Inflācija atgriezusies; cenas turpinās augt  (21)

"Martā pirmo reizi kopš pērnā gada vidus Latvijā ir atkal vērojama neliela inflācija, un salīdzinājumā ar 2020. gada martu patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Inflācijas atgriešanās noteikti nav pārsteigums un jau bija gaidāma, jo, sākot ar martu, visi ekonomikas rādītāji tiek salīdzināti ar pandēmijas sākumu pērnā gada pavasarī, kad ekonomiskā aktivitāte bija būtiski zemāka nekā pašlaik. Tādēļ turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās palielināties un līdz vasarai tā varētu sasniegt jau 2%," vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Liela palielinošā ietekme martā bija arī cenu pieaugumam degvielai par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai turpināja ietekmēt pēdējos mēnešos vērotais straujais pasaules naftas cenu kāpums. Martā tās vidēji pieauga par 5%. Mēneša sākumā naftas cenas strauji pieauga, sasniedzot augstāko līmeni divu gadu laikā – 70 ASV dolāri par barelu, ko veicināja OPEC un tās sabiedroto lēmums saglabāt līdz aprīlim lielāko daļu iepriekš noteiktos naftas ieguves ierobežojumus, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijas naftas rūpniecības uzņēmumiem. Tomēr mēneša otrajā pusē naftas cenas samazinājās un mēneša beigās saglabājās ap 62-64 ASV dolāri par barelu. To noteica dati par jēlnaftas rezervju palielināšanos ASV un bažas par pieprasījuma kritumu saistībā ar paziņojumiem par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu vai saglabāšanu vairākās Eiropas valstīs, nespējot nodrošināt ātru iedzīvotāju vakcināciju," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš.

"Eirozonā inflācija turpina pieņemties spēkā – gada griezumā martā novērots 1,3% pieaugums. Vislielākā izaugsme pagājušajā mēnesī redzama enerģijas cenu līmenī (+4,3%), kam seko pakalpojumu sektors (+1,3%). Par inflācijas pieaugumu tuvākajā laikā rūpēsies pieaugošās izejmateriālu cenas, kā arī pasaules tirdzniecības piegāžu ķēžu vājie punkti, piemēram, šī brīža pusvadītāju trūkums. Pagājušajā mēnesī negaidīti augstus līmeņus sasniedza eiro zonas ražotāju noskaņojuma PMI indekss. Izaugsme novērota arī ražošanā izmantoto izejmateriālu cenās, kas atspoguļojusies cenu līmeņa pieaugumā. Jāatzīmē, ka pēc pasaules analītiķu domām, straujais cenu kāpums nav strukturālu izmaiņu izraisīts, tādēļ, visticamāk, būs īslaicīgs," norāda "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

Runājot par nākotni, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka nav šaubu, ka inflācija augs. Lai gan Eiropas Centrālai bankai nekādi neizdodas sasniegt savu 2% inflācijas mērķi, konverģences procesu dēļ Latvijā vidējā inflācija ilgākā laikā būs drīzāk virs, nevis zem šī līmeņa.

Martā pirmo reizi kopš pērnā gada vidus Latvijā ir atkal vērojama neliela inflācija, un salīdzinājumā ar 2020. gada martu patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Inflācijas atgriešanās noteikti nav pārsteigums un jau bija gaidāma, jo, sākot ar martu, visi ekonomikas rādītāji tiek salīdzināti ar pandēmijas sākumu pērnā gada pavasarī, kad ekonomiskā aktivitāte bija būtiski zemāka nekā pašlaik. Tādēļ turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās palielināties un līdz vasarai tā varētu sasniegt jau 2%.

Martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,8%, ko pamatā veidoja sezonāls apģērbu cenu kāpums, akcīzes nodokļa palielinājums alkoholam un degvielas cenu pieaugums. Tāpat nedaudz palielinājās atsevišķu pakalpojumu, piemēram, frizieru pakalpojumu cenas, kuru darbība atkal tika atļauta, lai arī ar būtiskiem ierobežojumiem. Citās preču un pakalpojumu kategorijās būtiskas cenu izmaiņas nav vērojamas, tajā skaitā pārtikas produktos. Stabilās pārtikas cenas Latvijā šobrīd gan ir neliels pārsteigums, jo neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē kopš pērnā gada vidus ir augušas par aptuveni 30% un februārī sasniedza augstāko līmeni kopš 2014. gada.

