Sastopoties ar izaicinājumiem, rūpniecība turpinās lauzt ceļu uz jaunām virsotnēm. Pamazām, līdz ar vakcinācijas nostiprināšanos, ierobežojumi tiks mazināti un ļaus atgūties arī tām nozarēm, kas vēl atrodas mīnusos, vērtē ekonomisti. 2021. gada februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja ražošanas apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 0,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,8%, savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas apjoms samazinājās par 8%.
"Latvijas rūpniecības apakšnozaru rezultātu aina ir ļoti kontrastaina. Lielā mērā tas izriet no pandēmijas ietekmes atšķirīgajām izpausmēm laikā. Ir nozares, kurās ir spēcīgs pieaugums tāpēc, ka tās pirms gada pamatīgi nospieda bremzes, bet tad izrādījās, ka bažas bija pārspīlētas. Tā veidojās neapmierināts pieprasījums un tagad ir pamatīgi jāsarauj. Spilgts piemērs ir autorūpniecība, kas februārī auga par 6,8%. Februāris un gada sākums kopumā bija labs mašīnbūvei, bet vājš metālapstrādei (-7,1% februārī), iemesls varētu būt arvien saspringtāka situācija izejvielu iepirkumos, kas nozīmē ne tikai augstas cenas, bet arī piegāžu kavēšanos," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Finanšu ministrijā norāda, ka Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi nedaudz uzlabojies, taču ilgāka termiņa griezumā tas saglabājies apmēram pēdējā pusgada vidējā līmenī, joprojām atpaliekot no pirmspandēmijas rādītājiem. Jānorāda, ka martā rūpnieku vērtējums par sagaidāmajām cenām to ražotajai produkcijai nākamajos mēnešos bija augstākajā līmenī kopš 2018. gada pirmās puses. To noteica gaidāmais cenu pieaugums kokrūpniecības un metālapstrādes produkcijai, kas liecina par apgrozījuma pieaugumu un pozitīvām attīstības perspektīvām lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.