Konkurences padome norāda uz ierobežojumu netaisnīgumu attiecībā uz strādājošajiem skaistumkopšanā  (2)

Rezultātā KP norāda, ka atsevišķi, iespējams, vadošie un spēcīgākie tirgus dalībnieki (šajā gadījumā ārstniecības iestādes, kuras turpina sniegt iepriekšminētos pakalpojumus) iegūst divkāršu labumu – no vienas puses pakalpojumu sniegšana var tikt turpināta, izvairoties no konkurences ar pakalpojumu sniedzējiem (ārstniecības personām skaistumkopšanas salonos), un no otras puses, samazinoties konkurences spiedienam un pieaugot pieprasījumam, paveras iespējas paaugstināt pakalpojumu cenas. Rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā cietējs būs pakalpojuma saņēmējs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas.

Attiecībā uz epidemioloģisko prasību izpildi dažādās pakalpojumu sniegšanas vietās, KP pieļauj, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa pakalpojuma saņēmēju plūsmas sadalīšana vairākām pakalpojuma sniegšanas vietām mazinātu pakalpojuma saņēmēju koncentrēšanos ārstniecības iestādēs, kurās tāpat jau ir pastāvīga apmeklētāju, kas ierodas saņemt ārstniecības pakalpojumus, plūsma. Ierobežojot skaistumkopšanas salonu darbību, vienlaikus nemazinoties klientu nepieciešamībai saņemt attiecīgos pakalpojumus, veidojas situācija, ka klienti, lai saņemtu tiem nepieciešamos pakalpojumus, vēršas ārstniecības iestādēs, tādējādi palielinoties apmeklētāju koncentrācijai ārstniecības iestādēs, kaut gan tādu pašu tiem nepieciešamo pakalpojumu varētu saņemt skaistumkopšanas salonā.

Tāpat KP akcentē arī nepieciešamību ņemt vērā izvēlēto ierobežojumu ilgtermiņa ietekmi uz konkurenci, lai novērstu to, ka pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas būs būtiski samazinājies konkurences līmenis, daudziem maziem, specializētiem tirgus dalībniekiem nespējot vairs atsākt savu komercdarbību. Attiecīgi KP ieskatā, vērtējot ietekmi uz konkurenci, ierobežojumi, kas nostāda divus tirgus dalībniekus, kas spēj vienlīdz efektīvi izpildīt visas nepieciešamās epidemioloģiskās prasības, atšķirīgos apstākļos, vienam ļaujot turpināt saimniecisko darbību, bet otra darbību ilgstoši pilnībā aizliedzot vai būtiski ierobežojot, kā arī ņemot vērā, ka to sniegtie pakalpojumi ir pielīdzināmi (t.i., tos vienlaikus var pamatot gan kā medicīniskus pakalpojumus, gan kā skaistumkopšanas pakalpojumus), nav attaisnojami.

KP vērtējumā būtu nepieciešams pārvērtēt spēkā esošos ierobežojumus skaistumkopšanas nozarē, tādējādi novēršot negatīvos faktorus, kas var būt sekas šādiem ilgstošiem ierobežojumiem, piemēram, ēnu ekonomikas pieaugums nozarē, risks klientu veselībai, jo, lai nezaudētu ienākumus, pakalpojumi, iespējams, tiek sniegti nepiemērotos apstākļos (piemēram, pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietā), speciālistu zināšanu un profesionālo iemaņu zaudēšana, ilgstoši nepraktizējot, nespēja pēc ierobežojumu atcelšanas atsākt darbību, jo ir zaudēti klienti (kas tiem nepieciešamos pakalpojumus turpinās saņemt pie ārstniecības iestādēs strādājošiem speciālistiem) un pārtraukti telpu nomas līgumi.

"Konkurences padomes secinājums ir maza uzvara taisnīgumam, par kuru nozare cīnās jau no tā brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumu pērn novembrī. Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja epidemioloģiskās drošības pasākumi un prasības pakalpojumam ir vienādas un tos sniedz ārstnieciskās personas. Mēs sagaidām tūlītēju atbildīgā ministra Pavļuta un premjera rīcību, lai novērstu šo netaisnīgumu," norāda Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente Renāte Reinsone.

"Konkurences padome ir skaidri norādījusi, ka valdība savā ziņā ir diskriminējusi mazaizsargātāko nozares daļu. Savukārt negodīgi radījusi labvēlīgus apstākļus lielo medicīnas centru darbībai šajā nišā. Nav saprotams, kāpēc valdība ar saviem lēmumiem apzināti dzen vienu nozares daļu pelēkajā sektorā, kura pēdējos gadus bija mērķtiecīgi pašregulējusies, lai darbotos legāli, speciālistiem reģistrējoties Veselības inspekcijā. Šim absurdam ir grūti rast attaisnojumu – tā vienīgais skaidrojums, iespējams, ir šo medicīnas centru lobijs," atzīst Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidente Sabīne Ulberte.

Nozarē strādājošās ārstniecības personas - kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā - ir nostādītas nevienlīdzīgā situācijā, jo atšķirībā no frizieriem, manikīriem, pedikīriem un podologiem tie ir šobrīd pakļauti nabadzības riskam aizlieguma strādāt dēļ. Vienlaikus identiskus pasākumus sniedz medicīnas centri. Jāmin, ka 99% kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā ir sievietes, no kurām daļa ir vientuļās mātes.

Abas asociācijas norāda, ka šāds valdības lēmums piecu mēnešu laikā ir radījis speciālistēm būtiskus zaudējumus par neiegūtajiem ienākumiem un samaksām par telpu nomu. Tā ir augsti kvalificētu speciālistu dzīšanu nabadzībā.

Konkurences padome ir norādījusi, ka pastāv risks, ka līdzšinējie klienti neatgriezīsies pie kosmetologa, var pieaugt pakalpojuma izcenojumi, kā arī pieaugs klientu plūsma ārstniecības iestādēs un līdz ar to veidojas augstāks Covid-19 saslimstības risks.

Abas asociācijas jau iepriekš informēja, ka situācija nozarē ir kritiska un nepieciešami tūlītēji valdības lēmumi. Nozare slīgst ēnu ekonomikā un daudzas pakalpojuma sniedzējas nokļuvušas uz nabadzības sliekšņa un nespēj uzturēt ģimenes, vienlaikus jūtama valdības lēmumu nevienlīdzīgā attieksme pret skaistumkopšanas nozari un medicīnas centriem, kas šobrīd brīvi sniedz tos pašus pakalpojumus, kas ir aizliegti.