Pārtikas cenu stabilitāte Latvijā, visticamāk, gan neturpināsies un domāju, ka turpmākajos mēnešos tās varētu sākt palielināties arī Latvijā. Papildus tam naftas cenas pasaules tirgos arī ir būtiski kāpušas kopš pērnā gada vidus un šobrīd stabilizējušās ap 60 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd to jau redzam degvielas cenās Latvijā, taču gada otrajā pusē naftas cenu pieaugums, visticamāk, nozīmēs arī siltumenerģijas tarifu kāpumu. Visbeidzot, dažādu resursu cenu kāpumus pasaules tirgos arvien vairāk rada spiedienu uz ražotāju cenām rūpniecībā, kur, pēc ražošanas pārrāvumiem pērnā gada vidū, atsevišķās nozarēs ir izveidojies preču deficīts. Strauja pieprasījuma atkopšanās daudzos preču segmentos ir veicinājusi arī transporta izmaksu pieaugumu, un pēdējo mēnešu laikā ir vērojams inflāciju gaidu kāpums gan patērētājiem, gan ražotājiem un tirgotājiem.

Tas nozīmē, ka inflācijas pieaugums tuvākajos mēnešos Latvijā varētu nebūt pārejošs un, saskaņā ar manām prognozēm, patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt tuvu 2%, savukārt nākamgad pārsniegs 2%. Vienlaikus ekonomikā joprojām ir liela nenoteiktība, un straujāku inflācijas pieaugumu šobrīd bremzē Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme uz ekonomisko aktivitāti pakalpojumu nozarēs. Tā rezultātā ir pieaudzis bezdarbs un mazinājies algu radītais spiediens uz iekšējām pakalpojumu cenām, kas martā augušas vien par 0,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr, ja veiksmīgi izdosies kāpināt vakcinācijas tempus un mazināt ierobežojumus pakalpojumu nozaru darbībai, šī situācija varētu mainīties gada otrajā pusē.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,8%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem – par 0,3 procentiem.

Pēdējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,2 procentiem, izņemot iepriekšējo gadu, kad patēriņa cenu kāpums bija zemāks Covid-19 ietekmē. Cenu kāpumu martā galvenokārt ietekmē sezonālais cenu kāpums apģērbiem un apaviem un akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Arī šogad martā, beidzoties sezonas izpārdošanām, cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 7,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka šogad martā bija vērojams zemākais cenu kāpums apģērbiem un apaviem šī mēneša laikā kopš 2012. gada, ko noteica tirdzniecības ierobežojumi Covid-19 ietekmē.

Liela palielinošā ietekme martā bija arī cenu pieaugumam degvielai par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai turpināja ietekmēt pēdējos mēnešos vērotais straujais pasaules naftas cenu kāpums. Martā tās vidēji pieauga par 5%. Mēneša sākumā naftas cenas strauji pieauga, sasniedzot augstāko līmeni divu gadu laikā – 70 ASV dolāri par barelu, ko veicināja OPEC un tās sabiedroto lēmums saglabāt līdz aprīlim lielāko daļu iepriekš noteiktos naftas ieguves ierobežojumus, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijas naftas rūpniecības uzņēmumiem. Tomēr mēneša otrajā pusē naftas cenas samazinājās un mēneša beigās saglabājās ap 62-64 ASV dolāri par barelu. To noteica dati par jēlnaftas rezervju palielināšanos ASV un bažas par pieprasījuma kritumu saistībā ar paziņojumiem par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu vai saglabāšanu vairākās Eiropas valstīs, nespējot nodrošināt ātru iedzīvotāju vakcināciju.

No 2021. gada 1. marta paaugstinātā akcīzes nodokļa dēļ alkoholiskajiem dzērieniem cenas pieauga par 2,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Paaugstinoša ietekme martā bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem par 0,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem saistībā ar ierobežojumu atcelšanu šo pakalpojumu sniegšanai, pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumiem un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem.

Pārtikai martā cenas saglabājās nemainīgas. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam konditorejas izstrādājumiem un saldumiem, miltiem un citiem graudaugiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, kā arī cenu kritumam svaigiem augļiem un dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau desmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Martā, salīdzinot ar februāri, tās pieauga par 2,1% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014. gada jūnija. Pasaules pārtikas cenas martā pieauga visās galvenajās pārtikas grupās, izņemot graudaugiem un cukuram. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2011. gada jūnija, ko turpināja noteikt bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares. Būtiski pieauga arī cenas piena produktiem saistībā ar bažām par vājām piegādēm, ņemot vērā sezonāli samazināto piena ražošanu Okeānijā.

Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.

2021. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 0,3%. Gada vidējā inflācija bija -0,3 procenti.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt ap 1-1,5%, kas būs augstāka par 2020. gadā vēroto. Turpmākajos mēnešos patēriņa cenas strauji nepieaugs, saglabājoties zemam pieprasījumam saistībā ar pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Pandēmijai atkāpjoties, patēriņa cenas stabilizēsies. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības.

Marts nesis iepriekš paredzēto deflācijas posma noslēgumu – gada griezumā vidējais cenu līmenis pagājušajā mēnesī pieaudzis par 0,3%. Salīdzinot ar februāri, novērojams straujāks kāpums kā iepriekš – 0,8% apmērā.

