Martā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas  (1)

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -12,8. Salīdzinot ar februāri, šis rādītājs pieaudzis par 6,6 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo uzņēmuma darbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos Konfidences rādītājs palielinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies arī automobiļu pārdošanā, auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Taču visās minētajās nozarēs konfidence joprojām ir negatīva. Viszemākais rādītājs (-30,6) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet visoptimistiskākie ir pārtikas preču tirgotāji (-2,8).

54 % aptaujāto mazumtirgotāju martā atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar janvāri un februāri, nav būtiski mainījies. Mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (31 %) un nepietiekams pieprasījums (26 %). Taču martā, salīdzinot ar februāri, ir nedaudz pieaudzis to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 15 %.

Pakalpojumu sektora nozarēs noskaņojums ļoti dažāds

Pakalpojumu sektorā 2021. gada martā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -18,7. Salīdzinot ar februāri, šis rādītājs pieaudzis par 3,8 procentpunktiem. Īpaši zemi konfidences rādītāji joprojām ir ēdināšanā (-57,1 %), izmitināšanā (-43,9 %), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-42,2 %), bet gaisa transportā noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir uzlabojies. Pozitīvas konfidences vērtības martā bijušas apdrošināšanas nozarē (15,3 %), informācijas pakalpojumos (1,5 %) un datorprogrammēšanā (1,4 %). Savukārt pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē, salīdzinot ar februāri, konfidence, lai arī pozitīva, bet ir būtiski samazinājusies (16,4 %).

26 % pakalpojumu sektora respondentu martā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 36 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 34 % un15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs viszemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada martā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -21,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis tikai par 0,5 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos, bet negatīvāks bija būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Martā būvniecības nozari joprojām visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 48 % aptaujāto uzņēmēju. Covid-19 negatīvo ietekmi martā norādījuši 14 % respondentu. Martā nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (38 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), finansiālās grūtības (10 %) un darbaspēka trūkumu (9 %). Turpināja samazināties to būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai (13 % respondentu).

Apstrādes rūpniecībā visaugstākais konfidences rādītājs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs martā bija -5,6 (pieaugums par 1,8 procentpunktiem salīdzinājumā ar februāri), un to ietekmēja uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā tekstilizstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, dzērienu ražošana un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Savukārt samazinājums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, turpina uzlaboties uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar februāri, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35 % respondentu) un finansiālās grūtības (11 % uzņēmumu). Savukārt nedaudz pieaudzis apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kas norādījuši darbaspēka trūkumu un materiālu un iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 15 % un 14 % aptaujāto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi martā norādījuši 19 % respondentu. 26 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību martā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,7, kas ir par 2,2 punktiem vairāk nekā februārī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.