Augstākās tiesas Senāts 9. aprīlī noraidīja SIA "Rīgas satiksme" kasācijas sūdzību par Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde 2019. gadā konstatēja SIA "Rīgas satiksme" un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.
Tādējādi spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, un SIA "Rīgas satiksme" par iesaisti aizliegtā vienošanā ir valsts budžetā jāiemaksā 2,4 miljonu eiro sods.
KP 2019. gada lēmumā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās SIA "Rīgas satiksme" rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz 2014. gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 tūkst. eiro un kuru mērķis bija nano tehnoloģiskās ķīmijas piegāde.
Lēmumā KP konstatēja paša pasūtītāja – SIA "Rīgas satiksme" – dalību aizliegtā vienošanās, jo uzņēmuma amatpersona aktīvi ar cenu aptaujas pretendentiem saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pasūtītājam kā jebkuram aizliegtas vienošanās dalībniekam par pārkāpumu arī tika piemērota atbildība.
"Augstākās tiesas Senāta lēmums sniedz vērtīgu pienesumu konkurences tiesību attīstībai Latvijā. Senāts apstiprināja KP redzējumu, ka arī pasūtītājs, kurš veic saimniecisko darbību un iesaistās aizliegtajā vienošanās pret brīvu konkurenci, var tikt saukts pie atbildības kopā ar iepirkuma pretendentiem. Pasūtītājs ir daļa no tirgū pastāvošā un ar likumu garantētā konkurences procesa, un nav pieļaujama šī procesa kavēšana arī pasūtītāja rīcībā. Lēmums ir svarīgs signāls publisku personu kapitālsabiedrībām, kuras, administrējot publisko kapitālu, saskaras ar lielāku risku tikt iesaistītām aizliegtajās vienošanās," norāda KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs.
"Šis lēmums kalpo kā atgādinājums gan pasūtītājiem, gan iepirkumu dalībniekiem, ka ikviens tirgus dalībnieks ir pilnībā atbildīgs par tās darbinieku individuālu rīcību. Neskatoties uz to, ka tirgus dalībnieks nav bijis informēts par konkrēta darbinieka īstenotiem pārkāpumiem vai tas īstenojis preventīvas darbības pārkāpumu risku mazināšanai, t.sk., pēc pārkāpuma konstatēšanas atlaidis darbinieku, tas nemazina tiesu praksē nostiprināto, ka tirgus dalībnieks ir saucams pie atbildības par darbinieka pretlikumīgo rīcību. Tādējādi ne tikai Rīgas domei un tai piederošajām kapitālsabiedrībām, bet ikvienam tirgus dalībniekam ir ieteicams uzlabot pārvaldību un laikus novērst riskus, kas saistīti ar jebkura līmeņa darbinieku iespējamu iesaisti konkurences kropļošanā, piemēram, izstrādājot savu Korporatīvo konkurences tiesību ievērošanas programmu un nodrošinot darbinieku apmācības," norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
