Ekonomisti: Latvijas ražotāji turpinās lauzt ceļu uz jaunām virsotnēm  (8)

"Latvijas rūpniecības apakšnozaru rezultātu aina ir ļoti kontrastaina. Lielā mērā tas izriet no pandēmijas ietekmes atšķirīgajām izpausmēm laikā. Ir nozares, kurās ir spēcīgs pieaugums tāpēc, ka tās pirms gada pamatīgi nospieda bremzes, bet tad izrādījās, ka bažas bija pārspīlētas. Tā veidojās neapmierināts pieprasījums un tagad ir pamatīgi jāsarauj. Spilgts piemērs ir autorūpniecība, kas februārī auga par 6,8%. Februāris un gada sākums kopumā bija labs mašīnbūvei, bet vājš metālapstrādei (-7,1% februārī), iemesls varētu būt arvien saspringtāka situācija izejvielu iepirkumos, kas nozīmē ne tikai augstas cenas, bet arī piegāžu kavēšanos," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā norāda, ka Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi nedaudz uzlabojies, taču ilgāka termiņa griezumā tas saglabājies apmēram pēdējā pusgada vidējā līmenī, joprojām atpaliekot no pirmspandēmijas rādītājiem. Jānorāda, ka martā rūpnieku vērtējums par sagaidāmajām cenām to ražotajai produkcijai nākamajos mēnešos bija augstākajā līmenī kopš 2018. gada pirmās puses. To noteica gaidāmais cenu pieaugums kokrūpniecības un metālapstrādes produkcijai, kas liecina par apgrozījuma pieaugumu un pozitīvām attīstības perspektīvām lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.

"Nedaudz grīļīgā gaitā apstrādes rūpniecība turpinās lauzt ceļu uz jaunām virsotnēm. Pamazām, līdz ar vakcinācijas nostiprināšanos, ekonomikas sāks vērties un ļaus atgūties arī tām nozarēm, kas vēl atrodas mīnusos. Apsteidzošie dati apliecina, ka eirozona martā atgriezās pie izaugsmes, ko veicināja rekordliels uzlabojums apstrādes rūpniecībā, jo globālais pieprasījums turpināja atjaunoties. Eirozonas kopējais PMI pieauga līdz 52,5 punktiem, kas ir pirmais pieaugums kopš septembra," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Šogad rūpniecība būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Pēc manām prognozēm, rūpniecības pieaugums Latvijā šogad varētu būt aptuveni 4-5%. Martā, aprīlī un maijā rūpniecības gada pieauguma cipari, protams, būs ļoti lieli, jo ražošanas apjomi tiks salīdzināti ar 2020. gada zemo bāzi, taču izaugsme turpināsies visa gada garumā. Šobrīd lielākās bažas rūpniecībā rada transporta izmaksu straujais pieaugums un izejvielu, kā arī dažādu detaļu pieejamība," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Februārī Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 1,5%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā par 0,8%. Datos joprojām var novērot Covid-19 ierobežojumu un piegāžu sarežģījumu ietekmi, kā dēļ veikums starp nozarēm ir ļoti nevienmērīgs. No viens puses, nozīmīgs kāpums vērojams farmācijas, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, ķīmijas produktu un apģērbu ražošanā. Tāpat izaugsmi noturēja pēc īpatsvara lielākā nozare – kokrūpniecība. Tikmēr kritums valdīja dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Izlaide samazinājās arī divās no trim lielākajās nozarēs – pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošanā.

