Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas, īpaši jauno un agresīvāko vīrusa celmu, izplatību, un ierobežotu no nebūtisko ceļojumu uz trešajām valstīm, atgriezušos fizisko personu iespējas izplatīt vīrusu, Ministru kabinets piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinājumu paredzēt šīm personām prasību par saviem līdzekļiem veikt testu un pašizolāciju pavadīt mājās vai tūristu mītnē, atkarībā no rezultāta.
Ministru kabinetu noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" šobrīd noteic, ka, ja persona pēdējo 14 dienu laikā uzturējusies kādā no valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, viņa nodrošina pašizolāciju dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā 10 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts. Vienlaikus attiecīgie noteikumi neparedz jebkādus drošības pasākumus no trešajām valstīm nebūtiskajiem ieceļotājiem. Tādēļ bija nepieciešams regulējums, kas attiecas uz trešo valstu nebūtiskiem ceļojumiem un pašizolāciju attiecīgajos gadījumos.
Piektdienas sēdē Ekonomikas ministrija prezentēja 2. scenārijus. Pirmajā paredzēts, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējs sniedz datus Valsts policijai un aizpilda ceļotāju covidpass.lv. Ielidojot, ceļotāji tiek nekavējoties nogādāti tūrisma mītnē un pavada 10 dienu pašizolāciju tajā. Šajā gadījumā persona pati sedz viesnīcas izmaksas un viesnīcai ir pienākums informēt Valsts policiju par personas nenakšņošanu tajā vai ilgstošu prombūtni.
Otrais scenārijs paredzēja vairākus variantus. Pēc ielidošanas, ceļotājs tuvākajā iespējamajā vietā par saviem līdzekļiem veic testu. Ja tas ir pozitīvs, cilvēks nekavējoties dodas uz tūristu mītni izolācijā, un persona sedz transportēšanas un viesnīcas izmaksas. Negatīva scenārija gadījumā ieceļotājam ir divas izvēles iespējas – doties uz savu dzīvesvietu un tur pavadīt pašizolācijas laiku, vai doties uz tūristu mītni, kur pavada šīs 10 dienas un pati sedz viesnīcas izdevumus. Viesnīcai abos gadījumos ir pienākums informēt Valsts policiju par personas nenakšņošanu tajā vai ilgstošu prombūtni.
Diskusijas ministru vidū izraisījās gan par papildu testu veikšanu, gan par čarterreisu nepieciešamību, gan par trešajās valstīs veikto testu rezultātu uzticamību.
Vairāki ministri uzsvēra, ka, ja tiktu pieņemts pirmais scenārijs, tad tā ieviešana būtu bezjēdzīga, jo neviens nelidotu caur Latviju.
"Ieviešot pirmo scenāriju, neviens nelidos. Tādu sistēmu varētu ieviest, ja tā būtu vienāda Lietuvā, Igaunijā un Polijā," uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča.
"Lai iegūtu kontroli pār kustību, mēs atļausim lidojumus no 3. valstīm, bet tikai tagad lemjam par kontroles mehānismiem. Taču jāatceras, ka šajā laikā neceļojam, šis nav tūrisma laiks, šis ir tikai jautājums tikai par to, kā vislabāk šo kustību kontrolēt," uzsvēra premjerministrs Krišjānis Kariņš, piekrītot, ka ja Baltijas valstīs būtu vienādas prasības, tad saruna veidotos citādi.
Līdzīgu uzskatu pauda finanšu ministrs Jānis Reirs, uzsverot, ka "pašlaik negribam, lai būtu čarteri, bet tāpat esam spiesti pieņemt lēmumus, jo nepieciešama kontrole".
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsvēra, ka, lai nodrošinātu prasību ievērošanu, visdrīzāk nāksies arī robežsardzei un Valsts policijai, lai tiktu galā ar tiem, kuri nevēlas veikt testu vai doties pašizolācijā.
Tāpat viņš atzina, ka problēma pastāv arī ar neorganizēto tūrismu, kad tūristi caur ES valstīm dodas uz citām valstīm. Šie grozījumi šo problēmu nerisina, un pat nav īsti skaidrs, kā to risināt, vienīgi apelējot pie šo personu godaprāta, sacīja Linkaits.
Tajā pašā laikā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atzina, ka palielinājies no trešajām valstīm ievesto gadījumu skaits, tostarp, no Tanzānijas, Ēģiptes, Turcijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Tāpat viņš sacīja, ka paanalizējot ievesto gadījumu skaitu, un atsevišķu valstu statistiku par kopējo saslimstības skaitu, rodas bažas, vai tie ir precīzi un vai testa rezultātiem līdz ar to var ticēt.
"Ņemot vērā šos datus, apzināmies, ka mums ir riski saistībā ar šo pārvietošanos, un diemžēl līdzšinējās sistēmas iespējams apiet un vīruss tiek ievests, līdz ar to var parādīties Dienvidāfrikas un citi paveidi," uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka atbalstītu 1. scenāriju.
"Mūsu galvenais uzdevums ir pasargāt cilvēkus, kas atrodas valstī, nevis tos, kuri ierodas no pavadītā ceļojuma, līdz ar to nebūtu netaisnīgi viņiem likt pavadīt pašizolāciju viesnīcā un uzdot segt testu un viesnīcu izdevumus par savu naudu, lai pašizolētos tās 10 dienas. Taču diemžēl mēs neesam sala, un šīs prasības var apiet, braucot uz kaimiņvalstīm, līdz ar to lai kontrole būtu iespējama, atbalstu B variantu. Ja ieviestu A variantu, tad mums būtu jāslēdz sauszemes robežas," sacīja Kariņš.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA sniegtā informācija liecina, ka šobrīd no Viļņas lidostas Lietuvā katru nedēļu tiek veikti seši čarterreisi uz Ēģipti un viens uz Tenerifi, savukārt no Tallinas lidostas Igaunijā katru nedēļu tiek veikti četri čarterreisi uz Ēģipti un viens uz Tenerifi, neskaitot regulāros reisus, kuros rezervācijas veic arī Latvijas valstspiederīgie (apmēram 500 personas nedēļas laikā).
Papildu, LIAA sniegtā informācija liecina ka šobrīd ir spēkā 30 sadarbības līgumi ar tūristu mītnēm Latvijā, tostarp, Rīgā – 15, Jūrmalā - 1, Vidzemē – 8, Kurzemē – 1, Zemgalē – 2, Latgalē – 3, ar kopējo kapacitāti 972 viesu numuriņi. EM vērš uzmanību, ka, nepieciešamības gadījumā, kapacitāti iespējams operatīvi palielināt, jo atsevišķas tūristu mītnes pārtraukušas sadarbības līgumus esošā zemā pieprasījuma dēļ.