Mēneša griezumā inflāciju uz augšu virzīja apģērbu un apavu (+7,2%), degvielas (+3.4%), kā arī alkoholisko dzērienu cenas (+1,5%). Apģērbu un apavu cenas sekoja martam ierastajām tendencēm – cenas pieaug, veikalos parādoties jaunajām kolekcijām. Jāpiemin, ka joprojām teju trešā daļa no cenām ierobežoto iepirkšanās iespēju dēļ tika imputētas, jeb – aizstātas ar novērtējumu.

Pasaules naftas cena turpina novembrī uzsākto izaugsmi. Pagājušajā mēnesī pieauguma temps nedaudz samazinājās, taču naftas cena visu martu saglabājās virs 60 dolāriem par barelu, veicinot degvielas cenas augšupeju arī Latvijā. Tikmēr alkohola kategorijas cenu līmeņa pieaugumu nodrošināja akcīzes nodokļa palielināšanās marta sākumā.

Kā iepriekš jau gaidījām, marta sākumā darbu atsākušie frizieri un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji nozīmīgi kāpinājuši cenas. Ilgā dīkstāve nozīmē noplicinātus uzkrājumus, bet epidemioloģiskās drošības noteikumi radījuši papildus izmaksas. Šis kāpums atspoguļojas pieaugumā kategorijā citas preces un pakalpojumi, kur vidējais cenu līmenis, salīdzinājumā ar februāri, kāpis par 0,6%. Inflāciju pagājušajā mēnesi iegrožoja ar mājokli saistītās izmaksas (-0,1%), ko ietekmēja cenu kritums elektroenerģijai.

Eirozonā inflācija turpina pieņemties spēkā – gada griezumā martā novērots 1,3% pieaugums. Vislielākā izaugsme pagājušajā mēnesī redzama enerģijas cenu līmenī (+4,3%), kam seko pakalpojumu sektors (+1,3%). Par inflācijas pieaugumu tuvākajā laikā rūpēsies pieaugošās izejmateriālu cenas, kā arī pasaules tirdzniecības piegāžu ķēžu vājie punkti, piemēram, šī brīža pusvadītāju trūkums. Pagājušajā mēnesī negaidīti augstus līmeņus sasniedza eiro zonas ražotāju noskaņojuma PMI indekss. Izaugsme novērota arī ražošanā izmantoto izejmateriālu cenās, kas atspoguļojusies cenu līmeņa pieaugumā. Jāatzīmē, ka pēc pasaules analītiķu domām, straujais cenu kāpums nav strukturālu izmaiņu izraisīts, tādēļ, visticamāk, būs īslaicīgs.

Pērn piedzīvojām pandēmijas pirmā viļņa šoku, kam līdzi nāca sarūkošas cenas. Šobrīd vidējais cenu līmenis ir augstāks, tādēļ tuvākajā laikā redzēsim straujākus inflācijas rādītājus gan pasaulē, gan Latvijā. Jau pavasara beigās inflācija Latvijā varētu pietuvoties 2% atzīmei. Garās rindas, kas tika novērotas pie darbu atsākušajiem veikaliem aprīļa sākumā, norāda uz iedzīvotāju vēlmi realizēt vīrusa uzliesmojuma laikā atlikto patēriņu. Šobrīd "Swedbank" prognoze 2021. gada patēriņa cenu līmeņa izaugsmei ir 1,5%, taču, vērojot šī brīža notikumu attīstību, cenu pieaugums var izrādīties arī straujāks.

Pandēmijas ēras deflācija ir beigusies ātrāk par pašu pandēmiju, cenu līmenim martā par 0,3% pārsniedzot pirms gada izmērīto. Pakalpojumu cenas bija par 0,9% augstākas gada, bet preces joprojām par 0,1% lētākas. Pārliecinoši lielākā augšupvērstā ietekme bija transporta izmaksām (0,4 procentpunkti (pp)), bet lielākā lejupvērstā mājoklim (0,41 pp). Abos gadījumos galvenais iemesls ir globālās enerģijas cenu svārstības, kas mājokļu izmaksas ietekmē ar aizkavēšanos. Ja degvielas cenās jau redzam kāpumu attiecībā pret pandēmijas sākumpunktu, jo skaitļi benzīntanku tablo griežas ātri, tad salīdzinoši "stīvās" siltuma un gāzes cenas vēl ietekmē nesenais lētās naftas laiks. Vēl vērā ņemama ietekme uz cenu izmaiņām gada griezumā ir apģērbiem (-0,22 pp), atpūtai un kultūrai (+0,16 pp), alkoholam un tabakai (+0,15 pp) un veselībai (+0,14 pp).

