ZM: Latvija bioloģiski sertificētās platības ziņā ieņem sesto vietu Eiropā  (7)

"Izplatītie paziņojumi par bioloģiskās nozares attīstību Latvijā ir nekorekti," komentēja ZM pārstāvji.

Ministrijā skaidroja, ka, pateicoties ZM īstenotajai politikai un Eiropas Savienības (ES) atbalstam, jau patlaban Latvija bioloģiski sertificētās platības ziņā ieņem sesto vietu ES. Tāpat ZM informēja, ka bioloģiski sertificētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 2020. gada 1. janvārī aizņēma 290 000 hektāru jeb aptuveni 14% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības valstī, un kopš 2019. gada bioloģiski sertificētā platība ir palielinājusies par 2,2%, bet, salīdzinot ar 2014. gadu, tā palielinājusies par 30%.

"Bioloģiskie lauksaimnieki gan pašreiz saņem, gan arī turpmāk saņems ievērojamu atbalstu, lai varētu ne tikai paplašināt zemes platību, bet arī palielināt bioloģiski saražotās produkcijas apjomu," uzsvēra ministrijā. ZM pārstāvji norādīja, ka, piemēram, Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros par bioloģiskās lauksaimniecības metožu izmantošanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanā ir novirzīts 194,3 miljoni eiro finansējums un pārejas periodā 2021.-2022.gadam tiks novirzīti 70 miljoni eiro, kas kopumā veido 12,9% no Lauku attīstības programmas finansējuma (2014.-2022.gadam).

Tāpat arī investīciju pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" atbalsts tiek sniegts bioloģisko lauksaimnieku konkurētspējas veicināšanai, kur, atbilstoši projektu atlases kritērijiem, viena no prioritātēm ir bioloģiskā lauksaimniecība. Kopumā no investīciju atbalsta vismaz 20% jeb 68 miljoni eiro ir saņēmuši bioloģiskie lauksaimnieki, norādīja ZM.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) sacīja, ka bioloģiskie lauksaimnieki saņem 13% no Lauku attīstības programmas finansējuma, bet viņu atdeve joprojām nepārsniedz 6,5% no Latvijā saražotā pārtikas apjoma. Latvijas bioloģiskajai lauksaimniecībai jau gadiem ir bijis nodrošināts labs atbalsts ražošanas attīstībai, taču atdeve joprojām ir niecīga.

Viņš arī stāstīja, ka ZM sagaida, ka Latvijas bioloģiskie ražotāji turpmāk efektīvāk ieguldīs ES atbalsta līdzekļus un sāks kāpināt saražotās produkcijas apjomus, pēc kuriem sabiedrībā pieprasījums ir lielāks, nekā piedāvājums.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi, kā arī nodrošinātu bioloģisko produktu nokļūšanu tirgū, Latvijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir pieejams arī atbalsts no valsts subsīdijām produkcijas ražotājiem par dalību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā.

"Latvija atbalsta ES stratēģijas virzienu par bioloģiskās pārtikas tirgus izaugsmi, bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanas nepieciešamību un bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugumu," uzsvēra ministrijā, norādot, ka, strādājot pie nākamā plānošanas perioda atbalsta politikas, ZM mērķis ir panākt, ka līdz 2027. gadam Latvijā vismaz 20% lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Kā norādīja ZM pārstāvji, Latvija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) viedokli par nepieciešamību veicināt gan bioloģisko produktu piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Stabils un augošs pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem par atbilstošu cenu veicina bioloģiskās lauksaimniecības attīstību kopumā, piebilda ministrijā.

Pēc ZM rīcībā esošās informācijas, Latvijā 2020.gada sākumā bija vairāk nekā 4450 uzņēmumu, kas sertificēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. No tiem vairāk nekā 4200 ir lauksaimnieki un 250 bioloģiskās pārstrādes uzņēmumi, veikali un citi uzņēmumi.

ZM vienmēr ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs bioloģiskos lauksaimniekus un bioloģiskās produkcijas ražotājus. To pieprasa arī Latvijas iedzīvotāji, aizvien vairāk uzmanības pievēršot veselīgam dzīvesveidam, komentēja ministrijā.

Jau ziņots, ka LBLA ieskatā, politiskā griba par bioloģiskās nozares attīstību Latvijā ir ļoti vāja. LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka asociācija jau pirms ilgāka laika aicinājusi ZM izstrādāt arī nacionāla līmeņa rīcības plānu, taču pagaidām rīcība no ministrijas puses nav sekojusi.

"Šis nav zaļais radikālisms vai utopija, kā nereti izskan industriālo lauksaimnieku organizāciju komunikācijā, bet pastāvošo izaicinājumu priekšā reālākais virziens, kurā attīstīties pārtikas ražošanai arī Latvijā," sacīja Norkārklis, komentējot EK izziņoto Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai 2021.-2027.gadam.