Pēc ierobežojumu mīkstināšanas var 'izšaut' tirdzniecība  (72)

"Laikā, kad tirgoties nav atļauts, tirdzniecība nenotiek. Tik vienkārši var raksturot situāciju lielā daļā Latvijas veikalu. Tāpēc februāra mazumtirdzniecības dati joprojām rāda ievērojamu apgrozījuma kritumu gada griezumā, lai arī ir redzams uzlabojums kopš janvāra. Februārī kopējais apgrozījums veikalos pieauga par 4,4% pret janvāri, bet par 8,5% samazinājās attiecībā pret pērno februāri. Daudzus nepārtikas produktu plauktus norobežojošo lenšu pazušana no ikdienas preču veikaliem deva rezultātu, bet līdz normālai situācijai vēl tālu, turklāt šis attālums tuvākajā nākotnē vēl var īslaicīgi pieaugt," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā norāda, ka, ja martā noteikumi, kas regulē tirdzniecības nozares darbību, saglabājās tikpat stingri kā februārī, tad sagaidāms, ka aprīlī, uzreiz pēc Lieldienām, ierobežojumi varētu tikt daļēji mīkstināti, ļaujot darboties mazajiem veikaliem, kā arī āra tirdzniecībai. Tādējādi aprīlī sagaidāms mazumtirdzniecības pieaugums, ko veicinās ne tikai iepriekš minētās izmaiņas ierobežojumos, bet arī ļoti zemais mazumtirdzniecības apjomu līmenis pērnā gada aprīlī.

Arī "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne atgādina, ka sākas ievērojamu "bāzes efektu" laiks, jo pagājušā gada 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Tajā brīdī pirms gada ierobežojumu un iedzīvotāju piesardzības rezultātā strauji samazinājās kopējie tēriņi. Kāpums mazumtirdzniecības aktivitātē, visticamāk, būs vērojams aprīlī un maijā, jo uz slikta fona izcelties nav grūti.

"Pamatā situāciju turpina nospiest ieviestie ierobežojumi, kas aprīlī tiks nedaudz mīkstināti. Ņemot vērā nestabilo epidemioloģisko situāciju, būtiskāki atvieglojumi varētu sekot aprīļa beigās vai maijā, kad nozare strauji ieleks plusos, jo bremze, kas notur sektoru, tiks atlaista. Lai arī bezdarbs ir pieaudzis, tomēr aizturētais patēriņš un pulveris – noguldījumi darīs savu. Gada laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 1,11 miljardiem eiro, no kuriem liela daļa, ekonomikai atveroties, nonāks tur, kur tam pienāktos – patēriņā," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Tāpat, neskatoties uz ierobežojumiem, ekonomika nestāv uz vietas, un uzņēmēji turpina pielāgoties jaunajai situācijai gan paplašinot tirdzniecību internetā, gan radoši interpretējot un piemērojot tirdzniecībai noteiktos ierobežojumus. Mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liecina, ka tirdzniecības rādītāji martā turpina uzlaboties, un tas liek domāt, ka Latvijas ekonomikas jūtība attiecībā pret ierobežojumiem mazinās. Taču šis process nav vienmērīgs, un tirdzniecības nozares ietvaros nenoliedzami notiek liela tirgus daļu pārdale, kā arī atbalsta mehānismi komercplatību īpašniekiem un īrniekiem joprojām šķiet nepilnīgi," vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,5%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%. Nepārtikas preču apjoms, neieskaitot autodegvielu, kritās par 21,5 %, bet autodegvielas palielinājās par 5,2%. Būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (+20,5 %) un elektroierīču mazumtirdzniecībā (+20,0 %). Ievērojams apgrozījuma kritums bija apģērbu un apavu (-63,9 %), kultūras preču un atpūtas preču mazumtirdzniecībā (-37,0%), kā arī nespecializētajos veikalos (-35,7%).

