Ekspluatācijā pieņemta izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā. Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, kā arī veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, portālu "Delfi" informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Tāpat vizuāli sakopta vēl viena ēka, fasāde atguvusi savu vēsturisko krāsojumu un tagad tā skaisti iekļaujas Vecrīgas panorāmā, uzsver VNĪ.
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbi pabeigti, rūpīgi sekojot Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm par ēkas autentiskuma saglabāšanu. Atbilstoši plānotajam grafikam darbi sekmīgi noritējuši, turpinājušies arī pandēmijas apstākļos un pabeigti četrus mēnešus pirms noteiktā termiņa.
"Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai "Arsenāls" kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Par "Arsenāla" ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "RERE Meistari 1". Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM". Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts – Aldis Polis.
Plānots, ka 2021. gadā turpināsies darbi pie daudzu nozīmīgu kultūras iestāžu ēku rekonstrukcijas, renovācijas un būvniecības – būvdarbi tiks uzsākti arī Leļļu teātrī, Valmieras teātrī, Miera ielā 58, Rīgas Cirka ēkā, Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas mītnes ēkā Mārstaļu ielā. Būvdarbi jau uzsākti un turpinās Jaunā Rīgas teātra ēkā.
VNĪ jau šobrīd veic projektēšanas darbus būvdarbu 2. kārtai, kurus plānots pabeigt aptuveni mēneša laikā. Arī būvdarbu 2. kārtas ēkas iekštelpu projektēšanas darbiem VNĪ noslēgusi līgumu ar PS "AD SPATIUM". Kopumā projekta īstenošanai šobrīd jau rasti 1,9 miljoni eiro (84% – valsts dotācija, 14% – Kultūras ministrijas 2016. gadā piesaistītais valsts budžeta finansējums) izpētes, projektēšanas darbu veikšanai, autoruzraudzībai, būvprojekta izstrādei abām kārtām un 1. kārtas būvdarbiem.
Pēc provizoriskajām aplēsēm tālākai iekšdarbu veikšanai ēkā jeb būvdarbu 2. kārtai nepieciešami vismaz 13 miljoni eiro, kam sadarbībā ar Kultūras ministriju plānots rast finansējuma avotu.
"Ir iegūta atjaunota fasāde. Tas patiesi priecē. Šobrīd mani galvenokārt uztrauc tas, kā virzīsies "Arsenāla" tālākā rekonstrukcija otrās kārtas ietvaros, jo mūsu mērķis ir nonākt līdz atjaunotai un atbilstoši savai funkcijai darbotiesspējīgai izstāžu zālei. To gaida mākslinieki, to gaida sabiedrība. Ejot laukā no Covid-19 izraisītās pandēmijas krīzes, šim objektam paredzu dzīvotspējīgu nākotni kā lielākajai mākslas izstāžu zālei Rīgā," norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Izstāžu zāle „Arsenāls" izvietota 19. gadsimta 20. – 30. gados krievu vēlīnā klasicisma stilā celtajā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas 1980. gadu otrajā pusē pielāgots muzeja funkcijām. Tapis video stāsts par "Arsenāla" ēku Torņa ielā 1, Rīgā – ēkas pagātni, tagadni un nākotni – sajūtās dalās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja pārvaldes Ināra Bula un ēkas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes autore Daiga Lēvalde (SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa").
Līdz šim "Arsenālā" glabājās arī būtiska LNMM krājuma daļa, kas pārstāv laika periodu no 20. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. Tajā ietilpa vairāk nekā 28 000 vienību – gleznas, grafikas darbi, skulptūras un mākslas objekti. Notikusi "Arsenāla" krājuma pārvietošana uz VNĪ vadībā 2019. gada nogalē ekspluatācijā nodoto Muzeju krātuvi, kur mākslas darbi raduši pastāvīgu mājvietu.
Šobrīd "Arsenāls" ir tukšs un viss krājums ir muzeju krātuvē, Pulka ielā 8, Rīgā. Pēc otrās kārtas būvdarbiem plānots, ka "Arsenālā" notiks izstādes, bet krājums paliks Pulka ielā.
Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro, starp tiem atjaunotas fasādes ievērojamām ēkām – "Arsenālam", Farmācijas muzejam, Vēstures un kuģniecības muzejam, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Nacionālā arhīva ēkai Daugavpilī un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolai.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