Nedaudz grīļīgā gaitā apstrādes rūpniecība turpinās lauzt ceļu uz jaunām virsotnēm. Pamazām, līdz ar vakcinācijas nostiprināšanos, ekonomikas sāks vērties un ļaus atgūties arī tām nozarēm, kas vēl atrodas mīnusos. Apsteidzošie dati apliecina, ka eirozona martā atgriezās pie izaugsmes, ko veicināja rekordliels uzlabojums apstrādes rūpniecībā, jo globālais pieprasījums turpināja atjaunoties. Eirozonas kopējais PMI pieauga līdz 52,5 punktiem, kas ir pirmais pieaugums kopš septembra. Pakalpojumu sektoru turpina nospiest ierobežojumi, lai gan pat šeit kritums ir vājākais kopš pagājušā gada augusta. Uzlabojas arī nodarbinātība, jo uzņēmumi palielina jaudu atbilstoši pasūtījumu un optimisma pieaugumam. Šajā kontekstā gan jāatzīmē, ka atjaunošanās nes līdzi izmaksu kāpumu, kas martā sasniedza augstāko līmeni 10 gados. Arī Latvijas apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs martā uzlabojās līdz -5,6 punktiem, ko ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes par uzņēmumu darbību.

Jāpiezīmē, ka jauni ierobežojumi var aizkavēt ekonomikas atveseļošanos. Tomēr pēdējo divu mēnešu laikā pozitīvs pārsteigums ir tas, ka labā noskaņojumā ir ne tikai Vācijas, bet arī Francijas, Itālijas un Spānijas rūpniecība. Un, lai arī situācija uzlabojas, redzam arī ilgākus piegādes laikus un cenu kāpumu. Parasti pēdējie faktori ir saistīti ar stabilu ekonomiku, taču ir vairākas pazīmes, ka to tagad var saistīt ar sastāvdaļu trūkumu un citiem piegādes traucējumiem, ko izraisa straujās pieprasījuma svārstības un citas ekonomikas problēmas. Tādēļ, lai arī skats ir optimistisks, rūpniecības pieaugums var palēnināties vairāku iemeslu dēļ, jo pandēmijas veidotais kritums lielā mērā diez vai drīz tiks kompensēts un vājās vietas var ierobežot izaugsmi nākotnē. Globālo piegāžu sistēmas izaicinājumi paver jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem, kas būs pietiekami, lai saglabātu izaugsmi. Tomēr, ar atbilstošu atbalstu, Latvija var paņemt vairāk un nodrošināt nozares lielāku ieguldījumu izaugsmē. Pārliecinošāka izaugsme sagaidāma otrā ceturkšņa beigās.

Šā gada februārī Latvijas rūpniecībā turpinājās izaugsme, tomēr pieauguma temps bija vājāks nekā pērnā gada nogalē un šā gada janvārī. Kā liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2021. gada februārī salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada ražošanas apjomi rūpniecībā pieauga par 1,5%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rūpniecības izlaide palielinājusies par 0,6%. Divos mēnešos kopā rūpniecībā reģistrēts apjomu pieaugums par 2,2%.

Izaugsmi rūpniecībā februārī noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes kāpums (+8,8% gada griezumā), savukārt apstrādes rūpniecības pieaugums par 0,8% nodrošināja divreiz mazāku pozitīvo devumu kopējā nozares izaugsmē. Tikmēr ieguves rūpniecībā februārī tika reģistrēts izlaides kritums par 8%, kas bija pirmais apjomu samazinājums nozarē kopš pērnā gada aprīļa.

Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izaugsme turpinājās kokrūpniecībā, kur februārī gada griezumā reģistrēts apjomu pieaugums par 4,1%. Arī mašīnbūvi veidojošās apakšnozares uzrādījušas apjomu kāpumu - iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi gada laikā palielinājušies par 7,0%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 6,8%, un elektrisko iekārtu izlaide bijusi par 2,0% augstāka nekā pirms gada. Šīs industrijas uzņēmumus tuvākajā nākotnē ietekmēs virzība uz zaļo ekonomiku, kas var būt arī iespēju laiks jaunu tirgu apgūšanai un produkcijas segmentu aizpildīšanai. Piemēram, strauji palielinoties pieprasījumam pēc elektroauto un to detaļām, ko nosaka nulles emisiju mērķa sasniegšana transporta nozarē, vieglmetāla disku ražotājs SMW, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem sarežģījumiem, plāno paplašināt ražošanu un turpina ražošanas procesu.

Atsevišķu apstrādes rūpniecības apakšnozaru sniegumu Covid-19 ir ietekmējis pozitīvi, piemēram, ķīmiskā rūpniecība uzrādījusi apjomu pieaugumu kopš 2020. gada aprīļa, savukārt šā gada februārī apakšnozarē reģistrēta izaugsme 8,1% apjomā. Arī farmācijas produktu ražošana, par kuras izlaides pārmaiņām konfidencionalitātes nolūkos CSP nesniedz datus, pēdējā gada laikā visdrīzāk piedzīvojusi izaugsmi, par ko liecina medijos sniegtā informācija par lielāko apakšnozares uzņēmumu finanšu rezultātiem 2020. gadā.

Tajā pašā laikā jau vairākus mēnešus izlaides sarukums ir vērojams gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kur februārī izlaide bijusi par 7,1% zemāka nekā pirms gada. Īpaši strauju kritumu uzrādīja dzērienu ražošana, kur februārī reģistrēts apjomu sarukums par 37,9% augstās pērnā gada februāra bāzes dēļ. Savukārt pārtikas produktu ražošanas apjomi bija par 4,3% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Tikmēr atsevišķi vadošie pārtikas produktu ražotāji vēsta par plānotajām investīcijām un ražošanas modernizāciju - uzņēmums "Fazer Latvija" plāno ieguldīt līdzekļus jaunas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē kopš 2015. gada un uzņēmums "Orkla Latvija" šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi nedaudz uzlabojies, taču ilgāka termiņa griezumā tas saglabājies apmēram pēdējā pusgada vidējā līmenī, joprojām atpaliekot no pirmspandēmijas rādītājiem. Jānorāda, ka martā rūpnieku vērtējums par sagaidāmajām cenām to ražotajai produkcijai nākamajos mēnešos bija augstākajā līmenī kopš 2018. gada pirmās puses. To noteica gaidāmais cenu pieaugums kokrūpniecības un metālapstrādes produkcijai, kas liecina par apgrozījuma pieaugumu un pozitīvām attīstības perspektīvām lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.

Eiropas Savienības (ES) kopējais ekonomiskā sentimenta indekss (ESI) martā bija pēdējo divpadsmit mēnešu augstākajā līmenī, tādējādi atgūstoties no Covid-19 krīzes izraisītā krituma. Tas liecina par ES ekonomikas atveseļošanos un ārējā pieprasījuma noturību, kas ir pozitīvs signāls Latvijas ražotājiem. Tādējādi apstrādes rūpniecības prognozes šim gadam ir pozitīvas, ņemot vērā arī salīdzinoši veiksmīgi aizvadīto pērno gadu, kad pasaules, tajā skaitā ES, ekonomika bija daudz ievainojamāka un attīstība bija ļoti neparedzama.

Rūpniecība Latvijā šobrīd ir viena no nozarēm, kas vislabāk ir spējusi pārvarēt Covid-19 pandēmijas otro vilni un spēcīgs globālais pieprasījums liek domāt, ka šogad tā varētu būt viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī salīdzinājumā ar pērnā gada februāri ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā pieauga par 1,5%, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 0,8%. Turpmākajos mēnešos pieaugums kļūs straujāks, kas saistīts gan ar spēcīgu globālo pieprasījumu pēc dažādām rūpniecības precēm, gan zemo izlaides apjomu pērnā gada pavasarī, Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā.

Februārī daudzās nozarēs ražošanas apjomi pārsniedza pirms Covid-19 līmeni, taču atsevišķās nozarēs joprojām ir jūtama Covid-19 krīzes ietekme un ražošanas apjomi atpaliek no iepriekšējā līmeņa. Februārī salīdzinājumā ar 2020. gada februāri apģērbu ražošana Latvijā augusi par 19,5%, iekārtu ražošana par 7%, ķīmisko produktu un auto detaļu par attiecīgi 8,1%, un 6,8%, un koka izstrādājumu ražošana par 4,1%. Savukārt samazinājusies tekstilizstrādājumu, nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošana par attiecīgi 11,2 %, 5,3% un 7,1%.

