādes rūpniecība turpināja iepriekšējos mēnešos panākto ražošanas kāpumu gada griezumā, kas janvārī gan ir pieticīgs (+2,2%), taču ārkārtas situācijas apstākļos arī tas ir atzīstams panākums," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Ražošanas samazināšanos attiecībā pret decembri (-1,7%) varētu ierindot "tā gadās" kategorijā, taču, iespējams, ka tas saistīts ar pandēmijas radītiem ražošanas procesa traucējumiem, kas visbiežāk neaptur darbu pilnībā, bet samazina efektivitāti. Iespējams, ka tas atstāja iespaidu uz pārtikas ražošanu, jo tās izlaides kritums mēneša laikā par 5,4% ir ļoti krass, tādas svārstības šajā stabilajā nozarē nemēdz notikt. Līdz ar to gada griezumā pārtikas ražošana samazinājās par 8%. Straujš kritums mēneša griezumā bija arī kokapstrādei (-7,2%), taču tai iepriekšējie mēneši bija izcili, tāpēc attiecībā pret pērno janvāri reģistrēts kāpums par 6,3%," saka eksperts.

"Šis gads Latvijas ražotājiem ir iesācies mazliet lēnīgāk, nekā noslēdzās iepriekšējais. Pēc noturīgas izaugsmes četru mēnešu garumā janvārī apstrādes rūpniecībā bija vērojams neliels kritums ražošanas apjomos mēnesi pret mēnesi, tomēr gada laikā saglabājās pieaugums," norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. CSP dati rāda, ka ražošanas apjomi bija par 2,2% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās) augstāki nekā gadu iepriekš. Kopumā nozares sniegums ir vērtējams pozitīvi, un, gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos nozare turpinās augt.

"Janvārī, gada griezumā, pieaugums bija vērojams lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – par 0,6%. Tāpat pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija poligrāfijai (+6,6%) un apģērbu ražošanai (+10,1%). Ražošanas apjomi pieauga arī ķīmiskajā rūpniecībā un mēbeļu ražošanā," raksturo Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Kopumā apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas, norāda Finanšu ministrijas eksperti. Kopš pērnā gada vidus apstrādes rūpniecības panākumus pamatā nosaka izaugsme kokrūpniecībā, ko veicināja eksporta apjomu kāpums uz Lielbritāniju, Igauniju un ASV. Ja Lielbritānija un Igaunija ir starp lielākajiem Latvijas kokrūpniecības produkcijas noieta tirgiem, tad eksports uz ASV pērn veidoja tikai 2,1% no kopējā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Taču Latvijas kokrūpnieki norāda, ka ASV tirgus šobrīd ir ļoti perspektīvs, ko nosaka augstās kokmateriālu cenas šajā valstī.

Janvārī apstrādes rūpniecība turpināja iepriekšējos mēnešos panākto ražošanas kāpumu gada griezumā, kas janvārī gan ir pieticīgs (+2,2%), taču ārkārtas situācijas apstākļos arī tas ir atzīstams panākums. Ražošanas samazināšanos attiecībā pret decembri (-1,7%) varētu ierindot "tā gadās" kategorijā, taču iespējams, ka tas saistīts ar pandēmijas radītiem ražošanas procesa traucējumiem, kas visbiežāk neaptur darbu pilnībā, bet samazina efektivitāti. Iespējams, ka tas atstāja iespaidu uz pārtikas ražošanu, jo tās izlaides kritums mēneša laikā par 5,4% ir ļoti krass, tādas svārstības šajā stabilajā nozarē nemēdz notikt. Līdz ar to gada griezumā pārtikas ražošana samazinājās par 8%. Straujš kritums mēneša griezumā bija arī kokapstrādei (-7,2%), taču tai iepriekšējie mēneši bija izcili, tāpēc attiecībā pret pērno janvāri reģistrēts kāpums par 6,3%.

