2018. gadā izdoti 196 rīkojumi un iesaldēti 101,48 miljoni eiro, 2019. gadā izdoti 362 rīkojumi un iesaldēti 345,98 miljoni eiro, bet pērn izdoti 440 rīkojumi un iesaldēts 429,41 miljons eiro.
Pagājušajā gadā dienests saņēmis 4833 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no kuriem lielākā daļa ir no bankām. No šiem ziņojumiem 4313 novirzīti padziļinātai izpētei.
Padziļinātās izpētes rezultātā pērn sagatavoti 235 FID kā kompetentās iestādes atzinumi tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī 234 riska informācijas ziņojumi tiesībaizsardzības iestādēm.
Tāpat pērn 153 ziņojumi sagatavoti ar papildu informāciju tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī 119 spontānie ziņojumi ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem un 645 atbildes ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem.
Lai arī minētie rādītāji raksturo dienesta darbu, Znotiņa komisijā norādīja, ka kopš 2018. gada dienests ir attīstījis stratēģiskās analīzes virzienu un veicis vairākus svarīgus pētījumus par dažādām tēmām.
Znotiņa uzsvēra, ka efektīvu finanšu noziegumu izmeklēšanu un izlūkošanu var nākotnē balstīt uz sadarbības pilnveidošanu un veicināšanu. Tāpēc FID organizē vai ir iesaistīts dažādu jomu ekspertu sanāksmēs par dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem.
Runājot par prioritātēm, Znotiņa pauda cerību, ka Saeima pieņems grozījumus likumā, kas ļautu samazināt administratīvo slogu vairākām iestādēm. Tāpat būtiska lieta ir Latvijas pārstāvība dažādos starptautisko institūciju novērtēšanas procesos, kā arī jāturpina analizēt ziņojumi no likvidējamās "ABLV Bank" likvidatoriem, norādīja FID vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
