Ekonomisti: ražotāji visdrīzāk turpinās audzēt eksporta apjomus  (34)

Jau ziņots, ka 2021. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,21 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 2,5% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 0,9%, bet importa vērtība - par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Preču importa samazinājumu janvārī gada griezumā būtiski ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu, minerālo produktu, tekstilizstrādājumu un transportlīdzekļu vērtības kritums, skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs. Savukārt pieauga elektroierīču un iekārtu, koksnes un tās izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības preču importa vērtība.

Pandēmija ir mainījusi mūsu patēriņa paradumus tā, ka liela daļa naudas, ko iepriekš iztērējām pakalpojumiem, tagad tiek tērēta preču iegādei, raksturo "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Mazinoties ierobežojumiem pieprasījums atdzīvosies ātrāk par piedāvājumu. Jau šobrīd daudzās valstīs rūpnieki saskaras jaudu nepietiekamību, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Jautājums, cik pašreizējā patēriņa struktūra būs noturīga mazinoties ierobežojumiem, ir ļoti aktuāls . Labvēlīgie apstākļi eksportā nāks līdzi ar palielinātu patēriņa cenu spiedienu. Centrālajām bankām būs ko palauzīt galvu.

"Globālais ražotāju noskaņojums ir pozitīvs, jauno pasūtījumu apjoms aug, un pasaules tirdzniecība ir pilnībā atguvusies no Covid-19 sākotnējā šoka pērnā gada pavasarī," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, uzsverot, ka patēriņa struktūras maiņa Covid-19 ierobežojumu rezultāta ir palielinājusi pieprasījumu pēc daudzām precēm, savukārt pērnā gada pārrāvumi globālajā ražošanas sistēmā un straujā pieprasījuma atjaunošanās gada otrajā pusē ir būtiski samazinājusi preču krājumu līmeni.

"Pasaules ekonomikas vilkme eksportam būs ļoti spēcīga," paredz arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš Laikā kopš iepriekšējā CSP ziņojuma par norisēm ārējā tirdzniecībā ir bijis daudz interesantu signālu par pasaules makro ainu, tā ir strauji uzlabojusies. Šis gads ir nācis ar ziņām par vērienīgiem ekonomikas stimuliem. Līderis ir ASV, kas turpina ekspansīvu monetāro politiku, kā arī tikko apstiprināja grandiozu papildu izdevumu paketi 1,9 triljonu dolāru vērtībā. Eirozonas valstis nav tik aktīvas, taču ECB 11. marta sēdē paziņoja par papildus pasākumiem ilgtermiņa procentu likmju samazināšanai.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas otro vilni un daudziem fiziskās distancēšanās pasākumiem, 2021. gads Latvijas preču eksportā ir sācies pozitīvi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, Latvijas preču eksports janvārī ir samazinājies par 0,9% salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri. Lai arī tas ir pirmais samazinājums Latvijas eksportā kopš pērnā gada augusta, ir jāņem vērā, ka šogad janvārī bija par divām darba dienām mazāk nekā pērn un, skatoties uz vienu darba dienu, eksporta apjoms ir audzis par 9%. Vienlaikus Latvijas ražotāju noskaņojums Covid-19 otrā viļņa laikā nav būtiski pasliktinājies un pieprasījums Latvijas ārējos tirgos ir spēcīgs. Ražojošās un eksportējošās nozares šogad noteikti būs vienas no straujāk augošajām nozarēm Latvijā.

Arī globālais ražotāju noskaņojums ir pozitīvs, jauno pasūtījumu apjoms aug, un pasaules tirdzniecība ir pilnībā atguvusies no Covid-19 sākotnējā šoka pērnā gada pavasarī. Patēriņa struktūras maiņa Covid-19 ierobežojumu rezultāta ir palielinājusi pieprasījumu pēc daudzām precēm, savukārt pērnā gada pārrāvumi globālajā ražošanas sistēmā un straujā pieprasījuma atjaunošanās gada otrajā pusē ir būtiski samazinājusi preču krājumu līmeni. Vienlaikus apjomīgie stimulēšanas pasākumi attīstītajās valstīs ir nodrošinājuši iedzīvotājiem ienākumus, un daudzviet iedzīvotājiem ir būtiski pieauguši uzkrājumi. Tas veido būtisku atliktā patēriņa potenciālu gan pakalpojumu, gan preču nozarēm, un tas būs eksportu veicinošs faktors arī Latvijā.