Var tikai nožēlot, ka konfidencialitātes noteikumi liedz CSP precīzi ziņot par farmācijā un elektronikā notiekošo, vien teikt, ka ir bijis "nozīmīgs pieaugums". Ir zināms, ka labi klājies abu nozaru līderiem. Grindeks ziņo, ka uzņēmuma apgrozījums pērn audzis par 32% (daļēji to veido ražošana ārpus Latvijas), līdz šim sekmīgāko gadu ir aizvadījis arī sakaru iekārtu ražotājs "Mikrotīkls". Par 9,6% augusi izlaide ķīmiskajā rūpniecībā. Var minēt, ka iemesli ir gan higiēnas preču ražotāja "iCotton" jaudas kāpināšana, gan būvniecības bums, gan kosmētikas uzņēmumu pudura izaugsme, piemēram, "Madara Cosmetics" apgrozījums pērn audzis vairāk nekā par 40%. Turpmāk savu devumu makro skaitļu izdaiļošanā sniegs arī "H.A.Brieger", kas ir "Dzintars" tradīciju pārņēmējs. Rūpniecības attīstības tālākais ceļš gan šajā gadā, gan turpmākajos ir šo nozaru, kā arī mašīnbūves lomas palielināšanās.

Tas notiks gan tāpēc, ka tas ir iespējams, gan tāpēc, ka nav citu iespēju. Nosauktajās nozarēs strādājošie krāj ražošanas prasmes, bet uzņēmumi – audzē kapitālu, produktu un zīmolu portfeļus. Ambiciozākās Latvijas pilsētas iemācās piesaistīt šo nozaru uzņēmumus. Vienlaikus dažu nozaru attīstībai arvien vairāk traucēs ražošanas izmaksu kāpums. Šo nozaru attīstība ir iespējama, taču ne visos produktu segmentos.

Pagājušajā nedēļā bija divi interesanti notikumi, kas ieskicēja rūpniecības nākotnes kontūras. Vispirms, 1. martā, maizes ražotājs "Hanzas Maiznīca" ziņoja, ka 2022. gadā slēgs ražošanu Rīgā, likvidējot 80 darbavietas. Tas mudināja vairākus uzņēmējus paust viedokli, ka šis notikums apliecina valsts konkurētspējas zudumu. Nākamajā dienā "Grindeks" paziņoja, ka nākamgad sāks būvēt jaunu rūpnīcu Rīgā, radot 800-1000 jaunu darbavietu. Šis notikums turpretim neradīja nekādu viedokļu līderu reakciju. Kāpēc tā? Varbūt tāpēc, ka paziņojumiem, kas saskan ar populāriem narratīviem jeb stāstiem (piemēram, Latvijai ir vāja konkurētspēja) ir lielāka iespēja tikt pamanītiem un izraisīt emocionālu reakciju. Varbūt tāpēc, ka šādi notikumi ir arī iespēja atgādināt par biznesa vides trūkumiem un mudināt tos novērst.

Galvenokārt laikā līdz 2009. gadam pieņemti politiski lēmumi joprojām nosaka to, ka šeit ir augstākas elektrības cenas nekā kaimiņvalstīs. Turklāt ražotāji spiesti subsidēt sadales izmaksas mājsaimniecībām, kas nav gudri, jo galu galā par to pašas mājsaimniecības maksā ar uzviju – caur neradītajām darbavietām un nesaņemtajām algām. Enerģijas cenu starpība ar apkārtējām valstīm vairs nav tik kaitējoša kā iepriekšējās desmitgades vidū, bet tā joprojām traucē daļai ražotāju. Kā konkurētspējas šķērslis šajā un arī citos gadījumos ir minēti darbaspēka nodokļi. Šeit jau var diskutēt, vai vaina ir nodokļu lielumā vai to izlietošanas efektivitātē. Nav šaubu, ka dažādām nozarēm ir atšķirīgas intereses nodokļu politikā. Augsto tehnoloģiju nozarēm svarīgāki par izmaksu samazināšanu var būt valsts ieguldījumi infrastruktūrā, izglītībā un zinātnē.

