Darba tirgū valda ilgtermiņa tendences, kas jau sākās pirms pandēmijas, un krīze tikai tās paātrināja, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas diskusijā "Dzīve pēc Covid-19 pandēmijas ar Covid" uzsvēra sociālās politikas eksperte Ruta Zilvere.
"Ilgtermiņa tendence, kas ir izteikta un pastiprinās – cilvēkam sava darba mūža laikā daudz biežāk nekā iepriekšējām paaudzēm nāksies piedzīvot profesijas, darbavietas maiņu un ilgāku periodu ārpus darba. Robeža starp algotu darbu, darbu vispār un citiem ienākumu gūšanas veidiem kļūst aizvien plūstošāka un tā ir tendence, kas nākotnē aizvien izteiktāk attīstīsies. Ja agrāk bija skaidra robeža starp to, vai cilvēks ir nodarbināts vai nav, tad tagad dažos gadījumos šis jautājums kļūst nenoteiktāks," uzsver eksperte.
Pašreizējā pandēmijas periodā strādājošie zaudē darbu konkrētās profesijās, savukārt jaunas darbavietas attīstās citās profesijās, līdz ar to pieaug strukturālā bezdarba īpatsvars. Tā arī ir tendence, kas, pēc ekspertes teiktā, nākotnē turpināsies – zaudēs profesiju vieni nodarbošanās veidi, bet radīsies jauni, un, iespējams, diezgan tāli no iepriekšējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