Par februāra vājo veikumu jau signalizēja maksājumu karšu kritums, kas "SEB bankas" gadījumā norādīja uz līdzvērtīgu kritumu pērnā gada aprīlī (-9%). Tas apstiprinājās. Tomēr, ja pērn maijā kritums jau tika praktiski neitralizēts, tad šogad atkopšanās nedaudz ieilgs. Pamatā situāciju turpina nospiest ieviestie ierobežojumi, kas aprīlī tiks nedaudz mīkstināti. Ņemot vērā nestabilo epidemioloģisko situāciju, būtiskāki atvieglojumi varētu sekot aprīļa beigās vai maijā, kad nozare strauji ieleks plusos, jo bremze, kas notur sektoru, tiks atlaista. Lai arī bezdarbs ir pieaudzis, tomēr aizturētais patēriņš un pulveris – noguldījumi darīs savu. Gada laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 1,11 miljardiem eiro, no kuriem liela daļa, ekonomikai atveroties, nonāks tur, kur tam pienāktos – patēriņā. Ātro atgūšanās potenciālu apstiprina pērnā gada pieredze. Šobrīd, neskatoties un sarežģījumiem, ir laiks pievērsties e-kanālu un pakalpojumu nostiprināšanai, jo e-komercijas attīstība tuvāko gadu laikā vismaz trīskārt apsteigs tradicionālo. Tādēļ, lai arī gada sākums būs nozarei nelabvēlīgs, turpmākajos mēnešos tā atgūs nokavēto un gads noslēgsies ar pieaugumu. Pieauguma iespējas turpinās diktēt Covid-19. Jo labāk izdosies kontrolēt vīrusu, jo labāks veikum būs tirdzniecībai un ekonomikai kopumā. Pozitīvā scenārijā izaugsme var būt ap 5%; turpretim, ja nepieciešams uzturēt ierobežojumus ilgāk, pieaugums var būt krietni pieticīgāks – +1,5%.

Augsto Covid-19 inficēšanās rādītāju ietekmē visu šā gada pirmo ceturksni turpinājās stingri ierobežojumi vairākās jomās, tajā skaitā tirdzniecības nozarē. Tādējādi, cenšoties ierobežot slimības izplatību, 2021. gada februārī, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, kopējie mazumtirdzniecības apjomi saruka līdzīgā tempā kā janvārī – par 8,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tā rezultātā pirmajos divos šā gada mēnešos pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā ir samazinājušies par 9%. Savukārt martā tirdzniecības apjomu krituma tempam būtu jākļūst mērenākam, ņemot vērā pērnā gada marta zemāku bāzi, kad mazumtirdzniecības nozari un Latviju kopumā pirmo reizi skāra Covid-19 slimība.

Tāpat kā janvārī arī februārī straujāko tirdzniecības apjomu kritumu uzrādīja nepārtikas preču mazumtirdzniecība, atskaitot degvielu, jo šo preču tirdzniecību visvairāk skāra Covid-19 regulējošie ierobežojumi. Tādējādi pārdošanas apjomi ar nepārtikas precēm februārī gada griezumā saruka par 21,5% un divos mēnešos – par 22,5%.

Starp nepārtikas preču grupām pārdošanas apjomi visstraujāk saruka apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (-63,9% gada griezumā), kā arī būvmateriālu (metālizstrādājumu, krāsu un stiklu) mazumtirdzniecībā (-25,7%). Farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība februārī bija par 6,5% zemāka nekā pirms gada. Savukārt pārdošanas apjomu kāpumu uzrādīja mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība, kur reģistrēts 20% pieaugums.

Atšķirībā no iepriekšējā mēneša, kad pārtikas preču mazumtirdzniecībā tika reģistrēts pārdošanas samazinājums, februārī šī preču grupa uzrādīja mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu par 1,7%. Tas ir saistīts ar Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu, kad februāra pirmajā pusē pārtikas preču veikalos tika atļauts tirgot arī tajos esošās nepārtikas preces. Tomēr divos mēnešos pārtikas preču mazumtirdzniecībā joprojām tika reģistrēts neliels apjomu samazinājums – par 0,3%.

