Konkurences padomes (KP) ieskatā pilnībā liedzot darboties skaistumkopšanas saloniem, vienlaikus pastāvot iespējai šādus pašus pakalpojumus (pamatojot tos ar medicīnisku indikāciju) saņemt ārstniecības iestādē, tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, lai gan abās pakalpojumu sniegšanas vietās (ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā) ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija (ārstniecības persona).
Rezultātā KP norāda, ka atsevišķi, iespējams, vadošie un spēcīgākie tirgus dalībnieki (šajā gadījumā ārstniecības iestādes, kuras turpina sniegt iepriekšminētos pakalpojumus) iegūst divkāršu labumu – no vienas puses pakalpojumu sniegšana var tikt turpināta, izvairoties no konkurences ar pakalpojumu sniedzējiem (ārstniecības personām skaistumkopšanas salonos), un no otras puses, samazinoties konkurences spiedienam un pieaugot pieprasījumam, paveras iespējas paaugstināt pakalpojumu cenas. Rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā cietējs būs pakalpojuma saņēmējs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas.
Attiecībā uz epidemioloģisko prasību izpildi dažādās pakalpojumu sniegšanas vietās, KP pieļauj, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa pakalpojuma saņēmēju plūsmas sadalīšana vairākām pakalpojuma sniegšanas vietām mazinātu pakalpojuma saņēmēju koncentrēšanos ārstniecības iestādēs, kurās tāpat jau ir pastāvīga apmeklētāju, kas ierodas saņemt ārstniecības pakalpojumus, plūsma. Ierobežojot skaistumkopšanas salonu darbību, vienlaikus nemazinoties klientu nepieciešamībai saņemt attiecīgos pakalpojumus, veidojas situācija, ka klienti, lai saņemtu tiem nepieciešamos pakalpojumus, vēršas ārstniecības iestādēs, tādējādi palielinoties apmeklētāju koncentrācijai ārstniecības iestādēs, kaut gan tādu pašu tiem nepieciešamo pakalpojumu varētu saņemt skaistumkopšanas salonā.