Valsts fondēto pensiju plānu ienesīgums pēc būtiska samazinājuma gada sākumā 2020. gada beigās uzlabojās. Lai arī gada pirmajos trīs ceturkšņos vidējais valsts fondēto pensiju plānu ienesīgums saglabājās negatīvs (attiecīgi -9.4%, -3.8% un -2.1%), kopumā ienesīguma rādītāji 2020. gadā turpināja uzlaboties, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, un gadu noslēdza ar vidējo ienesīgumu 2.1%. Gada beigās konservatīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz 3.8%, sabalansētajiem plāniem – no -11.3% līdz 2.5%, savukārt aktīvajiem – no -16.9% līdz 8.5%.
Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums gada beigās bija pozitīvs, lai gan gada deviņos mēnešos tas saglabājās negatīvs. Aktīvu cenu negatīvā ietekme uz ieguldījumu plānos uzkrāto kapitālu mazinājās, iemaksu un ieguldījumu rezultātiem kompensējot aktīvu vērtības samazinājumu.
Ieguldījumu plānu ieguldījumu politika kopumā saglabājās nemainīga. Kopējā ieguldījumu plānu portfelī nedaudz pieauga ieguldījumu fondu īpatsvars, iepriekšējā gada beigās veidojot lielāko daļu jeb 61% no kopējā ieguldījumu portfeļa. Otrs lielākais īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī bija parāda vērtspapīriem (29%), un lielākā daļa no tiem bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri. Kredītiestādēs izvietoto līdzekļu apmērs veidoja 7% no kopējā ieguldījumu portfeļa.
Ieguldījumu īpatsvars Latvijā 2020. gada laikā ir samazinājies, savukārt ieguldījumi pārējos reģionos ir pieauguši. Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs 2020. gada beigās bija 658.3 milj. eiro jeb 12.9% no kopējiem ieguldījumiem. No visiem ārvalstu ieguldījumiem 96% bija izvietoti Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, t.sk. lielākā daļa Īrijā un Luksemburgā.
Ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājās – ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem decembra beigās bija 0.48% līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