Auto degvielas mazumtirdzniecībā februārī turpinājās pārdošanas apjomu kāpums, lai gan pieauguma temps bija lēnāks nekā janvārī. Tas skaidrojams ar pakāpeniski augošajām degvielas cenām, tomēr jāatzīmē, ka tās joprojām bija par 4,7% zemākas nekā pirms gada. Tādējādi šā gada februārī salīdzinājumā ar pērnā gada februāri degvielas tirdzniecības apjomi palielinājās par 5,2%, kamēr divos mēnešos kopā degvielas tirdzniecība bija par 9,8% augstāka nekā pirms gada.

Saglabājoties stingriem ierobežojumiem tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu nozarē, arī februārī turpināja pieaugt iedzīvotāju uzkrājumi. Kā liecina Latvijas Bankas dati, februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, kopumā Latvijas komercbanku piesaistīto mājsaimniecību noguldījumu apjoms sasniedza 8,57 miljardus eiro, pieaugot gada laikā par 14,9%. Straujo noguldījumu apjoma pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju finansiālo līdzekļu atlikumu bankas kontā uz dienas beigām kāpums, kas gada laikā palielinājās par 27,9%, sasniedzot 7,42 miljardus eiro. Savukārt, pārējie noguldījumi, proti, noteikta termiņa mājsaimniecību noguldījumi un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu sarukuši attiecīgi par 28,5% un 32,3%. Tas norāda uz iedzīvotāju rīcībā esošo līdzekļu pieaugumu, kas tiks novirzīts patēriņam brīdī, kad, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, tiks būtiski mīkstināti ierobežojumi ne tikai tirdzniecības nozarē, bet arī pakalpojumu sniegšanā.

Ja martā noteikumi, kas regulē tirdzniecības nozares darbību, saglabājās tikpat stingri kā februārī, tad sagaidāms, ka aprīlī, uzreiz pēc Lieldienām, ierobežojumi varētu tikt daļēji mīkstināti, ļaujot darboties mazajiem veikaliem, kā arī āra tirdzniecībai. Tādējādi aprīlī sagaidāms mazumtirdzniecības pieaugums, ko veicinās ne tikai iepriekš minētās izmaiņas ierobežojumos, bet arī ļoti zemais mazumtirdzniecības apjomu līmenis pērnā gada aprīlī.

Pēc straujā tirdzniecības apjomu krituma janvārī, februārī mazumtirdzniecības rādītāji Latvijā ir uzlabojušies, lai arī nozares darbību joprojām ir ierobežota. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecības apgrozījums februārī salīdzinājumā ar janvāri pēc sezonāli koriģētiem datiem pieauga par 4,4%. Vienlaikus gada izteiksmē mazumtirdzniecībā turpinājās ievērojams kritums un salīdzinājumā ar 2020. gada februāri tirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmajās cenās samazinājās par 8,5%. Mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati gan liek domāt, ka tirdzniecības rādītāji Latvijā martā turpināja uzlaboties un nozare, iespējams, pat varētu atgriezties pie pozitīvas gada izaugsmes, jo pērn marta vidū sākās Covid-19 pandēmijas pirmais vilnis, kuram sekojošais tirdzniecības apjomu kritums.

Februārī tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar janvāri noteikti veicināja tirgojamo preču klāsta paplašināšana pārtikas veikalos. Tā rezultātā mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas veikalos palielinājās par 1,7% salīdzinājumā ar 2020. gada februāri. Papildus tam februārī par 5,2% pieaugu degvielas tirdzniecība, kā arī turpināja strauji augt elektropreču tirdzniecība un tirdzniecība internetā, kas februārī pieauga par attiecīgi 20% un 20,5%. Tikmēr vislielākais kritums februārī bija vērojams apģērbu un lietotu preču tirdzniecībā, kur apgrozījums saruka par attiecīgi 63,8% un 94,4%.

Lai arī tirdzniecības apjomi ir samazinājušies, Latvijas iedzīvotāju ienākumi turpina augt un bankās strauji palielinās mājsaimniecību noguldījumi. Janvārī mājsaimniecību noguldījumi Latvijā pieauga par 14% salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri. Tas ir tādēļ, ka ierobežojumu radītie zaudējami vismaz daļēji tiek kompensēti uz budžeta deficīta valsts parāda pieauguma rēķina, piemēram, ievērojami uzlabojot dīkstāves pabalstu un apgrozāmo līdzekļu regulējumu. Tādēļ tirdzniecībā šobrīd veidojas ievērojams potenciāls atliktam patēriņam, ko veicinās arī valdības lēmums izmaksāt vienreizējus atbalsta maksājums pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.

