Lauksaimnieki: jāveic izmaiņas darbnespējas lapu izsniegšanā  (30)

Gadu gaitā izvērtējot kopējo valsts noteikto nodokļu slogu, kas jāmaksā darba devējam jeb uzņēmumam, tostarp, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir jāpārskata perioda garums, kad darba devējs apmaksā darba nespējas lapas, norāda lauksaimnieki. Kā rādot prakse, ir bieži gadījumi, kad darba ņēmēji negodprātīgi izmanto iespēju ņemt darbnespējas lapas, zinot, ka 9 dienu garumā tās tiks apmaksātas. Ja šādi gadījumi uzņēmumā ir vairāki un periodiski atkārtojas, darba devējam tas rezultējas ar dubultām izmaksām: no saviem līdzekļiem ir jāizmaksā slimības nauda darba ņēmējam, kā arī jāmaksā papildus alga citam darbiniekam, kurš aizvieto uz slimības laiku prombūtnē esošo kolēģi. Ja 9 dienu apmaksātais darba nespējas laiks tiktu samazināts uz 3 dienām, darba ņēmēji tiktu ierobežoti to izmantot negodprātīgiem mērķiem, kā arī ģimenes ārstiem nāktos rūpīgāk izvērtēt iemeslus nepieciešamībai piešķirt darbnespējas lapu darba ņēmējam jeb pacientam.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons skaidro: "Lai arī Latvijā kopumā ir augsts bezdarba līmenis, labus un atbildīgus darbiniekus atrast ir sarežģīti. Darba kolektīvā ir grūti uzturēt darba kvalitāti un secīgumu, ja ļoti bieži savas darbnespējas dēļ prombūtnē esošais darbinieks ir jāaizvieto kādam kolēģim vai arī uz to brīdi darbā ir jāpaņem jauns darbinieks. Uzņēmumam tas sagādā gan lielu finansiālo slogu, gan cilvēkresursu deficītu. Tāpat gadu gaitā ir apstiprinājies, ka darbnespējas lapu izsniegšana no ģimenes ārstu puses ir viegli iegūstama, bieži vien pat neiedziļinoties, kāds iemesls ir patiesībā pacienta darbnespējas lapas pieprasījumam."

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: "Pēc Latvijas uzņēmēju aplēsēm, katrs piektais darbnespējas lapas izmantotājs to iegūst nepamatoti. "A" slimības lapu pabalstiem valstī kopumā gada laikā tiek izmaksāti vairāk nekā 70 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā 40 miljoni eiro privātajā sektorā. Arī lauksaimnieki saskaras ar nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, lai gan vairāk problēmu ir ar pirmspensijas vecuma nodarbinātajiem, kuriem lielai daļai ir hroniskas kaites, tostarp arodslimības. Valstij būtu vairāk jākontrolē darbnespējas lapu izsniegšana. Pie bruto atalgojuma 1000 eiro nedēļu gara darbnespējas lapa izmaksā ap 355 eiro, turklāt alga jāmaksā arī slimā darbinieka aizvietotājam, tas būtiski sadārdzina šo uzņēmumu pakalpojumu vai produktu pašizmaksu. Mums jāskatās uz Baltijas reģionu kā vienotu tirgu, tostarp arī konkurences apstākļiem ir jābūt līdzīgiem. Darbinieki slimo visās valstīs, bet nosacījumi darbnespējas lapām diemžēl nav vienādi."

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs turpina: "Ir svarīgi apzināties, ka mūsu uzņēmēji ir galvenais balsts Latvijas tautsaimniecībai. Valdībai ir jādara viss, lai uzņēmējiem finanšu slogs būtu pēc iespējas mazāks, un tie spētu daudz efektīvāk izmantot savus finanšu resursus, investējot attīstībā. Pašlaik Latvijā ir visilgāk apmaksātais darba nespējas laiks, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tas ir jāmaina, lai mēs vismaz kompensētu nodokļu palielinājumu, kas notika, apstiprinot 2021.gada valsts budžetu, un nezaudētu konkurētspēju starp tuvākajiem kaimiņiem."

Kā liecinot Igaunijas piemērs, darba devējam darba nespējas apmaksa ir jāveic, sākot tikai no 4. līdz 8.dienai. Pirmās trīs darba nespējas dienas gulstas uz paša darba ņēmēja pleciem, kuram sadarbībā ar savu ģimenes ārstu ir jānosaka diagnoze, kas ir par pamatu darbnespējas turpināšanai.

Lietuvā darba devējam darbnespējas apmaksa esot jāveic tikai no 1. līdz 2.dienai. Šis laika periods ir optimāls, lai darba ņēmējs izvērtētu savas spējas atgriezties darbā, kā arī darba devējam ir mazāks finansiālais slogs tā slimošanas laikā.