"Latvijā skaistumkopšanas pakalpojumu tēma tiek cilāta no novembra, tajā nodarbinātas daudzas personas, taču jau gadu mums nav bijusi iespēja strādāt ar pilnu slodzi. No 1. marta daļa pakalpojumu sniegšana atkal ir atļauta, taču aizvien ir aizliegti tie pakalpojumi, kurus sniedzam kā ārstniecības personas. Tajā pašā laikā speciālistiem ir jāturpina apmeklēt dažādi semināri un nedrīkst zaudēt iemaņas, lai saglabātu ārstniecības personas statusu," atzina Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
"Nedrīkst aizmirst, ka cilvēkiem aizvien ir dažādas ādas problēmas, kuras ielaižot, problēma no akūtas var pāriet hroniskā, un rezultātā var nākties tās ārstēt ar medikamentiem vai pat antibiotikām. Kosmetologs pamana dažādus nelabvēlīgus veidojumus, ādas stāvokļa izmaiņas un nosūtām pie dermatologiem, tā ir mūsu nozares sadarbība ar klientiem. Tāpat aizvien vairākās ārstniecības iestādēs tiek sniegti skaistumkopšanas pakalpojumi, kas liegti nozarei," uzsvēra Reinsone, piebilstot, ka skaistumkopšanas pakalpojumi ārstniecības iestādē tiek sniegti ar ārsta norīkojumu, kurš iepriekš uzstādījis diagnozi, taču tādā gadījumā šī situācija liek uzdot jautājumus arī par ārstu kompetenci. Turklāt, pēc viņas teiktā, ejot vispirms pie ārsta, kas uzraksta nosūtījumu, iesaistīti vairāk cilvēku nekā dodoties uzreiz pie skaistumkopšanas speciālista, līdz ar to pastāv lielāks inficēšanās risks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!