Tāpat, neskatoties uz ierobežojumiem, ekonomika nestāv uz vietas, un uzņēmēji turpina pielāgoties jaunajai situācijai gan paplašinot tirdzniecību internetā, gan radoši interpretējot un piemērojot tirdzniecībai noteiktos ierobežojumus. Mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liecina, ka tirdzniecības rādītāji martā turpina uzlaboties, un tas liek domāt, ka Latvijas ekonomikas jūtība attiecībā pret ierobežojumiem mazinās. Taču šis process nav vienmērīgs, un tirdzniecības nozares ietvaros nenoliedzami notiek liela tirgus daļu pārdale, kā arī atbalsta mehānismi komercplatību īpašniekiem un īrniekiem joprojām šķiet nepilnīgi. Protams, ierobežojumi tirdzniecības nozarei joprojām ir būtiski, un februārī tirdzniecībā kritums Latvijā, visticamāk, būs ievērojami lielāks nekā ES vidēji. Tāpat tirdzniecībā šobrīd būtiski atpaliekam arī no Lietuvas, kur februārī mazumtirdzniecības apgrozījums bija gan pērnā gada līmenī, lai arī Covid-19 saslimstība tur ir mazinājusies būtiski straujāk nekā Latvijā.

Pagājušā gada nogalē ieviestie ierobežojumi atspoguļojās ievērojamā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu kritumā janvārī, kas turpinājās arī gada otrajā mēnesī. Februārī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi samazinājās par 8,5%. Kaut arī gada griezumā novērojams kritums, februāra sākumā paplašinātais pārdošanā pieejamo preču klāsts vecināja pārdošanas apjomu pieaugumu mēneša griezumā. Salīdzinot ar janvāri, novērojama 4,4% izaugsme.

Pārtikas preču tirdzniecībā, pēc neliela krituma janvārī, februārī turpinājās pandēmijas laikam raksturīgais kāpums. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, apjomi šajā segmentā auguši par 1,7%. Farmaceitiskās un medicīniskās preces uzrādīja pandēmijai līdz šim neraksturīgu pagriezienu – pēc krituma janvārī, arī februārī novērojama pārdošanas apjomu samazināšanās (-6,5%). Citas pandēmijas laika tendences turpinās - mazumtirdzniecības pārdošanas apjomus joprojām balsta elektropreču kategorija, kas februārī piedzīvoja vislielāko kāpumu (+20%), degvielas pārdošanas apjomi turpina pieaugt, taču ar ievērojami zemāku izaugsmes tempu (+5,6%).

Lielākie kritumi novērojami apģērbu un apavu tirdzniecībā (-63,9%) – janvārī un februārī novērojama lielākā jebkad novērotā pārdošanas apjomu samazināšanās šajā kategorijā, akcentējot tirdzniecības ierobežojumu ietekmi. Pārdošanu klātienē atsākušās grāmatnīcas ir slāpējušas krituma tempu attiecīgajā apakš-kategorijā (-24,2%). Neskatoties uz to, kopējie kultūras un atpūtas preču pārdošanas apjomi pieredzēja ievērojamu kritumu (-37%), kam par iemeslu kalpo sporta preču un spēļu tirdzniecības apjomu samazināšanās (-41,2%).

Nedaudz mīkstinātie ierobežojumi atspoguļojas "Google" mobilitātes datos, kas norāda uz pakāpenisku apmeklētāju plūsmas atgriešanos tirdzniecības vietās. Sākoties pavasarim un uzlabojoties laikapstākļiem, sagaidāms pieaugums preču kategorijās, kas saistītas ar aktīvu laika pavadīšanu ārpus mājās.