Taču iespējams, ka vissvarīgākais šajā stāstā nav ne elektrība, ne nodokļi. Abi minētie uzņēmumi darbojas Rīgā, kuras ekonomikas struktūra mainās. Pilsēta jau šobrīd ir diezgan dārga vieta ražošanai un kļūs vēl dārgāka. Rīgas galvenā eksporta nozare ir biznesa un IT pakalpojumi, kas ceļ darbaspēka izmaksu līmeni. Transporta un loģistikas, mājokļu attīstītāju un citu nozaru pieprasījums ceļ ražošanai piemērotas zemes cenu. Milzīgie sabiedriskā sektora ieguldījumi infrastruktūrā tuvāko gadu laikā, tālāka "balto apkaklīšu" pakalpojumu eksporta attīstība izmaksu problēmu galvaspilsēta daļai nozaru saasinās.

Farmācija ir viena no rūpniecības nozarēm, kura var attīstīties Rīgā. Tā var maksāt labas algas. Galvaspilsētas reģionā ir labākās iespējas atrast kvalificētus darbiniekus šai nozarei, kas citur Latvijā gandrīz nav pārstāvēta. Savukārt uzņēmumiem, kam darbība šeit kļūst neizdevīga, viens no risinājumiem var būt ražošanas pārcelšana uz vietām Latvijā, kur izmaksas ir mazākas. "Hanzas Maiznīca" Rīgā pārtrauks ražošanu, bet "Latvijas Maizniekam" Daugavpilī klājas labi.

Pēc Covid-19 izraisītās krīzes pēdējos mēnešos lielākā daļa nozaru turpina atgūties un uzrāda pozitīvas tendences. Janvārī gada griezumā, pieaugums bija vērojams lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – par 0,6%. Tāpat pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija poligrāfijai (+6,6%) un apģērbu ražošanai (+10,1%). Ražošanas apjomi pieauga arī ķīmiskajā rūpniecībā un mēbeļu ražošanā.

Savukārt negatīvās tendences apstrādes rūpniecībā janvārī gada griezumā bija vērojamas otrā lielākajā apakšnozarē – pārtikas produktu ražošanā (-11,4%). Tāpat samazinājās arī nemetālisko minerālu (-11%) un gatavo metālizstrādājumu (-7,5%) ražošanas apjomi.

Janvārī samazinājās arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Vienlīdz samazinājās vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi un eksportā realizētās produkcijas apjomi, attiecīgi par -4,2% un -3,1%.

Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas 2021 .gadā kopumā joprojām ir neskaidras. Lai arī ražotāji spēj pielāgoties esošajai situācijai, taču arvien jauni epidēmijas uzliesmojumi un vīrusa izplatības ierobežojošie pasākumi var apgrūtināt arī apstrādes rūpniecības izaugsmi. Apstrādes rūpniecībai joprojām ir potenciāls attīstībai, it īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina.

Šis gads Latvijas ražotājiem ir iesācies mazliet lēnīgāk, nekā noslēdzās iepriekšējais. Pēc noturīgas izaugsmes četru mēnešu garumā janvārī apstrādes rūpniecībā bija vērojams neliels kritums ražošanas apjomos mēnesi pret mēnesi, tomēr gada laikā saglabājās pieaugums. CSP dati rāda, ka ražošanas apjomi bija par 2,2% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās) augstāki nekā gadu iepriekš. Kopumā nozares sniegums ir vērtējams pozitīvi, un, gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos nozare turpinās augt.