Latvijas eksporta dinamikā janvārī būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nav vērojamas. Salīdzinājumā ar 2020. gada janvārī visstraujāk ir audzis dzērienu (+15,7%), farmaceitisko produktu (+32,4%), koka izstrādājumu (+4,5%) un elektroiekārtu (+5,7%) eksports. Savukārt par 4 % samazinājās graudaugu eksports un par 23% kritās transportlīdzekļu eksports.

Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka spēcīgais pieprasījums ārējos tirgos vismaz tuvākā pusgada laikā nemazināsies un šobrīd tas veicina ne tikai ražošanas pieaugumu, bet arī dažādu resursu cenu kāpumu pasaules tirgos, piemēram, koka izstrādājumiem un graudiem. Pēc manā prognozēm Latvijas eksporta pieaugums šogad varētu būt robežās no 5 līdz 10%, taču ir kritiski svarīgi, cenošoties ierobežot Covid-19 izplatību, izvairīties no nepārdomātiem ierobežojumiem rūpniecībai, jo tas radītu riskus zaudēt tirgus daļas, ko pēc tam būs ļoti grūti atgūt.

Janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 2,5% mazāks nekā pirms gada, eksports samazinājās par 0,9%. Janvāra kritums varētu radīt zināmu satraukumu, taču pagaidām tas varētu būt īslaicīgs sabremzējums pandēmijas uzliesmojuma un sekojošo ierobežojumu pastiprināšanas dēļ. Latvijas galvenais tirgus - ES ir pandēmijas epicentrā, kas ir atstājis savu ietekmi. Parādās arī "Brexit" efekts, kas ir pārejošs. Tomēr neskatoties uz vājo gada sākumu, eksporta izredzes ir pat ļoti solīdas. Izteiktāks uzrāviens varētu sākt izpausties otrajā ceturksnī.

Pašreizējie apstākļi rada labvēlīgus apstākļus eksporta izaugsmei, gan parādījušies neskaitāmi jauni izaicinājumi. Situācija ASV norāda, ka pieprasījums pēc kokmateriāliem un cenas šaujas debesīs, kas veido ļoti labas Latvijas kokrūpniecības eksporta izaugsmei. Daudzi uzņēmumi pasaulē norāda uz to, cik grūti viņiem ir uzturēt savas piegādes ķēdes pandēmijas apstākļos. Āzijā trūkst konteineru, kā rezultātā transportēšanas jaudas ir nepietiekamas. Tas spiež daudzus meklēt tuvākus piegādātājus, kas paver jaunas iespējas mūsu ražotājiem, gan arī pārvadātājiem. Kopš pagājušā gada beigām kuģniecības pakalpojumu cenas no Ķīnas uz Eiropu ir trīskāršojušās. Gaisa kravu pārvadājumiem arī ir lielas problēmas, jo jaudas ir samazinātas pasažieru lidojumu krituma dēļ. Normālos apstākļos tas veido lielu daļu gaisa transportēšanas.

Pasaulē ir vērojams arī akūts pusvadītāju trūkums, kas daļēji izskaidrojams ar krasu elektronikas patēriņa pieaugumu. Pandēmija ir mainījusi mūsu patēriņa paradumus tā, ka liela daļa naudas, ko iepriekš iztērējām pakalpojumiem, tagad tiek tērēta preču iegādei. Mazinoties ierobežojumiem pieprasījums atdzīvosies ātrāk par piedāvājumu. Jau šobrīd daudzās valstīs rūpnieki saskaras jaudu nepietiekamību, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Jautājums, cik pašreizējā patēriņa struktūra būs noturīga mazinoties ierobežojumiem, ir ļoti aktuāls. Labvēlīgie apstākļi eksportā nāks līdzi ar palielinātu patēriņa cenu spiedienu. Centrālajām bankām būs ko palauzīt galvu.

