Pieņem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu  (1)

Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES.

Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt vairākas stingrākas ES prasības, tostarp saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču norēķinu termiņiem, iepriekš deputātiem par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas sēdē norādījusi Zemkopības ministrija.

Likumā iekļauta virkne prasību, lai nepieļautu negodīgu tirdzniecības praksi. Tostarp likums paredz aizliegt nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu. Tāpat pircējam būs aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī citas prasības.

Regulējumā arī uzskaitītas aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, tostarp aizliegums kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu saistītās mazumtirgotāja izmaksas.

Likumā noteikta arī atbildība par pārkāpumiem, un par to izdarīšanu Konkurences padome (KP) mazumtirgotājam varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2 procentiem no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 eiro.

Jaunais likums nosaka vairākus aizliegumus pircējam, kas vērsti uz vienpusēju līguma grozījumu veikšanu, maksājumu pieprasījumiem, kas nav saistīti ar preču piegādātāja preču pārdošanu un kompensāciju pieprasīšanu no piegādātāja par izmaksām, kas saistītas ar klientu sūdzību izskatīšanu, ja vien sūdzības nav pamatotas. Tāpat pircējam tiks aizliegts atcelt preču pasūtījumus ar pārāk īsu termiņu, mainīt preču pasūtījumus īsi pirms piegādes vai nodrošināt zemāko cenu, tādējādi ierobežojot piegādātāja brīvību vienoties ar citu preču mazumtirgotāju par zemāku cenu. Lai nenostādītu pēc apgrozījuma mazākos piegādātājus neizdevīgākā stāvoklī nekā lielākos, KP norāda, ka NTPAL prasības attieksies uz visiem tirdzniecības ķēdes dalībniekiem neatkarīgi no to apgrozījuma.

"Problemātiskākie un aktuālākie jautājumi šajā jomā, kurus esam novērojuši, ir preču atpakaļatdošana, norēķinu termiņu neievērošana par piegādātajām precēm un netaisnīgi vai nepamatoti maksājumi, vai atlaides, ko mazumtirgotāji pieprasa no piegādātājiem. Tāpat arī dažādas nepamatotas sankcijas vai līgumsodi, ko tirgotājs var piespriest piegādātājam par līguma noteikumu pārkāpumiem vai piegādes termiņa kavējumiem," teic KP Analītiskā departamenta vecākā eksperte Svetlana Sitņikova.

KP kontrolēs un uzraudzīs NTPAL izpildi, izskatot iesniegumus par likuma pārkāpumiem, kas saistīti ar piegādātāja, pircēja vai nepārtikas preču mazumtirgotāja saimniecisko darbību Latvijā. Par likuma pārkāpumiem KP varēs ierosināt izpētes lietas un, konstatējot kādu no likumā minētajiem pārkāpumiem, piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 0,2% no mazumtirgotāja vai pircēja neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 eiro, vai citu vienlīdz efektīvu sodu. Pārrobežu līmenī KP būs iespēja sadarboties ar citām ES dalībvalstu izpildiestādēm un Eiropas Komisiju iespējamo pārkāpumu izmeklēšanā. Savukārt to lauksaimniecības un pārtikas preču līgumu, kuri noslēgti pirms NTPAL publiskošanas, atbilstība likuma noteikumiem jānodrošina viena gada laikā pēc likuma publicēšanas dienas.

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums stāsies spēkā šī gada 1. novembrī.