Uzņēmumi un iedzīvotāji ir zināmā mērā pielāgojušies dzīvei ierobežojumu apstākļos. Pārdošanas apjomi martā uzlabosies, taču arī šomēnes, visticamāk, tiks novēroti mīnusi, salīdzinot ar pagājušo gadu. Pozitīvi, ka patērētāju noskaņojuma rādītājā gada sākumā manāms pieaugums, veicinot cerības uz gaišāku nākotni. Savukārt mazumtirgotāju noskaņojums attiecīgajā periodā bijis visai pesimistisks, kas mudina būt uzmanīgiem veicot pieņēmumus par nozares atkopšanās straujumu.

"Swedbank" karšu dati par marta pirmo pusi norāda uz kāpumu karšu norēķinos un bankomātos izņemtajā naudā, salīdzinot ar pagājušo gadu. Jāatgādina, ka sākas ievērojamu "bāzes efektu" laiks, jo pagājušā gada 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Tajā brīdī pirms gada ierobežojumu un iedzīvotāju piesardzības rezultātā strauji samazinājās kopējie tēriņi. Kāpums mazumtirdzniecības aktivitātē, visticamāk, būs vērojams aprīlī un maijā, jo uz slikta fona izcelties nav grūti.

Laikā, kad tirgoties nav atļauts, tirdzniecība nenotiek. Tik vienkārši var raksturot situāciju lielā daļā Latvijas veikalu. Tāpēc februāra mazumtirdzniecības dati joprojām rāda ievērojamu apgrozījuma kritumu gada griezumā, lai arī ir redzams uzlabojums kopš janvāra. Februārī kopējais apgrozījums veikalos pieauga par 4,4% pret janvāri, bet par 8,5% samazinājās attiecībā pret pērno februāri. Daudzus nepārtikas produktu plauktus norobežojošo lenšu pazušana no ikdienas preču veikaliem deva rezultātu, bet līdz normālai situācijai vēl tālu, turklāt šis attālums tuvākajā nākotnē vēl var īslaicīgi pieaugt.

Likumsakarīgi, ka pārtiku veikalos pārdod pat vairāk nekā pirms gada (+1,7%), jo kopējie ienākumi samazinājušies tikai nedaudz, un pārtikas veikalu apgrozījumu veicina sabiedriskās ēdināšanas slēgšana. Savukārt tirdzniecība nepārtikas veikalos, izņemot degvielas tirdzniecību, ir samazinājusies pat vairāk nekā par piekto daļu. Apģērbu un apavu pārdošana samazinājusies pat par 64%, šo veikalu apgrozījums sasniedzis zemāko punktu pandēmijas laikā, pirmo reizi nokrītot zem 10 miljoniem eiro, kamēr pirms tam labvēlīgos mēnešos varēja pārsniegt pat 40 miljonus eiro. Savukārt elektropreču tirdzniecības kāpums februārī bija tieši 20%, šai nozarei labi klājies visā pandēmijas laikā.

CSP dati rāda strauju kāpumu mēneša griezumā vairākās nozarēs. Ļoti strauji, par 4% pieauga arī galvenokārt pārtiku tirgojošo veikalu apgrozījums, bet var nojaust, ka runa ir galvenokārt par šajos veikalos tirgoto nepārtikas "minoritāti". Domājams, ka marta datos lielus uzlabojumus neieraudzīsim, jo darbības noteikumi nav daudz mainījušies. Uz uzlabojumu var cerēt aprīlī, kad pēc Lieldienu brīvdienām ierobežojumi, iespējams, varētu tikt atviegloti veikaliem, kuri atrodas ārpus tirdzniecības centriem. Taču situācija var vēl pasliktināties, ja tiešām notiek infektologu ilgi prognozētais "Lielbritānijas" koronavīrusa izraisītais saslimšanas pieaugums.

Nav vēl zināmi Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma dati par martu, bet eirozonā kopumā patērētāju noskaņojums gandrīz pakāpās līdz vēsturiski vidējam. Tas skan iedrošinoši, taču brīdī, kad saimniecisko darbību traucē ar likumu noteikti aizliegumi, augošs patērētāju optimisms vai varbūt sarūkošs pesimisms par valsts ekonomiku un savu finansiālo situāciju daudz nelīdzēs. Nav šaubu, ka ir pesimistisks noskaņojums mazumtirdzniecībā. Latvijas mazumtirdzniecības noskaņojums pēc pandēmijas pirmā viļņa šoka bija ticis gandrīz līdz vēsturiski vidējam, bet janvārī jau nonāca dziļas recesijas teritorijā un turpināja strauji pasliktināties februārī.

