Pērn piedzīvojām pandēmijas pirmā viļņa šoku, kam līdzi nāca sarūkošas cenas. Šobrīd vidējais cenu līmenis ir augstāks, tādēļ tuvākajā laikā redzēsim straujākus inflācijas rādītājus gan pasaulē, gan Latvijā. Turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās palielināties, vērtē ekonomisti. 2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,9%, bet precēm samazinājās par 0,1%.
"Martā pirmo reizi kopš pērnā gada vidus Latvijā ir atkal vērojama neliela inflācija, un salīdzinājumā ar 2020. gada martu patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Inflācijas atgriešanās noteikti nav pārsteigums un jau bija gaidāma, jo, sākot ar martu, visi ekonomikas rādītāji tiek salīdzināti ar pandēmijas sākumu pērnā gada pavasarī, kad ekonomiskā aktivitāte bija būtiski zemāka nekā pašlaik. Tādēļ turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās palielināties un līdz vasarai tā varētu sasniegt jau 2%," vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Liela palielinošā ietekme martā bija arī cenu pieaugumam degvielai par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai turpināja ietekmēt pēdējos mēnešos vērotais straujais pasaules naftas cenu kāpums. Martā tās vidēji pieauga par 5%. Mēneša sākumā naftas cenas strauji pieauga, sasniedzot augstāko līmeni divu gadu laikā – 70 ASV dolāri par barelu, ko veicināja OPEC un tās sabiedroto lēmums saglabāt līdz aprīlim lielāko daļu iepriekš noteiktos naftas ieguves ierobežojumus, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijas naftas rūpniecības uzņēmumiem. Tomēr mēneša otrajā pusē naftas cenas samazinājās un mēneša beigās saglabājās ap 62-64 ASV dolāri par barelu. To noteica dati par jēlnaftas rezervju palielināšanos ASV un bažas par pieprasījuma kritumu saistībā ar paziņojumiem par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu vai saglabāšanu vairākās Eiropas valstīs, nespējot nodrošināt ātru iedzīvotāju vakcināciju," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš.