Šķēles un Šlesera ģimeņu aktīvus Rīgas ostā pārvaldošais uzņēmums cietis 24,6 miljonu zaudējumus  (168)

Uzņēmumam "MCH investīcijas" pieder 60% daļu vienā no līdz šim lielākajām Rīgas ostas kompānijām – SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO), kas pārvalda vairākus ostas termināļus un citus uzņēmumus.

Pēdējo divu gadu laikā kravu apgrozījums Rīgā strauji kritis – pērn par 27,6%. Vislielāko kritumu piedzīvojuši akmeņogļu pārvadājumi, kas bija arī viena no RTO piederošo kompāniju pamatdarbības jomām. Ja vēl 2018. gadā ogles veidoja gandrīz 40% no visām Rīgas ostā pārkrautajām kravām, tad pērn – tikai nedaudz virs 10%.

Pirms pieciem gadiem dibinātās AS "MCH investīcijas" vienīgā īpašniece ir SIA "Multi Capital Holdings", kas uz pusēm pastarpināti pieder Šlesera un Šķēles ģimeņu kontrolētām kompānijām - SIA "Regma Group" un SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem".

Kopš dibināšanas "MCH investīcijas" bija strādājušas tikai ar peļņu, tostarp 2019. gadā nopelnīti 16,6 miljoni eiro. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa jau bija sasniegusi 36,76 miljonus eiro, taču pērn ciesti 24,6 miljoni eiro lieli zaudējumi un nesadalītā peļņa attiecīgi saruka līdz 12,1 miljonam eiro. "MCH investīcijas" pamatkapitāls ir 10,235 miljoni eiro, attiecīgi uzņēmuma pašu kapitāls pērn samazinājās no 47 miljoniem eiro līdz 22,35 miljoniem eiro.

"MCH investīcijas" līdzdalības RTO kapitālā uzskaites vērtība ir 120 miljoni eiro. Ņemot vērā RTO 2020. gada finanšu rezultātus un nākotnes prognozes, "MCH investīcijas" ir izveidojusi 30 miljonu eiro uzkrājumu ieguldījuma RTO vērtības samazinājumam, teikts gada pārskatā. Attiecīgi ieguldījuma bilances vērtība ir 90 miljoni eiro.

Tomēr "MCH investīciju" gada pārskata revidenti ir snieguši atzinuma ar iebildi attiecībā uz ieguldījumu RTO.

""MCH investīciju" bilancē ir ietverts ieguldījums meitas sabiedrībā 90 miljonu eiro vērtībā, attiecībā uz kuru revīzijas ietvaros esam konstatējuši daļēja vērtības samazinājuma pazīmes," norāda revidenti.

Revidentu rīcībā nav informācijas, kas ļautu noteikt šī vērtības samazinājuma apmēru ar pietiekamu precizitāti, tādēļ tiek norādīts, ka, "ja tā būtu, par attiecīgo summu samazinātos minētā ieguldījuma vērtība, "MCH investīcijas" darbības 2020. gada rezultāti un pašu kapitāls 2020. gada 31. decembrī".

RTO reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,1 miljons eiro. Pa 30% RTO daļu katram pastarpināti caur "MCH investīcijām" pieder Šlesera un Šķēles ģimeņu kontrolētajiem uzņēmumiem, 20% daļu pastarpināts īpašnieks ir Ralfs Kļaviņš, 11,4% – Dace Dangena, 8,6% – Jānis Lācis.

RTO meitasuzņēmumi ir SIA "Skonto metāls" (100%), S A "Rīgas centrālais termināls" (100%), SIA "Riga Container Terminal" (100%), SIA "Juta termināls" (100%), SIA "Ogļu termināls" (100%), SIA "Rīgas beramkravu termināls" (100%), SIA "RTO elektrotīkli" (100%), SIA "RTO Management" (100%), SIA "RTO vagonu serviss" (100%) un SIA "RTO projekti" (100%).

RTO daļēji pieder arī tādi uzņēmumi kā SIA "Riga Fertilizer Terminal" (49%), SIA "Riga Coal Terminal (49,1%) un SIA "Kravu ekspedīcija" (80%).

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra saistībā ar iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzējusi deviņas personas – bijušo premjeru Šķēli, bijušo satiksmes ministru Šleseru, bijušo SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, bijušo Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Nilu Freivaldu, bijušo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētāju Lauri Dripi, "Lattelecom" tā laika komercdirektoru Jāni Ligeru, Biznesa daļas vadītāju Tomu Ābeli, Biznesa atbalsta daļas vadītāju Tomu Meisīti un bijušo uzņēmuma "Hannu Digital" vadītāju Gintaru Kavaci.

Šī ir tā dēvētā otrā digitālās televīzijas ieviešanas lieta. Apsūdzētajiem inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu, kurā uzvarēja "Lattelecom", iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital". Prokuratūra uzskata, ka "Hannu Digital" projektā iesaistīts mākslīgi. Šis uzņēmums bija kļuvis par pirmās digitālās televīzijas ieviešanas lietas laikā iepirktās tehnikas īpašnieku, kopā ar šo tehniku iegūstot arī saistības jeb parādu Šķēlem.

Prokurors Monvīds Zelčs, neatklājot apsūdzēto vārdus,iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, un zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Zināms, ka arests uzlikts arī atsevišķiem Šlesera un Šķēles nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām, tomēr starp tām nav "MCH investīciju" un tās pastarpināto māteskompāniju daļas, jo to īpašnieki ir abu bijušo politiķu ģimenes locekļi.

Šķēle paziņojis, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, turklāt 2008. gada notikumus par publiska konkursa norisi un digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā valsts apsūdzība, viņaprāt, interpretē subjektīvi.

Šķēle solījis visas ziņas, kas ir viņa rīcībā, sniegt izmeklēšanas iestādēm, un darīt visu, lai lietas izmeklēšana noritētu objektīvi un ātri. Plašākus komentārus Šķēle nesniedz.

Arī Šlesers apsūdzības noliedzis. Visus dokumentus par digitālās televīzijas ieviešanu esot kārtojuši profesionāļi, savukārt SM attiecīgi vērsusies valdībā. Laikā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu, Šlesers neesot piedalījies konkursa komisijās un pretendentu atlasēs.

"Kad lēmums bija sagatavots, tas virzīts uz Ministru kabinetu, un to valdība izskatīja. Tagad iznāk, ka Šlesers ir vienīgais vainīgs un neviens cits nav vainīgs," izteicās tagadējais uzņēmējs, kurš pēc apsūdzības uzrādīšanas arī paziņojis par plāniem atgriezties politikā.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.