Runājot par nākotni, nav šaubu, ka inflācija augs. Lai gan Eiropas Centrālai bankai nekādi neizdodas sasniegt savu 2% inflācijas mērķi, konverģences procesu dēļ Latvijā vidējā inflācija ilgākā laikā būs drīzāk virs, nevis zem šī līmeņa.

To, kāda inflācija ir šobrīd, noskaidrot ir ļoti viegli, ar piebildi, ka lielākā daļa ekonomikas datu ir kaut kādā ziņā neprecīzi un pandēmijas ietekme ir papildu izaicinājums "patieso" patēriņa cenu izmaiņu mērīšanai. Taču visinteresantākais ir jautājums – kā inflācija mainīsies nākotnē, cik tālu tā kāps? Atbildi uz šo jautājumu var meklēt trīs veidos – runājot ar uzņēmējiem un patērētājiem, pētot noskaņojuma indeksus un sekojot ražotāju cenu izmaiņām.

Runājot par tautsaimniecības izziņu nostāstu līmenī, inflācijas signāllampiņas spoži mirgo. Rūpnieki stāsta par lielām grūtībām komponentu iepirkumos, deficītu, kas raisa atmiņas par padomju ēras beigām. Arī patērētājiem nereti jāgaida, lai saņemto iekārotās mēbeles, divriteņus, ledusskapjus un citas lietas, dažkārt pat mēnešiem.

Noskaņojuma indeksi signalizē par inflācijas kāpumu, taču mērenu. Kopš janvāra strauji aug aptaujās mērītās cenu kāpuma gaidas patērētāju vidū, bet tās joprojām ir zem vēsturiski vidējā (20,8 pret 26,5 punktiem). Paaugstinās arī cenu gaidas tirgotāju vidū, bet arī tās joprojām ir mērenas. Rūpnieku prognozes par pārdošanas cenu izmaiņām (11,7 punkti) martā pārsniedza vēsturiski vidējo (8,1), taču starpība nav liela. Savukārt pakalpojumu sniedzēju inflācijas prognoze kopš pērnās vasaras ir mīnusu zonā.

Iespējams, ka visgudrākais patēriņa cenu inflācijas ziņnesis ir ražotāju cenu indeksa (RCI) izmaiņas. Lai kaut ko pārdotu, tas ir jāsaražo. Ekonomisti Mortens Hansens un Alfs Vanags 2007. gada vasarā viedi prognozēja milzīgu dzīves dārdzības kāpumu (2018. gada maijā inflācija sasniedza 18%), balstoties tieši uz ražotāju cenu datiem.

Šobrīd RCI sūtītie signāli ir drīzāk nomierinoši, tā teikt – mīļie Latvijas patērētāji, esiet mierīgi, dzīve tuvāko mēnešu laikā daudz dārgāka nekļūs. Kopējais RCI it kā liek būt bažīgiem. Ražotāju cenas Latvijā kopš pandēmijas zemākā punkta jūlijā un augustā ir augušas par 3%, turklāt februārī pret janvāri par 1,1%, tas ir skaudri. No 2,9% gada RCI deflācijas vasarā esam no nākuši līdz 1,9% gada inflācijai.

Taču patērētājiem tīkamas ziņas sniedz indeksa sastāvdaļas. Latvijas RCI patēriņa precēm kopš vasaras gandrīz nav mainījies, un februārī tas bija par 1,4% zemāks nekā pirms gada. Latvijā ražoto patēriņa preču klāsts gan ir ierobežots, tā galvenokārt ir pārtika. Taču arī Eiropas Savienībā kopumā RCI patēriņa precēm janvārī (kas ir pēdējie pieejamie dati) vēl bija par 1,2% zemāks nekā pirms gada. Turklāt jau ilgāku laiku ES šis indekss ir mainījies ļoti maz, līgani šūpojoties ap 2019. gada vasarā sasniegto līmeni.

Cenas strauji kāpj Latvijā ražotajām starppatēriņa precēm, kas februārī bija par 5,9% dārgākas nekā pirms gada. Taču tā ir prieka vēsts – par mūsu valstī ražoto starppatēriņa preču dārdzību maksās citu valstu pircēji, jo tās dominē Latvijas eksportā. Tas ir stāsts par Latvijas ārējās tirdzniecības nosacījumiem, nevis patērētāju komfortu. Eiropā kopumā starppatēriņa preču cenas ir stabilas (+0,9% janvārī), tātad arī no šīs puses inflācijas vilnis mums netuvojas.

Tomēr sirds nav pilnīgi mierīga par patērētāju labklājību, jo notikumi, par kuriem vēsta sarunas ar uzņēmumu un nozaru vadītājiem, var sadārdzināt ražošanas izmaksas nākotnē, šo notikumu ietekmi statistiķi varbūt vēl nav paspējuši pilnībā izmērīt.