Janvārī beidzās četrus mēnešus ilgušais eksporta kāpuma periods, taču ārkārtas situācijā eksporta kritums par 0,9 % gada griezumā nav slikts rezultāts. Nav pamata gaidīt ilgstošu eksporta samazināšanos, jo rūpniecība turpina attīstīties un signāli par tās nākotni ir labvēlīgi. Ir gaidāma preču eksporta kāpuma atjaunošanās turpmākajos mēnešos, jo īpaši stiprs tas gada griezumā būs 2. ceturksnī, kad salīdzinājuma bāze būs zema, atspoguļojot pandēmijas pirmā viļņa iespaidu. Ir arī ne tik laba ziņa – gan eksporta, gan importa summas šogad atspoguļos arī spēcīgu izejvielu cenu kāpumu, ne tikai Latvijas eksporta nozaru ienākumu pieaugumu.

Pasaules ekonomikas vilkme eksportam būs ļoti spēcīga. Laikā kopš iepriekšējā CSP ziņojuma par norisēm ārējā tirdzniecībā ir bijis daudz interesantu signālu par pasaules makro ainu, tā ir strauji uzlabojusies. Šis gads ir nācis ar ziņām par vērienīgiem ekonomikas stimuliem. Līderis ir ASV, kas turpina ekspansīvu monetāro politiku, kā arī tikko apstiprināja grandiozu papildu izdevumu paketi 1,9 triljonu dolāru vērtībā. Eirozonas valstis nav tik aktīvas, taču ECB 11. marta sēdē paziņoja par papildus pasākumiem ilgtermiņa procentu likmju samazināšanai.

Tikko savas prognozes publicēja Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Salīdzinājumā ar decembra aprēķiniem pasaules ekonomikas izaugsmes vērtējums uzlabots par procentpunktu, tas ir līdz 5,6 %, kas ir straujš kāpums. Vislielāko iespaidu radīja ASV prognožu uzlabojums par 3,3 procentpunktiem. Uz ASV Latvijas ražotāji tieši eksportē maz, bet fiskālā stimula radītais izaugsmes spurts būs spēcīga vilkme Rietumeiropai. Straujākais pieaugums starp pasaules lielajām ekonomikām šogad varētu būt Indijai: 12,6 %. Savukārt Eirozonas prognoze uzlabota par 0,3 %, sasniedzot 3,9 % atzīmi. OECD paredz, ka pasaules ekonomika pirmspandēmijas līmeni sasniegs šī gada vidū, bet Latvijā tas varētu notikt gada 2. pusē.

Kā šodien vēsta CSP, lielākā pozitīvā ietekme uz preču eksportu janvārī gada griezumā bija elektroprecēm (+13,2%). Tāpat ietekme bija arī koksnes izstrādājumiem (+4,5%), medikamentiem (+32,4%), kas ir galvenokārt vietējas izcelsmes produkti, kā arī dzērieniem (+15,7%) un minerālajam kurināmajam (+11,4%), kas ir galvenokārt reeksports. Savukārt lielākā negatīvā ietekme bija mašīnbūves produktiem un mēbelēm. Viens no eksporta nelielā krituma iemesliem janvārī ir patukšoti graudu apcirkņi. Pērnā gada rekordražas pārdošanas vilnis ir apsīcis, jāgaida nākamais rudens.

Lielu ietekmi uz ārējās tirdzniecības datiem šogad radīs cenu izmaiņas. Eksporta un importa summu svārstībām tāpēc būs tikai attāls sakars ar Latvijas ekonomikā notiekošo. Šobrīd ir fantastiski augsts koksnes produktu cenu līmenis. Par ASV zāģmateriālu tirgu var teikt, ka tas jūk prātā, cenu līmenis attiecībā pret pērnā aprīļa sākumu ir gandrīz četrkāršojies un ir 2,25 reizes virs pēdējo piecu gadu vidējā līmeņa. Šī iemesla dēļ tipiskas privātmājas izmaksas ir pieaugušas vairāk nekā par 20 000 dolāru, taču pieprasījums vienalga ir spēcīgs. Tas nenozīmē, ka visiem koksnes pārstrādātājiem būs zelta laiki, jo resursi ir dārgi, taču, tā kā to avots ir galvenokārt Latvijas meži, galu galā nauda paliks mūsu valstī. Citādi ir ar metālizstrādājumiem – eksporta skaitļi varbūt būs spoži, taču daudz naudas aizies importa apmaksai. Karsti velmētā tērauda cenas ir gandrīz trīskāršojušās attiecībā pret pērno augustu un gandrīz divkārt pārsniedz pēdējo piecu gadu vidējo līmeni. Kopējais S&P izejvielu cenu indekss ir augstākajā līmenī kopš 2014. gada decembra, izņemot dažas dienas 2018. gadā.