Koksnes produktu ražotāji gada laikā savu izlaidi audzēja par spēcīgiem 6.3% janvārī un joprojām nodrošināja lauvas tiesu no apstrādes rūpniecības kopējā snieguma. Kā jau gaidījām, ražošanas tempi atslāba no iepriekšējos mēnešos redzētā. Apgrozījuma datos lielākā sabremzēšanās bija vērojama eksportētajai produkcijai. Tas, visticamāk, saistīts ar īslaicīgu pieprasījuma mazināšanos no Apvienotās Karalistes. Britu uzņēmumi steidza piepildīt savas noliktavas pirms gadu mijas, nodrošinoties pret tirdzniecības plūsmu pārtraukumiem pēc Brexit. Savukārt gada sākumā noliktavas vēl bija pilnas. Turklāt Apvienotās Karalistes aiziešana no Eiropas vienotā tirgus uzņēmumiem (ne tikai kokapstrādē) nozīmē lielākus papīru kalnus un dažādu ar eksportēšanu saistītu izmaksu pieaugumu. Būs nepieciešams laiks līdz visas iesaistītās puses sapratīs, kā efektīvi darboties jaunajos apstākļos.

Būtisku devumu kopējā apstrādes rūpniecības sniegumā nodrošināja farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Pandēmijas radītie nosacījumi šīm apakšnozarēm ir bijuši īpaši labvēlīgi. Janvārī strauji auga arī apģērbu ražošana (16.6%), poligrāfija un ierakstu reproducēšana (14,7%), mēbeļu ražošana (13,3%) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu izlaide (9,6%).

Savukārt vislielākais kritums joprojām iezīmējās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-37,3%). Kopējo sniegumu būtiski uz leju pavilka arī ražošanas apjomu kritums pārtikas ražošanā, kas padziļinājās līdz 8%. To veicināja mazāka gaļas un miltu izstrādājumu izlaide.

Eiropas Komisijas aptauju dati liecina, ka kopš oktobra vērojama neliela, bet mērķtiecīga noskaņojuma pasliktināšanās nozarē. Lai gan pasūtījumu apjoms Latvijas uzņēmumu vērtējumā ir bijis diezgan stabils, nedaudz vairāk uzņēmumu sagaida ražošanas samazināšanos nākamajos trīs mēnešos. Lielāku ietekmi stingrāku mazumtirdzniecības ierobežojumu dēļ, visticamāk, izjūt tie uzņēmumi, kas piegādā produkciju veikaliem. Iepirkumu menedžeru aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi mūsu tirdzniecības partnervalstīs turpina novērot diezgan strauju atkopšanos. Tomēr arvien spilgtāk iezīmējas šaurās vietas. Daudzviet pasaulē vīruss ir noplicinājis ražošanas jaudas gan tādēļ, ka ražotnēm jāievēro dažādi epidemioloģiskie pasākumi, gan tādēļ, ka daļa uzņēmumu ir atlikusi investīcijas. Pieprasījums pēc apstrādes rūpniecības produkcijas ir atguvies straujāk, nekā gaidīts. Attiecīgi šobrīd ir vērojams dažādu komponenšu trūkums un kavējas piegādes. Tas komplektā ar izejvielu cenu kāpumu nozīme augstākas ražošanas izmaksas.

Šis gads rūpniecības nozarē Latvijā sācies salīdzinoši veiksmīgi, janvārī kopējiem rūpniecības izlaides apjomiem palielinoties par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, informē Centrālā statistikas pārvalde. Ražošanas apjomu kāpums janvārī tika reģistrēts visās rūpniecības nozarēs, apstrādes rūpniecības izlaidei gada griezumā palielinoties par 2,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsmei sasniedzot 7,5%, kamēr ieguves rūpniecības apjomi bija par 4,0% augstāki nekā pirms gada.

Apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas. Kopš pērnā gada vidus apstrādes rūpniecības panākumus pamatā nosaka izaugsme kokrūpniecībā, ko veicināja eksporta apjomu kāpums uz Lielbritāniju, Igauniju un ASV. Ja Lielbritānija un Igaunija ir starp lielākajiem Latvijas kokrūpniecības produkcijas noieta tirgiem, tad eksports uz ASV pērn veidoja tikai 2,1% no kopējā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Taču Latvijas kokrūpnieki norāda, ka ASV tirgus šobrīd ir ļoti perspektīvs, ko nosaka augstās kokmateriālu cenas šajā valstī. Līdz ar to 2020. gadā koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības pieaugums uz ASV sasniedza 86% jeb eksports bija par 21,5 miljoniem eiro augstāks nekā 2019. gadā. Šā gada janvārī kokrūpniecības produkcijas ražošanā turpinājās izaugsme, izlaides pieaugumam sasniedzot 6,3%.

Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm straujš izlaides kāpums janvārī tika reģistrēts mēbeļu ražošanā (+13,3% gada griezumā), kur spēcīgs apjomu pieaugums bija vērojams arī pērnā gada nogalē. Poligrāfija un ierakstu reproducēšana, uzrādot labus rezultātus iepriekšējā gadā, šo gadu uzsāka ar 14,7% lielu apjomu kāpumu. Tikmēr apģērbu ražošana, ko smagi skāra Covid-19 izplatība, kad pērnā gada pavasarī apakšnozarē tika reģistrēts izlaides sarukums 20-30% apmērā, 2021. gada janvārī uzrādījusi izaugsmi par 16,6%. Tikmēr mašīnbūvi veidojošās apakšnozares janvārī demonstrējušas mērenu izaugsmi.

Savukārt straujāko apjomu kritumu šā gada janvārī, tāpat kā visa pērnā gada laikā, uzrādīja uz vietējo tirgu orientētā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozare, tās apjomiem sarūkot par 37,3%. Pārtikas produktu ražošanas apjomi janvārī samazinājās par 8,0%, kā rezultātā apakšnozares izlaide bija zemāka nekā Covid-19 krīzes pašā sākumā – pērnā gada aprīlī. Lai gan atsevišķi Latvijas pārtikas produktu ražotāji ir norādījuši, ka tieši Covid-19 ietekmē pieprasījums pēc to ražotās produkcijas ir pieaudzis, statistikas dati par apakšnozari kopumā to neapstiprina. Ražošanas apjomu kritums janvārī reģistrēts arī dzērienu ražošanā (-1,4%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-2,3%), būvmateriālu ražošanā (-5,6%), tekstilizstrādājumu ražošanā (-7,3%).

Tikmēr elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsme šā gada sākumā skaidrojama ar pērnā gada janvāra zemo bāzi. Turklāt šā gada janvārī tika sasniegti augsti saražotās elektroenerģijas apjomi koģenerācijas stacijās, ko noteica zemā gaisa temperatūra janvārī.

Atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajiem aptauju rezultātiem, šā gada februārī Latvijas rūpnieku ekonomiskā sentimenta rādītājs pasliktinājās piekto mēnesi pēc kārtas, liecinot par pesimistiska noskaņojuma pastiprināšanos nozarē. Tomēr jāatzīmē, ka šobrīd ražotāju ekonomiskā sentimenta indekss, lai gan ir noslīdējis zem pirmspandēmijas vidējā līmeņa, ir krietni virs 2020. gada aprīlī un maijā reģistrētā krituma. Rūpnieku sagaidāmā ražošanas aktivitāte nākamajos mēnešos uzrāda sarukumu, kamēr pārdošanas cenas saražotajai produkcijai un nodarbinātības tendences saglabāsies stabilas.

Tikmēr ES kopējais ekonomiskā sentimenta indekss februārī ir uzlabojies, kas varētu būt skaidrojams ar vakcinācijas procesa īstenošanu, kas ļauj cerīgāk raudzīties nākotnē, jo ir skaidrs, ka arī 2021. gadā Latvijas, ES, kā arī pasaules ekonomisko attīstību lielā mērā noteiks Covid-19.