Manuprāt, šobrīd ir ļoti labi priekšnosacījumi Latvijas rūpniecības tālākai izaugsmei vismaz šī gada pirmajā pusē. Globālais pieprasījums pēc rūpniecības precēm ir ļoti spēcīgs un daudzās nozarēs krājumu līmenis ir būtiski sarucis. Pasaules tirdzniecība ir pilnībā atguvusies no Covid-19 pandēmijas satricinājumiem pērnā gada sākumā, un šī gada martā ražotāju noskaņojums Eiropā un citviet ir sasniedzis rekordlielus augstumus. Arī Latvijā martā ražotāju noskaņojums turpināja uzlaboties, un par ražošanas apjomu kāpumu Latvijā liecina arī elektroenerģijas patēriņa pieaugums.

Tas liek domāt, ka šogad rūpniecība būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Pēc manām prognozēm, rūpniecības pieaugums Latvijā šogad varētu būt aptuveni 4-5%. Martā, aprīlī un maijā rūpniecības gada pieauguma cipari, protams, būs ļoti lieli, jo ražošanas apjomi tiks salīdzināti ar 2020. gada zemo bāzi, taču izaugsme turpināsies visa gada garumā. Šobrīd lielākās bažas rūpniecībā rada transporta izmaksu straujais pieaugums un izejvielu, kā arī dažādu detaļu pieejamība. Piemēram, procesoru deficīts pasaulē pēdējos mēnešos ir licis autoražotājiem īslaicīgi apturēt ražošanu dažādās pasaules valstīs. Tas ietekmē piegādātājus arī citās nozarēs un valstīs. Vienlaikus nav skaidrs arī, cik noturīgs būs pašreizējais pieprasījums pēc rūpniecības precēm. Ierobežojumi pakalpojumu nozaru darbībai ir mainījusi patēriņa struktūru par labu precēm, taču, Covid-19 saslimstībai mazinoties, patēriņa struktūra, visticamāk, normalizēsies. Arī fiskālie stimulēšanas pasākumi nevar tikt ilgstoši turpināti esošajos līmeņos. Tādēļ gada otrajā pusē un 2022. gadā globālais pieprasījums pēc precēm varētu kļūt mērenāks, savukārt ekonomikas izaugsmi vairāk virzīs pakalpojumu nozaru atkopšanās.

Latvijas rūpniecība šobrīd ir kā labas kamanas, kuras velk spēcīgi zirgi, taču šīs kamanas tiek vilktas pa smiltīm. Citiem vārdiem, pieprasījums ir ļoti spēcīgs, bet ražošanu apgrūtina ievērojamie darba vides riski un ar prātu neaptveramais juceklis izejvielu, komponentu iepirkumos. Līdz ar to rūpniecības izaugsmes ātrums šogad nebūs izcils, kaut šī nozare gandrīz noteikti augs straujāk nekā ekonomika kopumā. Provizoriski vērtējot, apstrādes rūpniecības pieaugums šogad varētu būt ap 4%.

Februārī apstrādes rūpniecība gada griezumā auga tikai par 0,8%, bet salīdzinājumā ar janvāri – par 0,2%. Priekšā ir trīs mēneši, kad gada pieauguma skaitļi izskatīsies skaisti, jo pērn šajā laikā bija krīze. Taču šis gads kopumā rūpniecībai nebūs viegls, kaut pieprasījuma apstākļi ir labvēlīgi. Eirozonas rūpniecības uzņēmumu noskaņojumu mērošais PMI indekss martā bija 62,5, bet jebkurš rādījums virs 60 ir uzskatāms par izcilu. Ļoti straujā tempā aug ražošana un jaunie pasūtījumi. Vācijā un Nīderlandē PMI indekss sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, bet Francijā un Itālijā tas ir augstākajā pīķī pēdējo 20 gadu laikā.