Nav šaubu, ka šis gads kopumā mazumtirdzniecībā būs kontrastains. 1. ceturksnis nozarei ir bijis ļoti nepatīkams. Valdības optimisms par nepārtikas veikalu spēju tirgoties, daudz neveicinot vīrusa izplatību, kā arī vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, ļauj cerēt uz situācijas uzlabošanos 2. ceturksnī. Taču, tā kā pērn pandēmijas pirmā viļņa šoks bija īslaicīgs, tad nevar cerētu uz tirdzniecības strauju kāpumu gada griezumā šajā vasarā. Valsts noteiktie ierobežojumi nozarei pirmajā vilnī bija otršķirīgi, tad visu izšķīra bailes, kas ātri pazuda. Uz izteiksmīgiem pieauguma skaitļiem nozare var cerēt tikai gada beigās. Līdz ar to gadā kopumā nozares kāpums būs remdens, varbūt 2-3% apmērā. Pandēmijas pārvarēšana gada skaitļos būs redzama tikai nākamgad.

Ietekme dažādās apakšnozarēs būs atšķirīga. Nav šaubu, ka iegūs apģērbu tirgotāji, šī ir kategorija, kuru daudzi pircēji nevēlas iegādāties attālināti. Turklāt ierobežojumu atcelšana un socializācija var mudināt cilvēkus vairāk rūpēties par savu izskatu. Droši vien būs negatīva ietekme uz tirdzniecību internetā, taču neviens nevar nojaust, kā tas atspoguļosies nozares datos, kuru atbilstība notikumiem reālajā dzīvē līdz šim bijusi ļoti aptuvena. Jau pati Centrālā statistikas pārvalde ir skaidrojusi, ka datus ietekmēja atsevišķu uzņēmumu pārreģistrācija uz citām valstīm, tas izskaidro, kāpēc pērn tirdzniecība internetā it kā samazinājās. Jāsecina, ka arī globālajos interneta tirdzniecības uzņēmumos pirkto preču īpatsvara pieaugums var būt palielinājis atšķirību starp Latvijas iedzīvotāju faktiski nopirkto preču apjomu un mazumtirdzniecības datiem. Statistiķi ziņo, ka februārī apgrozījums interneta veikalos bija vien 4% no nozares kopējā, kas rada izbrīnu, zinot, cik ļoti ir mainījušies iepirkšanās ieradumi.

Līdzās lielajam pandēmijas stāstam pāri tirdzniecības nozarei tikko pārslīdēja Suecas kanālā iesprūdušā konteinerkuģa "Ever Given" ēna. Šobrīd tas tiek atbrīvots, bet pietika ar dažām uz sēkļa pavadītām dienām, lai tas liktu runāt par iespējamu deficītu ļoti plašā preču kategoriju klāstā – naftas produkti, datori, mēbeles, pat pārtika. Šis notikums atgādina, cik ļoti nosacītas ir prognozes šobrīd un cik trausla ir pasaules ekonomika. Pasaules ekonomika ir tik ļoti atkarīga no šādiem "pudeles kakliem", ka ziņa par to, ka ir izdevies nedaudz iekustināt kuģi, samazināja naftas cenu par 2%. Pa Suecas kanālu notiek 12% pasaules tirdzniecības. Tā kā vidēji vienā konteinerā ir preces 40 000 dolāru vērtībā, "Ever Given" viens pats pārvadā apmēram miljardu. Taču sastrēgumā jau ir iesaistīti 450 kuģi. Pēc kanāla atbrīvošanas sastrēgumi var "pārcelties" uz Eiropas ostām, kas var netikt galā ar kravu pieplūdumu. Tāpēc šī notikuma sekas vēl varbūt jutīsim, tikai neviens nezina, cik lielā mērā tas būs cenu kāpums, cik "vienkārša" preču neesamība.