Milzīgie ekonomikas sildīšanā iepumpētās naudas apjomi jau meklē ceļu no banku kontiem uz reālo preču pasauli, jo uzkrāts jau ir ļoti daudz, bet pakalpojumu pieejamība joprojām ierobežota. Eksporta tirgos ir spēcīgs pieprasījums gan no gala patērētājiem, gan citiem rūpniecības uzņēmumiem. Kopējais PMI indekss signalizē par joprojām vāju kopējo aktivitāti eirozonā, taču rūpniecība ir spēcīga, februārī tās PMI indekss bija 57,9 punkti un tendence ir spēcīgi augšupejoša. ASV indekss ir virs 60 punktiem, kuru var uzskatīt par eiforijas zonu.

Preču eksportētājiem šis būs iespēju, taču arī lielu risku gads. Vēl vairākus mēnešus būs jāsargā darbinieki no vīrusiem. Mežonīgās cenu svārstības rada riskus rentabilitātei, jo gala produktu cenas var netikt līdzi izmaksu kāpumam. Restorānu īpašnieki droši vien vēlas, kaut viņiem būtu ražotāju problēmas, taču viegli nebūs nevienam.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 0,9%. Savukārt preču imports saruka par 4%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija nedaudz mazāks nekā pirms gada.

Pēc trīs mēnešu pieauguma, kad palielinājās lielākā daļa eksporta preču grupu vērtība, janvārī gada griezumā eksports samazinājās. Tomēr, arī janvārī atsevišķas preču grupas turpināja augt. Straujāk – farmācijas produkti, koksne un tās izstrādājumi, elektroierīces un iekārtas, dzērieni un minerālais kurināmais. Savukārt gada griezumā samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, eļļas augu sēklu, plastmasu un to izstrādājumu, mehānismu un ierīču, kā arī tabakas izstrādājumu eksports.

Janvārī gada griezumā, līdzīgi kā kopējais eksports, samazinājās preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 1%. Eksports uz ES valstīm straujāk pieauga uz Igauniju (elektroierīces un iekārtas, minerālie produkti), Dāniju (koksne), Lietuvu (elektroierīces un iekārtas, farmācijas produkti) un Poliju (kažokādu izstrādājumi), bet būtiski samazinājās uz Vāciju (eļļas augu sēklas, koksne) un Zviedriju (mēbeles, eļļas augu sēklas).

Vienlaikus eksports pieauga uz NVS valstīm – par 6,4%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (dzērieni, farmācijas produkti), bet samazinājās uz Uzbekistānu (optiskās ierīces) un Baltkrieviju (mehānismi un ierīces).

Janvārī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 4,4%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Nigēriju (graudaugi), Apvienoto Karalisti (koksne), Alžīriju un Maroku (uz abām – graudaugi), bet samazinājās uz Turciju, Šveici (uz abām – graudaugi) un Čīli (plastmasas būvizstrādājumi).

Preču importa samazinājumu janvārī gada griezumā būtiski ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu, minerālo produktu, tekstilizstrādājumu un transportlīdzekļu vērtības kritums. Savukārt pieauga elektroierīču un iekārtu, koksnes un tās izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības preču importa vērtība.

Visticamāk, ka arī turpmāk ražotāji spēs pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai situācijai, turpinot audzēt eksporta apjomus. Tomēr, eksporta attīstība 2021. gadā kopumā, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras jaunu Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu dēļ.