Valdība 8. aprīļa sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību," par datu nesēju atlīdzību (DNA) jeb atlīdzību autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai. Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot, informē Kultūras ministrija (KM).
Grozījumu rezultātā Latvijā DNA sarakstā ietvertas 5 iekārtas/ datu nesēji: no katra jauna viedtālruņa pārdošanas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu, aktieru un filmu producentu atlīdzībai par to autordarbu kopēšanu tiks novirzīts 1,50 eiro, no datora un datora cietā diska – 2,85 eiro, savukārt no USB zibatmiņas – 6% tās vērtības un 4% no datoru ārējo cieto disku vērtības.
Kultūras ministrija norāda, ka DNA saraksts Latvijā aktualizēts, sperot kompromisa soli pretī datu nesēju/ iekārtu tirgotājiem un ražotājiem, kuri veic DNA maksājumu, ievedot jaunās iekārtas valstī. Igaunijā DNA sarakstā ir 18 ierīces, savukārt Lietuvas pat 32 ierīces. Arī DNA par katru no datu nesējiem/ iekārtām Latvijā noteikts mazāks, piemēram, iepretī Latvijas 1,50 eiro par viedtālruni, Igaunijā DNA noteikts 3,50 eiro, savukārt Lietuvā pat 4,30 eiro apmērā.
"Lai gan Satversmes tiesa 2012. gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi. Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei," uzskata kultūras ministrs Nauris Puntulis.
"Autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu," uzsver KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, skaidrojot, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu – arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām. "Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, mēmes vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana," teic Zommere.
DNA nosaka Eiropas Savienības (ES) direktīva. 22 ES dalībvalstīs pastāv līdzīga DNA sistēma kā Latvijā. 2012. gadā Satversmes tiesa noteica Ministru kabinetam pienākumu regulāri aktualizēt datu nesēju un iekārtu sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā. DNA saraksts nebija aktualizēts kopš 2012. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