Latvijas rūpniecības apakšnozaru rezultātu aina ir ļoti kontrastaina. Lielā mērā tas izriet no pandēmijas ietekmes atšķirīgajām izpausmēm laikā. Ir nozares, kurās ir spēcīgs pieaugums tāpēc, ka tās pirms gada pamatīgi nospieda bremzes, bet tad izrādījās, ka bažas bija pārspīlētas. Tā veidojās neapmierināts pieprasījums un tagad ir pamatīgi jāsarauj. Spilgts piemērs ir autorūpniecība, kas februārī auga par 6,8%. Februāris un gada sākums kopumā bija labs mašīnbūvei, bet vājš metālapstrādei (-7,1% februārī), iemesls varētu būt arvien saspringtāka situācija izejvielu iepirkumos, kas nozīmē ne tikai augstas cenas, bet arī piegāžu kavēšanos.

Poligrāfijā ražošana aug strauji (+6,2%). Daļai uzņēmumu pandēmija ir grūts laiks, jo samazinājušies reklāmas apjomi, bet nozares pieaugumu pērn nodrošināja "Livonia Print", kas kāpināja jaudas. Uzņēmums savā mājaslapā ziņo par jaunu iekārtu iedarbināšanu arī februārī, tā kā varam cerēt uz labu nozares rezultātu arī šogad.

Ļoti strauji aug apģērbu ražošana (+19,5%), kas ir pērn reģistrētā izlaides krituma spoguļattēls. Turpretim par 37,5% kritusies dzērienu ražošana, CSP min piegādes problēmas pandēmijas dēļ, arī tūrisma krīze nozarei noteikti nav nākusi par labu. Pārsteidzoši liels ražošanas kritums ir pārtikas pārstrādē – februārī ražošana gada griezumā kritās par 4,3%, kas turklāt ir daudz labāk, nekā pieredzējām janvārī. Šai nozarei nav jāuztraucas par pieprasījuma kritumu, taču tajā ir īpaši lieli ražošanas organizācijas riski, jo daļā sektoru darbinieku blīvums ražošanas telpās ir diezgan liels. Iespējams, ka šos un citus mīnusus nozaru datu ailītēs ir veicinājuši infekcijas uzliesmojumi, par kuriem uzņēmumi parasti runā nelabprāt, bet tādi notiek.

Liela ietekme uz rūpniecības kopējo rezultātu arī šogad būs kokapstrādei, kas pērn lielā mērā glāba visu apstrādes rūpniecību. Globālajai krīzei bija pārsteidzoši labvēlīga ietekme uz koksnes produktu pieprasījumu. Par iespēju pārdot nebūs jāuztraucas arī šogad, bet šajā nozarē īpaši liels izaicinājums būs iespēja saražot. Valsts mežos nopērkamais koksnes apjoms būs mazāks nekā pērn, ko sākot no 2. ceturkšņa jutīs pārstrādātāji. Lai arī ir cerības to kompensēt ar iepirkumiem no privāto mežu īpašniekiem un importu, tomēr zāģētavu izlaide reālā izteiksmē šogad gandrīz noteikti samazināsies. Turklāt arī izejvielu importā ir riski, piemēram, ir bažas, ka Krievija varētu ierobežot neēvelētu un nežāvētu zāģmateriālu eksportu. Mūsu kokrūpniecība no citām valstīm importē ne tikai apaļkokus, bet arī šādus lētus starpproduktus, kurus pēc tam pārvērš augstākas pievienotās vērtības izstrādājumos. Taču finansiālā ziņā zāģētavām šis var būt labs gads, jo pārdošanas cenas ir ļoti augstas. Savukārt lietkoksnes tālākas pārstrādes uzņēmumi, kuriem nav ilglaicīgu iepirkšanas līgumu, var nonākt pamatīgās cenu spīlēs, jo to klienti nevēlēsies izmaksu kāpumu kompensēt.

Stāsts par kokapstrādes spraigo un spriego dzīvi ir ilustrācija grūtībām, ar kurām saskaras arī citas nozares. Koronavīruss pasaules ekonomikas okeānā sacēlis pamatīgus viļņus, kas turpinās šūpoties vēl ilgi, savā starpā sadursies, plīsīs no sava svara un kārtīgi apšļāks visus pa okeānu kuģojošos. Būs grūti saprast, kas notiek, jo tas, kas notiek dziļajās ieplakās starp viļņiem, nav labi redzams. Šis būs interesants, taču arī bažu pilns gads.